Acidoze ir patoloģisks stāvoklis, kura izteiktākais simptoms ir augsts skābes līmenis organismā jeb ūdeņraža jonu koncentrācijas pieaugums asinīs – asiņu paskābināšanās. Ķermenim ir jāuztur skābuma līdzsvars, lai nodrošinātu optimālu veselību. Ja asinis kļūst pārāk skābas vai pārāk sārmainas, tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas.

Plaušas un nieres parasti spēj atbrīvoties no skābes pārpalikuma organismā. Ja acidoze rada pārāk lielu spiedienu uz šiem orgāniem, tas var izraisīt nopietnas komplikācijas.

Cēloņi

Pēc izcelsmes acidozi iedala respiratoriskajā un metaboliskajā. Respiratoriskā acidoze var rasties, ja organismā uzkrājas pārāk daudz ogļskābās gāzes; tā pastiprināti veidojas vai uzkrājas apgrūtinātas izelpas dēļ, piemēram, ja ir plaušu emfizēma, hronisks bronhīts, bronhiālā astma. Respiratoriskās acidozes gadījumā samazinās arī bronhu caurlaidība, bronhu gļotāda lielā daudzumā izdala viskozu sekrētu, tādējādi vēl vairāk pastiprinot elpošanas traucējumus.

Respiratoriskā acidoze saistīta arī ar skābekļa piegādes traucējumiem. Skābekļa trūkums kavē organisko skābju, piemēram, pienskābes, acetetiķskābes, pirovīnogskābes, un citu pilnīgu oksidāciju. Šajā gadījumā respiratoriskā acidoze pāriet metaboliskajā acidozē, kas saistīta ar pārmaiņām vielmaiņā.

Metaboliskā acidoze var rasties arī, ja organisko skābju daudzums ir normāls, bet organisms pastiprināti izvada sārmainās vielas, piemēram, ilgstošas un stipras caurejas gadījumā. Metabolisko acidozi izraisa arī ilgstoša badošanās, cukura diabēts un nieru mazspēja. Gan respiratoriskā, gan metaboliskā acidoze samazina sirds muskulatūras darbaspējas, izraisa asinsvadu spazmas, pasliktina audu apgādi ar skābekli.

Nieru slimības vai nieru mazspēja var izraisīt metabolisko acidozi. Šajos gadījumos slimība tiek saukta par tubulāro acidozi. Ja ir problēmas ar nierēm, tās nespēj pilnvērtīgi izvadīt skābi no ķermeņa.

Simptomi

Acidozes ietekmē rodas apziņas traucējumi, pasliktinās smadzeņu un nieru apasiņošana, tāpat arī samazinās izdalītā urīna daudzums.
Respiratoriskās acidozes simptomi var atšķirties atkarībā no cēloņa, bet var ietvert sēkšanu, apgrūtinātu elpošanu un elpošanas ritma traucējumus, nemieru un trauksmes sajūtu, miega traucējumus, kā arī zilganas nokrāsas ādu zema skābekļa līmeņa dēļ asinīs.

Dažos gadījumos cilvēkiem var nebūt metaboliskās acidozes simptomu. Pastāvot simptomiem, metaboliskās acidozes gadījumā var būt paātrināta sirdsdarbība, nepieciešamība veikt ilgākas, dziļākas elpas nekā parasti, galvassāpes, nogurums un nespēks, slikta dūša un vemšana, apetītes zudums, kā arī apjukums.

Ārstēšana

Mērenas acidozes gadījumā ūdeņraža jonu koncentrāciju drīz normalizē organisma iekšējie kompensatoriskie mehānismi. Ieilgušu vai smagu acidozi ārstē, ievadot sārmainus šķīdumus vai buferšķīdumus, piemēram, 4,2-8,4% nātrija hidrogēnkarbonāta šķīdumu.

Lai ārstētu respiratorisko acidozi, nepieciešams ārstēt tās pamatcēloni. Ārstēšana mainīsies atkarībā no pamatcēloņa, taču var koncentrēties uz elpošanas atvieglošanu. Var tikt izmantoti bronhodilatatori – medikamenti, kas ātri atslābina elpceļus iekļaujošos muskuļus, kā rezultātā sašaurinātie elpceļi paplašinās un elpošana kļūst vieglāka.