Toksoplazmoze ir invāzijas slimība, ko ierosina vienšūnas parazīts toksoplazma (Toxoplasma gondii), kas ir viens no pasaulē izplatītākajiem parazītiem. Ar toksoplazmozi var slimot cilvēks, savvaļas un mājas dzīvnieki un putni. Inficēšanās parasti notiek, ēdot termiski nepietiekami apstrādātu inficētu gaļu. Toksoplazmoze dažiem cilvēkiem var izraisīt gripai līdzīgus simptomus, taču lielākajai daļai inficēto cilvēku simptomi var neparādīties.

Cēloņi

Cilvēks visbiežāk inficējas saskarsmē ar dzīvniekiem vai lietojot uzturā jēlu vai termiski pietiekami neapstrādātu gaļu, nepasterizētu pienu, jēlas olas; inficēties iespējams caur ievainotu ādu un gļotādu, kā arī pilieninfekcijas ceļā. Toksoplazmoze var būt arī piedzimta vai iegūta.

Vienšūnas parazīts toksoplazma (Toxoplasma gondii) var inficēt lielāko daļu dzīvnieku un putnu. Šis parazīts izdalās ar kaķu izkārnījumiem, tāpēc cilvēks var nejauši inficēties, piemēram, pēc dārza darbiem vai kaķa tualetes tīrīšanas kārtīgi nenomazgājot rokas un pēc tam pieskaroties mutei. Gan mājas, gan savvaļas kaķi, kas medī vai tiek baroti ar jēlu gaļu, var būt šī parazīta pārnēsātāji.

Inficēšanās ir iespējama arī dzerot piesārņotu ūdeni vai lietojot pārtikā inficētu gaļu (jēra gaļa, cūkgaļa un brieža gaļa). Reizēm parazītu var saturēt arī nepasterizēti piena produkti un inficētu putnu olas.

Saslimšanas forma atkarīga no toksoplazmu celma virulences, infekcijas dozas lieluma, parazītu iekļūšanas vietas un lokalizācijas. Jo virulentāks toksoplazmu celms, jo smagāka saslimšanas forma; parazītu straujas vairošanās un toksīna izdalīšanās dēļ audos un orgānos rodas dziļas patoloģiskas pārmaiņas. Cilvēkam inficējoties ar T. gondii, parazīts veido cistas, kas var ietekmēt smadzeņu un dažādu orgānu muskuļu audus, ieskaitot sirdi.

Simptomi

Piedzimtā toksoplazmoze, ar ko bērns pirms dzimšanas inficējas no mātes organisma, var izraisīt augļa bojāeju vai patoloģiskas pārmaiņas: hidrocefāliju, mikrocefāliju, kalcifikātus galvas smadzenēs un acu slimību horioretinītu.

Lielākajai daļai cilvēku, kam ir laba imūnsistēmas darbība un kuri ir inficēti ar toksoplazmozi, var neparādīties simptomi. Dažos gadījumos simptomi un pazīmes var līdzināties gripai un izpausties kā ķermeņa sāpes, limfmezglu iekaisums un pietūkums, augsta ķermeņa temperatūra, galvas un muskuļu sāpes, kā arī nogurums, plaušu karsonis, miokardīts. Toksoplazmoze var izpausties arī meningoencefalīta, zarnu slimību un dažādu acu slimību formā.

Ja imūnsistēma ir novājināta, piemēram, gadījumā, ja tiek saņemta ķīmijterapija, nesen veikta orgāna transplantācija, iepriekšēja inficēšanās ar toksoplazmu var izraisīt smagākus simptomus: galvassāpes, apjukumu, koordinācijas zudumu, krampjus, plaušu un redzes problēmas.
Toksoplazmoze var beigties letāli vai kļūt hroniska – šajā gadījumā process lokalizējas galvenokārt CNS un acīs, kur veidojas toksoplazmu cistas. Pārslimojušā organismā tās var saglabāties ilgus gadus, neizraisot traucējumus, var arī būt par cēloni slimības recidīviem.

Ārstēšana

Lielākajai daļai cilvēku ar veselu imūnsistēmu toksoplazmozes ārstēšana nav nepieciešama. Bet, ja parādās akūtas toksoplazmozes pazīmes, ārsts var izrakstīt medikamentus (hloridīns, sulfadimezīns). Grūtniecības laikā sievietes jāizmeklē, vai nav toksoplazmozes.
Lai izvairītos no inficēšanās, nepieciešams ievērot personisko higiēnu: mazgāt rokas pirms ēšanas, pēc saskares ar dzīvnieku produktiem un mājdzīvniekiem. Gaļa, piens un olas pirms lietošanas uzturā termiski labi jāapstrādā.

Jāpievērš īpaša uzmanība mājdzīvnieku veselības stāvoklim un to uzturam. Kaķim labāk uzturēties iekštelpās; to vēlams barot ar sauso vai konservētu kaķu barību, nevis ar neapstrādātu gaļu. Jāņem vērā, ka kaķi var inficēties, dodoties medīt un ēdot ar parazītu inficētu laupījumu.