Mieloma ir ļaundabīga asins sistēmas saslimšana un otra izplatītākā asins sistēmas onkoloģiskās slimības forma. Tas ir asins vēža veids, kas attīstās no plazmas šūnām kaulu smadzenēs. Mielomu bieži sauc arī par multiplo mielomu, jo lielākajai daļai cilvēku tās diagnosticēšanas brīdī ir vairāki kaulu bojājumi. Šī slimība sastopama 1% no visiem ļaundabīgu audzēju gadījumiem.

Cēloņi

Slimības gaitā plazmatiskās šūnas – balto asins šūnu veids, kas atrodams kaulu smadzenēs – tiek patoloģiski izmainītas (tā dēvētās mielomas šūnas) un izdala tikai viena veida antivielas, kas pazīstamas kā monoklonālais paraproteīns. Vēža gadījumā šīs patoloģiskās plazmatiskās šūnas ar laiku izplatās visās kaulu smadzenēs.

Kaulu smadzenes atrodas vairākās vietās ķermenī, ieskaitot mugurkaulu, galvaskausu, plecus, ribas un iegurni. Mielomas šūnu uzkrāšanās kaulu smadzenēs samazina normālu asins šūnu veidošanos pietiekamā daudzumā. Dažkārt mielomas šūnu grupas var uzkrāties arī mīkstajos audos ārpus kaulu smadzenēm (plazmacitomas).

Lai arī precīzs mielomas cēlonis vēl nav noskaidrots, ir zināmi faktori, kas saistīti ar paaugstinātu šīs slimības risku. Atsevišķas ķīmiskas vielas, augsts radiācijas līmenis (piemēram, darbs atomelektrostacijā) un vīrusi (piemēram, HIV) ir saistīti ar paaugstinātu mielomas risku. Ja slimība ir arī kādam asins radiniekam, tas liecina, ka var būt iedzimta uzņēmība pret mielomu un saslimšanas risks ir nedaudz augstāks. To var ietekmēt arī vecums un dzimums, proti, mieloma biežāk sastopama vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Simptomi

Mielomas slimības gadījumā organisms var tikt ietekmēts dažādi. Piemēram, vairojoties patoloģiskām plazmatiskām šūnām kaulu smadzenēs, var tikt kavēta normāla asinsrade, kas var veidot leikopēnijas, anēmijas un trombocitopēnijas attīstības riskus. Tāpat šīs šūnas var būt gan mīkstajos audos, gan arī skeleta sistēmā. Monoklonālais paraproteīns var radīt dažādu smaguma pakāpju nieru bojājumus un asiņu hiperviskozitāti, kā arī izmainīt humorālo (antivielu izstrādāšana) imunitāti.

Par mielomu var vēstīt tādi simptomi kā kaulu sāpes vai salauzts kauls bez acīmredzamas traumas, arī biežas infekciju saslimšanas vai infekcija, ko ir grūti uzveikt. Par to liecina arī nogurums, elpas trūkums vai paātrināta sirdsdarbība, nieru problēmas, stipra deguna asiņošana vai zilumi, kas parādās arī pēc spiediena uz ādu; tāpat uz to var norādīt slikta dūša, miegainība vai apjukums, kā arī patoloģiska asins aina.

Ārstēšana

Diagnoze "mieloma" tiek noteikta pēc vairākiem izmeklējumiem un medicīniskajiem testiem, sniedzot kopēju priekšstatu par ķermenī notiekošajām izmaiņām. Liela daļa testu tiks atkārtoti regulāri, lai uzraudzītu, vai slimība progresē vai regresē.

Savukārt, mielomas ārstēšanā ir noteikti trīs galvenie mērķi: apturēt vai palēnināt mielomas progresēšanu; veicināt un pagarināt slimības remisijas (stabilos periodus); uzlabot slimnieka dzīves kvalitāti, atvieglojot simptomus. Mieloma nav pilnībā izārstējama, kā arī pastāv slimības atgriešanās risks pēc stabilā perioda, kas nozīmē, ka galvenā ārstēšanas metode ir ķīmijterapija.