Kā labo ziņu problēmas ar erekciju andrologi mēdz aprakstīt tādēļ, ka tas nozīmē, ka beidzot vīrietis iešot pie ārstiem, lai kaut ko darītu savas veselības labā. Androloģija ir jauna nozare medicīnā un zinātnē, tāpēc arī Latvija ir tās avangardā, saistībā ar ko Rīgā notiek pirmā starptautiskā konference. 

Konference “Androloģija un reproduktīvā medicīna”, kas notiks 9. maijā un kurā ar zināšanām līdzās Latvijas ekspertiem dalīsies arī profesori no Itālijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Brazīlijas un Izraēlas, un arī auditorijas ģeogrāfiskais spektrs būs plašs, ir saistīta ar to, ka jau piekto gadu šeit darbojas Eiropas Androloģijas akadēmijas sertificētais klīnikas “iVF Riga” Latvijas androloģijas centrs. Sabiedrībai kopumā šī nozare kļūst aizvien nepieciešamāka, jo aptuveni katram sestajam pārim ir problēmas ar reproduktīvo veselību. Par to un par konferences saturu – šī intervija ar Eiropas Androloģijas akadēmijas biedru, klīnikas “iVF Riga” Androloģijas centra vadītāju un Rīgas Stradiņa universitātes vecāko pētnieku, klīnisko andrologu, Dr.med. Juri Ērenpreisu.  

Autors: Publicitātes foto

Ar kādām domām tika gatavota konference “Androloģija un reproduktīvā medicīna”? 

Vīriešu reproduktīvā medicīna kļūst arvien aktuālāka nozare jo stipri pieaug problēmas, kas ir saistītas ar reproduktīvo veselību. Piemēram, no neauglības cieš 15% visu pāru, tātad – katrs sestais pāris. Izplatītākās saslimšanas pasaulē skaitās cukura diabēts un sirds asinsvadu slimības, tomēr no tām necieš katrs sestais, tādēļ neauglība ir viena no mūsdienu sabiedrības izplatītākajām veselības problēmām. Protams, ka to ietekmē dažādi faktori, un, pirmkārt, sievietes vēlāk – ap 30 gadu vecumu – plāno pirmo grūtniecību, otrkārt, vīriešiem kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem pamazām pasliktinās spermas kvalitāte, un pētījumi liecina, ka kopš 2000. gadiem spermas kvalitātes pasliktināšanās kļuvusi pavisam strauja visā pasaulē – gan Āfrikā un Āzijā, gan Eiropā, Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā... Tiek rīkots daudz pētījumu, konferenču, tiek apspriesta šī problēma, kāpēc tā notiek, kā to varam ārstēt. Tas ir ļoti liels izaicinājums. Un androloģija nodarbojas tieši ar vīriešu reproduktīvo veselību, tā ir jauna specialitāte. Pēdējos 30 gadus tā ir aktīvi attīstījusies, notiek ļoti daudz dažādu pētījumu un tiek izstrādātas dažādas jaunas ārstēšanas metodes, tādēļ mēs arī rīkojam šo konferenci. Latvijā tagad iespējams iegūt šādu specialitāti, mēs saņēmām Eiropas sertifikāciju 2020. gadā. Jau tolaik mēs gribējām rīkot šādu konferenci, lai nosvinētu to, ka Latvijā mēs tagad arī esam sertificēts androloģijas centrs – starptautiski atzīts ar attiecīgiem standartiem gan klīniski ārstnieciskajā darbā, gan pētnieciskajā darbā, bet tad sākās Covid, un mēs toreiz iecerēto konferenci atcēlām. Tagad mēs to rīkojam, lai arī dotu savu ieguldījumu šīs jomas attīstībā un izglītotu dažādu specialitāšu ārstus – ginekologus, urologus, ģimenes ārstus un visus, kas saskaras ar šīm problēmām. Atbilstoši starp dalībniekiem būs kolēģi no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Moldovas, Rumānijas, arī no tālākām valstīm – Marokas, Ēģiptes... Savos atklājumos un pieredzē dalīsies pasaules līmeņa eksperti šajā jomā no Itālijas, Zviedrijas, Lielbritānijas, Izraēlas, tostarp arī Latvijas kolēģi. 

Par ko konferencē runās? 

Konferencē ļoti pazīstami profesori un lieli speciālisti savā jomā runās par to, kādi patlaban ir ģenētiskie iemesli, kas var izsaukt vīriešu neauglību, jo mums ir pieejama visa genoma izpēte, mēs varam nosekvenēt visu genomu, tādēļ ir aktīvi pētījumi šajā virzienā. Būs referāti par to, kādi vīriešiem ir biežākie hormonālie traucējumi, kas izsauc neauglību, runās arī par citām androloģijas tēmām. Piemēram, vīriešiem pēc 40 gadiem arvien biežāk tiek novērots tā saucamais vīriešu klimakss jeb andropauze, kad iestājas testosterona deficīts, no kā zūd potence, parādās depresīvs noskaņojums, nav enerģijas utt. Ir ļoti daudz pētījumu šajā virzienā. Vai vīriešiem ir nepieciešama hormonu aizstājējterapija? Vai ir nepieciešams injicēt testosteronu, un kā to noteikt, kuriem vajag, kuriem nevajag, vai varbūt visu var normalizēt tikai ar dzīvesveida izmaiņām? Paredzēts referāts par to, kādi ir jaunākie pētījumi par šo visu. Būs referāti par pēdējiem sasniegumiem neauglības ārstēšanā. Patlaban visā pasaulē, īpaši Eiropā un Amerikā, daudz strādā pie tā, ka vīriešiem, kuriem nav spermatozoīdu, varētu paņemt cilmes šūnas un laboratorijā mākslīgi izaudzēt spermatozoīdus. Mums organismā visiem ir cilmes šūnas, kuras, ievietojot attiecīgā vidē, pārveidojās par tām šūnām, kuras atbilst tai videi. Piemēram, cilmes šūnas locītavā pārvērtīsies par skrimšļiem, ko diezgan aktīvi izmanto ortopēdijā un traumatoloģijā. Patlaban tiek pētīts, kā mēs varētu paņemt cilmes šūnas no vīriešiem, kam nav spermatozoīdu, laboratorijā ielikt tās vidē, kas atbilst sēkliniekiem, rezultātā iegūstot spermatozoīdus, kas būtu konkrētā vīrieša bioloģiskais materiāls. Paņemot no sievas vai partneres olšūnas, mēs veiktu mākslīgo apaugļošanu un iegūtu šā pāra bioloģiskos bērnus. Patlaban tas ir eksperimentālā stadijā. Dzīvniekiem, pērtiķiem, jau ir veiksmīgi dzimuši mazuļi, izpēte ir pārgājusi uz cilvēkiem. Vēl konferencē runās par to, kā ar hormonālu terapiju var ārstēt vīriešu neauglību, kā ar hormonālu terapiju var ārstēt testosterona deficītu un uzlabot vīriešu dzīves kvalitāti. Testosterons ir galvenais hormons, kas vīriešiem nodrošina ļoti daudz funkciju, sākot ar normālas spermas kvalitāti, normālu potenci, normālu muskuļu masu un spēku… Piemēram, ja ir zems testosterons, muskuļi paliek mazāki, taukaudu paliek vairāk, tas arī nodrošina normālu kaulu struktūru, nodrošina normālu eritrocītu veidošanos, līdz ar ko hemoglobīni, skābekļa apgāde nodrošina normālu smadzeņu darbību, kognitīvo funkciju. Galvenais fokuss ir uz reproduktīvo medicīnu, neauglību, kā arī uz testosterona deficītu vecākiem vīriešiem, kuriem auglības jautājums vairs nav nozīmīgs, bet kas arī ir ļoti aktuāla tēma mūsdienās, kurā ir daudz jaunu pētījumu. 

Vai es pareizi saprotu, ka tas, kas izskanēs konferencē, ir arī nozares galvenie jaunumi un aktualitātes?  

Mēs centāmies, lai kolēģiem būtu pēc iespējas interesantāk un noderīgāk un lai ir visas galvenās androloģijas aktualitātes. Ja runājam par vīriešu neauglības ārstēšanu, tad pati jaunākā novitāte ir iespēja no cilmes šūnām laboratorijā izaudzēt vīriešu spermatozoīdus, un šis virziens konferencē būs pārstāvēts. Otra aktualitāte androloģijā pēdējos 30 gadus ir papildu testosterona nodrošināšana vīriešiem pēc 40 gadiem, tostarp noteikšana un izšķiršanās, kuriem ir nepieciešams papildu testosterons un kuriem tas nav nepieciešams. 2000. gadu sākumā amerikāņi teica, ka katram trešajam vīrietim tas ir nepieciešams, Eiropā bija lieli pētījumi, kuri demonstrēja, ka tikai 15% vīriešu tas ir nepieciešams. Konferencē būs divi profesori no Itālijas, kas iepazīstinās ar jaunākajiem datiem par vīriešu andropauzi, kuriem tiešām ir nepieciešams papildu testosterons. Pēdējos 10 gados pierādījies, ka nav pamata bažām par blakusparādībām. Starp jaunākiem sasniegumiem nosaucama arī pilna genoma sekvenēšana, kura dod papildu iespējas vīriešu neauglības diagnostikai, par ko arī konferencē runās. Būs viens referāts, kas izgaismos, ka neauglīgi vīrieši divreiz trīsreiz biežāk slimo ar citām saslimšanām, tajā skaitā ar sirds asinsvadu slimībām un ar dažādiem ļaundabīgiem audzējiem. Būs arī referāts par to, kāds ir mehānisms, kāpēc neauglīgiem vīriešiem ir biežāk novērojamas ļaundabīgas saslimšanas, kas ir ļoti aktuāla un interesanta tēma. Konferencē mēs nepieskarsimies seksuālajiem un erekcijas traucējumiem, bet šeit nekas tāds revolucionārs pēdējā laikā nav noticis.. 

Runājot tieši par šo un erekcijas traucējumiem, kas tomēr mēdz radīt aktuālas bažas ikdienas dzīvē, viens no jūsu konferences viesiem – profesors Mario Madžī no Florences – vienā intervijā izteica paradoksu, ka tad, kad vīrietis sastopas ar erekcijas problēmām, tā esot labā ziņa, jo tad viņš beidzot saprot, ka ir jādodas pie ārsta… Citādi vīrieši dodas pie ārsta daudz retāk nekā sievietes, tad viņam bieži atklājas sirds un asinsvadu problēmas vai vēl citas kaites, bet erekcijas problēmas ir tikai sekas. Ko Jūs par to teiktu? 

Jā, tā ļoti lielā mērā ir taisnība. Vīrieši daudz retāk vēršas pie ārstiem, un viens no retajiem spēcīgajiem iemesliem, kas viņus var piespiest, ir tieši kaut kādi seksuāli traucējumi, erekcijas traucējumi, kas izraisa nopietnu diskomfortu ikdienā. Savukārt erekcijas traucējumi tiešām var būt kā pirmā izpausme kādai citai saslimšanai, jo dzimumlocekļa artērijas, kuras nodrošina erekciju, diametra ziņā ir vienas no smalkākajām artērijām visā vīrieša organismā, vēl nedaudz smalkākas nekā sirds koronārās artērijas, kurām sklerotizējoties var notikt infarkts un citas nepatīkamas lietas. Un, ja gadās sirds asinsvadu saslimšanas, pirmās cieš artērijas ar smalkāko diametru, tādēļ simptomi, kas par to liecina, var būt erekcijas traucējumi. Tāpēc visiem vīriešiem, kas nāk ar erekcijas traucējumiem, mēs taisām doplerogrāfiju, kas ir asinsvadu izmeklējums. Mums kļūst skaidrs, kāds ir iemesls, un te var būt saruna arī par neveselīgu uzturu, lieko svaru, mazkustīgu dzīvesveidu, pīpēšanu, par sirds problēmu draudiem, infarktiem, insultiem un tamlīdzīgām lietām. Tomēr erekcijas un seksuālos traucējumus var izsaukt arī testosterona deficīts, ko mēs varam vīrietim konstatēt, un tas parasti pasliktina arī dzīves kvalitāti citās jomās. Ja ir pārāk zems testosterons, tad pirmās izpausmes būs seksuālie traucējumi, bet parādās vēl citas izpausmes – nav spēka, depresija, neko negribas, kaut kādi karstuma viļņi, nāk svars klāt. Bet praksē tā notiek – kamēr nav erekcijas traucējumu, vīrietis var neatnākt pie ārsta, kaut gan ir arī tādi, kas vēl desmit gadus var mocīties un nenākt.  

Kā androloģijas kontekstā Latvija izskatās uz pasaules fona?  

Mēs diezgan ejam avangardā, jo vēl arvien pasaulē un arī Eiropā ir valstis, kurās androloģija neeksistē kā atsevišķa specialitāte, kurās netiek gatavoti šādi speciālisti. Piemēram, Lietuvā, arī Francijā nav šīs specialitātes. Androloģijas avangarda valstis ir – ASV, Vācija, Itālija, Polija, Igaunija, Turcija, Ēģipte un citas, tagad arī mēs esam pievienojušies. Tādēļ šī ir joma, kurā mēs nepavisam neesam atpalikuši, tieši otrādi – mēs esam panākuši, ka androloģija ir akreditēta, un Rīgas Stradiņa universitātē ir divu gadu programma kā papildu specialitāte, ko šobrīd var apgūt jebkurš citas specializācijas ārsts. No sākuma androloģija bija ierobežota tikai urologiem, ginekologiem, endokrinologiem un terapeitiem, bet tagad mēs esam veikuši izmaiņas, un to var apgūt jebkuras specialitātes ārsts. Rīgas Stradiņa universitātes mācību programma ir akreditēta Eiropas Androloģijas akadēmijā. Beigās ārsti kārto gan Stradiņa universitātes eksāmenu, gan Eiropas eksāmenu. Pagaidām vēl ne visās Eiropas (tajā skaitā Skandināvijas) valstīs androloģija ir atzīta, tā kā daudzus kaimiņus mēs esam veiksmīgi apdzinuši. Pats tajā visā ieguldījos, tas ir bijis arī mans 25 gadu darbs, lai visu šo panāktu. Esmu lasījis androloģijas zināšanas pa drupatiņām, Rīgas Stradiņa universitātei sekoja doktorantūra Zviedrijā un Holandē, tad Izraēlā, ASV, Itālijā. Ar dažādu kolēģu iesaisti pamazām attīstījām šo specialitāti arī Latvijā. Arī ārstēšanas nodrošināšanā šajā jomā Latvija noteikti neatpaliek, piemēram, mums ir no valsts budžeta finansēta programma mākslīgajai apaugļošanai, kāda ne visās valstīs ir pieejama. Mums ir arī pieejamas tehnoloģijas visiem ģenētiskajiem izmeklējumiem, tostarp cilmes šūnu tehnoloģijas, mēs noteikti ejam vienā solī ar avangarda valstīm.