Raksta autors: Oļegs Šuba, Austrumu slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists

Sepse iepriekšējos gadsimtos bija pazīstama kā "asins saindēšanās". Mūsdienās mēs ar to saprotam organisma traucētu spēju kontrolēt reakciju uz infekciju, un šī slimība ir kļuvusi par vienu no biežākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Būtībā sepsi izraisa organisma pārspīlēta reakcija uz infekciju, kur imūnsistēma, cīnoties pret infekciju, sāk bojāt paša organisma audus un orgānus, kas var novest pie orgānu mazspējas vai pat nāves. Diemžēl sepse var attīstīties arī pilnīgi veseliem cilvēkiem pēc milzīgas slodzes, neizgulēšanās vai stresa, kas novājina imūnsistēmu un ļauj infekcijai izplatīties organismā.

Sepse ir nopietns sarežģījums daudzām slimībām un traumām, ko visbiežāk izraisa mikroorganismu un to toksīnu vispārēja izplatīšanās organismā, bojājot dzīvībai svarīgas orgānu sistēmas. Šī iemesla dēļ sepse mūsdienās ir kļuvusi par globāli aktuālu problēmu. Katru gadu 13. septembrī Globālā sepses alianse (Global Sepsis Alliance) organizē Pasaules sepses dienu, kas ir viena no tās galvenajām iniciatīvām. Šī diena ir veltīta informācijas izplatīšanai par sepsi, tās profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, rīkojot konferences, kampaņas un citus pasākumus visā pasaulē. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes  (Austrumu slimnīca) Toksikoloģijas un sepses nodaļa jau 2012. gadā pievienojās Globālās sepses alianses [1] aicinājumam aktualizēt ar sepsi saistītās problēmas, lai meklētu un atrastu risinājumus.

Šogad pirmoreiz Austrumu slimnīcā notiks Pasaules sepses dienai veltīta konference, kur piedalīsies gan starptautiska līmeņa autoritātes, gan trīs universitāšu slimnīcu vadošie profesionāļi, kas dalīsies pieredzē, kā atpazīt, diagnosticēt un ārstēt sepsi un cik ātrā laikā uzsākt terapiju un dzīvības glābšanu sepses pacientiem. Savā ikdienas darbā mēs, visu trīs universitāšu slimnīcu speciālisti un kolēģi Baltijas mērogā, esam pastāvīgā saziņā, lai rastu labāko terapeitisko risinājumu un ārstētu medicīniski sarežģītākos sepses stāvokļus pacientiem.

Pasaules sepses dienai Austrumu slimnīcā organizētās konferences virsmērķis, protams,  ir koncentrēta zināšanu un pieredzes apmaiņa profesionālā mediķu vidē, taču manā ieskatā tikpat svarīgs uzdevums ir dalīties ar zināšanām par sepsi, izglītojot un informējot par sepsi arī plašāku sabiedrību. Statistiski diemžēl iespējams apgalvot, ka no sepses nav pasargāts neviens.

Sepsi visbiežāk izraisa bakteriālas infekcijas, kas sākotnēji var parādīties jebkurā ķermeņa daļā, piemēram, plaušās (pneimonija), urīnceļos (urīnceļu infekcijas), ādā vai kuņģa un zarnu traktā. Cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, cilvēki ar hroniskām slimībām (piemēram, diabēts vai HIV) vai tie, kas atveseļojas pēc operācijām, ir īpaši uzņēmīgi pret sepsi.

Īpaši liela riska grupas ir zīdaiņi, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, pacienti ar hroniskām slimībām vai pacienti, kas ilgstoši lieto imūnsupresīvus medikamentus, piemēram, onkoloģiskie pacienti pēc ķīmijterapijas kursa.

Sepse var attīstīties arī pilnīgi veseliem cilvēkiem pēc milzīgas slodzes, neizgulēšanās vai stresa, kas novājina imūnsistēmu un ļauj infekcijai izplatīties organismā. Arī ģenētiskie faktori var ietekmēt sepses attīstības risku, bet biežāk tas notiek cilvēkiem ar fonā esošām slimībām. Ja imūnsistēma ir stipra, infekcija parasti tiek norobežota konkrētā ķermeņa daļā, piemēram, vienā orgānā, kā pneimonijas gadījumā. Taču, ja imūnā sistēma nespēj adekvāti reaģēt, infekcija var izplatīties pa visu organismu, izraisot dzīvībai bīstamu stāvokli.

Savlaicīga diagnostika un ārstēšana var būt izšķiroša. Piemēram, ātra antibiotiku lietošana agrīnā stadijā var glābt dzīvību, jo tās aptur infekcijas izplatīšanos, ļaujot imūnsistēmai atgūties. Taču, ja ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu un infekcija jau ir izplatījusies visā organismā, iesaistot visas orgānu sistēmas, situācija var kļūt nekontrolējama un orgānu bojājumi var būt tik nopietni, ka cilvēka dzīvību vairs nevar izglābt.

Sepses izplatība ir ļoti liela visā pasaulē. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka katru gadu visā pasaulē sepse skar aptuveni 50 miljonus cilvēku, no kuriem vairāk nekā 11 miljoni cilvēku mirst. Sepse attīstās gan bagātās, gan nabadzīgās valstīs, taču tās ārstēšanas pieejamība un efektivitāte gan bieži ir saistīta ar veselības aprūpes sistēmu kvalitāti. Slimnīcās sepsi nereti izraisa arī hospitalizācijas laikā iegūtas infekcijas, īpaši pacientiem, kuriem veiktas operācijas vai kas saņem intravenozas procedūras.

Sepses aktualitāte mūsdienās saistīta ar vairākām tendencēm, piemēram, pieaugošo antibiotiku rezistenci, kas apgrūtina infekciju efektīvu ārstēšanu. Līdz ar to pieaug arī sepses gadījumu skaits un tās izraisītā mirstība. Tāpat novecojoša sabiedrība un pieaugošs hronisko slimību skaits palielina riska grupu cilvēku skaitu, kas var saskarties ar sepsi. Medicīnas speciālisti uzsver agrīnas diagnostikas un ātras ārstēšanas nepieciešamību, jo katra kavēšanās stunda var samazināt pacienta izredzes izdzīvot.

Tāpēc sepsi var uzskatīt par ārkārtas medicīnisko stāvokli, kuram nepieciešama ātra reakcija un efektīva ārstēšana, lai mazinātu mirstības risku.

Sepse ir smags stāvoklis, kas prasa ātru medicīnisko palīdzību, taču ir arī vairāki veidi, kā mazināt tās risku un sekas. Profilakse un ārstēšana ietver gan individuālu rīcību, gan uzlabojumus veselības aprūpē un sabiedrībā kopumā. Šeit ir daži svarīgākie pasākumi, kas palīdz samazināt sepses risku.

1. Infekciju profilakse

Viens no būtiskākajiem veidiem, kā mazināt sepses risku, ir izvairīties no infekcijām, kas var to izraisīt. Lūk, daži galvenie soļi:

• Rūpīga roku higiēna: Regulāra un pareiza roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni ievērojami samazina iespēju inficēties ar baktērijām, vīrusiem vai sēnītēm.
• Vakcinācija: Vakcīnas pret infekcijām, piemēram, gripu, pneimokoku un meningokoku infekciju, var palīdzēt novērst sepses attīstību. Vakcinācijas programmas īpaši svarīgas ir riska grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, bērniem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām.
• Brūču kopšana: Ja brūce netiek pareizi iztīrīta un kopta, infekcija var izplatīties un izraisīt sepsi. Tāpēc svarīgi ir tīrīt un apstrādāt visas brūces un traumas, lai novērstu infekcijas iespēju.

2. Agrīna diagnostika un ārstēšana

Sepses gadījumā ļoti svarīga ir agrīna diagnostika un ātra medicīniskā palīdzība:

• Izglītošanās un simptomu atpazīšana: Zināt sepses agrīnos simptomus ir būtiski, lai laikus meklētu medicīnisko palīdzību. Tipiski simptomi ir augsta temperatūra, drudzis, vājums, zems asinsspiediens, apgrūtināta elpošana un apziņas traucējumi.
• Ātra antibiotiku lietošana: Ja ir aizdomas par sepsi, ārstēšana ar antibiotikām jāuzsāk nekavējoties. Pētījumi rāda, ka katra stunda, kas pagājusi bez ārstēšanas, palielina nāves risku. Tāpēc ātra un precīza infekcijas avota noteikšana un ārstēšana ir ļoti svarīga.

3. Antibiotiku lietošanas pārvaldība

Pēdējos gados ir pieaudzis antibiotiku rezistento baktēriju skaits, kas padara infekciju ārstēšanu grūtāku un veicina sepses attīstību. Lai šo problēmu mazinātu:

• Atbildīga antibiotiku lietošana: Antibiotikas jālieto tikai tad, kad tās ir nepieciešamas un tikai atbilstoši ārsta norādījumiem. Nepareiza vai pārāk bieža antibiotiku lietošana var izraisīt baktēriju rezistenci.
• Antibiotiku rezistences ierobežošana: Veselības aprūpes iestādēm jānodrošina antibiotiku lietošana saskaņā ar klīniskiem vadlīnijām, lai samazinātu rezistences risku.

4. Hronisku slimību pārvaldība

Cilvēkiem ar hroniskām slimībām, piemēram, diabētu, sirds vai plaušu slimībām, ir lielāks sepses attīstības risks. Hronisku slimību efektīva pārvaldība un kontrole var ievērojami samazināt šo risku:

• Veselīgs dzīvesveids: Uzturs, regulāras fiziskās aktivitātes un izvairīšanās no smēķēšanas un alkohola pārmērīgas lietošanas palīdz uzturēt imūnsistēmu stipru un mazina infekcijas risku.
• Regulāras medicīniskās pārbaudes: Cilvēkiem ar hroniskām slimībām ir svarīgi regulāri apmeklēt ārstu, lai nodrošinātu slimību efektīvu ārstēšanu un infekciju novēršanu.

5. Slimnīcu un veselības aprūpes sistēmas uzlabošana

Slimnīcas un veselības aprūpes sistēmas var ievērojami palīdzēt sepses izplatības mazināšanā:

• Infekcijas kontrole slimnīcās: Slimnīcu vidē svarīga ir stingra higiēna, īpaši attiecībā uz invazīvām procedūrām, piemēram, katetru vai ventilatoru izmantošanu, jo tās var veicināt infekciju izplatību.
• Ātras reakcijas sistēmas izveide: Daudzās slimnīcās tiek izveidotas īpašas grupas vai protokoli sepses agrīnai diagnosticēšanai un ārstēšanai, kas ievērojami samazina smagu gadījumu skaitu un uzlabo iznākumus.

Visas šīs stratēģijas kopā var ievērojami samazināt sepses izplatību un mazināt tās izraisītos smagos veselības sarežģījumus vai nāves gadījumus. Austrumu slimnīcas ieguldījums cīņā ar sepsi sniedzas daudz tālāk par pacientu ārstniecību un aprūpi. Pateicoties aktīvai zinātniskai darbībai un pētījumiem, mēs nepārtraukti pilnveidojam ārstēšanas metodes un identificējam jaunus risinājumus, kas palīdz samazināt sepses izraisītās sekas. Vienlaikus slimnīca veic nozīmīgu izglītojošu darbu gan personāla, gan sabiedrības vidū, uzsverot agrīnas diagnostikas un efektīvas ārstēšanas nozīmību. Tikai koordinēta pieeja zinātnes, izglītības un ikdienas medicīnas praksē ļaus būtiski uzlabot ārstēšanas rezultātus un samazināt sepses izraisītās komplikācijas. Top of Form

[1] Globālā sepses alianse (Global Sepsis Alliance, GSA) ir starptautiska nevalstiska organizācija, kas nodarbojas ar sepses problēmas aktualizēšanu un apkarošanu visā pasaulē. Tās galvenais mērķis ir samazināt sepses izplatību un mirstību, veicinot sabiedrības un veselības aprūpes speciālistu informētību, uzlabojot diagnostikas un ārstēšanas metodes, kā arī atbalstot pētījumus un sepses profilaksi.