Analīzēm ir jēga tikai tad, ja to rezultāts ir precīzs un tātad – pietiekami informatīvs, lai ārsts to izmantotu pareizas diagnozes noteikšanai, terapijas dinamikas novērošanai vai izveseļošanās apstiprināšanai. Taču precizitāte lielā mērā ir atkarīga no pacienta rīcības pirms analīžu nodošanas. Kādas ir izplatītākās kļūdas un kā no tām izvairīties? 

Kas ir pilna asins aina?

Tas ir pamata izmeklējums, ko parasti nozīmē gan ģimenes ārsts, gan speciālisti. 

“Ja pacients sūdzas par sliktu pašsajūtu, visticamāk, ārsts nosūtīs veikt tieši šo analīzi, jo tās rezultāti ļauj iegūt vispārēju priekšstatu par veselības stāvokli un izlemt, kurā virzienā turpināt izmeklēšanu, lai noteiktu diagnozi,” skaidro ārste un piebilst, ka pilnas asinsainas analīzē iekļauti vairāki rādītāji – hemoglobīns, eritrocīti, retikulocīti, trombocīti, leikocīti (neitrofilie, eozinofilie, bazofilie), limfocīti un monocīti. “Katram ir savas funkcijas. Piemēram, leikocīti ir atbildīgi par imūno aizsardzību, trombocīti – par asins recēšanu, savukārt eritrocīti nodrošina skābekļa un oglekļa dioksīda transportēšanu,” stāsta “Centrālās laboratorijas” vadītāja, laboratorijas ārste Jana Osīte.

Asinis var ņemt no pirksta vai no vēnas. Analīzi ieteicams veikt tukšā dūšā, vēlams no rīta līdz pulksten deviņiem. Ja tas kāda iemesla nav iespējams, diena jāsaplāno tā, lai uz laboratoriju dotos vismaz četras stundas pēc ēšanas. Vairāku infekciju atklāšanai asinis var nodot jebkurā dienas laikā.

Uz laboratoriju – tukšā dūšā 

Jana Osīte uzsver, ka kļūda, ko bieži vien pieļauj pacienti, ir uztura rekomendāciju neievērošana pirms analīžu nodošanas. Joprojām pastāv svarīgs noteiktums – lielākā daļa asins analīžu korekta rezultāta iegūšanai ir jānodod tukšā dūšā, turklāt ir svarīgi arī, kas lietots uzturā dienu pirms došanās uz laboratoriju. 

“Iepriekšējā dienā nedrīkst ēst, piemēram, treknu pārtiku. Jāuzmanās arī no dažiem medikamentiem, kas var ietekmēt asins ainu, tādēļ par tiem jāpārrunā ar savu ārstu,” saka Jana Osīte un skaidro, ka daži šķidrumi satur ķīmiskas vielas, kas provocē dažādu enzīmu veidošanos, uzsākot vielmaiņas procesus, kam seko to sintēzes un sabrukšanas produktu izdalīšanās asinīs.

Glāzi minerālūdens? Paldies, citreiz!

Jā, pat minerālūdens var ietekmēt analīžu rezultātu. “Kā zināms, burbuļus veido oglekļa dioksīds. Mūsu asinīs ir enzīms, kura uzdevums ir nodrošināt pārmērīga elpošanas laikā izdalītā oglekļa dioksīda pārveidošanu. Svarīgi saprast, ka elpošanas enzīmu satura izmaiņas un aktivitāte ietekmē asiņu bioķīmiju. Tas netraucē veikt vispārējo analīzi, taču jāņem vērā, ka minerālūdens satur arī dzelzi, nātriju, magniju, hloru, kalciju, sulfātus, bikarbonātus un citus ķīmiskos elementus, kā ietekmē asins bioķīmiskie rādītāji var būt nekorekti.” 

Izdzerts liels daudzums tējas – grūtāk paņemt asinis

Šķiet neticami, taču tā ir patiesība. Tēja satur tanīnu – vielu, kas var izraisīt asiņu viskozitātes paaugstināšanos, tāpēc lielā daudzumā šis dzēriens patiešām var traucēt iegūt asins paraugu. 

Kafija – tonuss, bez kā vajadzētu iztikt analīžu nodošanas rīta 

Galvenās ķīmiskas reakcijas, ko organismā izraisa kafijas sastāvā esošais kofeīns, ir tonusa uzlabošana, smadzeņu darbības aktivizēšana un efektivitātes paaugstināšana. Ieradumam un rīta rituālam, protams, ir milzīgs spēks, taču pirms došanās uz laboratoriju nodot asins analīzi, no kafijas tases vajadzētu  atteikties. 

Sula ietekmē cukura līmenī asinīs

Jebkura augļu un dārzeņu sula, neatkarīgi no tā, vai sula ir svaigi spiesta, vai ielieta glāze no pakas, satur daudz ogļhidrātu glikozes un fruktozes. Tā ārkārtīgi ātri uzsūcas un ietekmē cukura līmeni asinīs. Šā iemesla dēļ analīzes rezultāti nebūs precīzi.

Alkohols un analīzes – tas nav nopietni!

Labs veids, ka sabojāt analīžu rezultātu, ir doties tās nodot pēc kārtīgas ballītes ar alkoholu. Der zināt, ka etilspirta ietekme uz organisma vielmaiņas procesiem ir vēl spēcīgāka nekā tanīnam vai kofeīnam. Turklāt alkoholu saturoši dzērieni samazina arī asiņu recēšanas kvalitāti.

Zaļā gaisma – nelielam daudzumam ūdens

Tieši tā – tīrs ūdens nespēj ietekmēt asinsanalīžu rezultātu. To dzert ir atļauts, tomēr labāk – nelielā daudzumā. “Pārmērīgs ūdens patēriņš var samazināt asinīs izveidoto elementu koncentrāciju un arī mainīt diagnostikas rezultātus,” skaidro Jana Osīte.

Ja vajadzīgi specifiski rādītāji

Ja ārsts ir nozīmējis noteikt asinīs citus rādītājus, piemēram, insulīnu, C peptīdu, vitamīnu B12, glikozes līmeni, pirms analīžu nodošanas vajadzētu atturēties no ēšanas vismaz astoņas stundas, dažkārt – pat ilgāk, tā kā uzņemtā pārtika var mainīt konkrētus rādītāju koncentrāciju asinīs. Kā pareizi sagatavoties analīzes nodošanai, noteikti ieteicams pajautāt ārstam, kurš izraksta nosūtījumu.

Urīna analīze. Vislabāk – no rīta 

Jana Osīte skaidro: “Parasti analīzei izmanto rīta urīnu, taču nepieciešamības gadījumā – var jebkuru citu. Naktī pirms parauga iegūšanas vajadzētu izvairīties no ēšanas un dzeršanas, 12 stundas jāatturas arī no dzimumdzīves. Jāņem vērā, ka nav vēlams paraugu ievākt uzreiz pēc fiziskas slodzes. Piemērotākais laiks – pirms brokastīm, vismaz četras stundas pēc iepriekšējās urinācijas.”

Urīna savākšanai analīzēm izmanto konteineru, ko var saņemt laboratorijā vai iegādāties aptiekā. 

Parauga savākšanas noteikumi

• Nepieskarties ar konteineru ķermenim. 

• Ievērot higiēnu. Urīna paraugs nedrīkst būt sajaukts ar fēcēm vai jebkādu citu materiālu. 

• Paraugs pēc iespējas ātrāk jānogādā laboratorijā. Ja tas nav iespējams, ne ilgāk par divām stundām to var uzglabāt ledusskapī + 2 līdz +8 °C temperatūrā. 

• Ja izmanto urīna savākšanas stobrus ar konservantiem, tos šādos apstākļos drīkst uzglabāt līdz 24 stundām. 

Svarīgi! Neatbilstoša urīna parauga uzglabāšana var būtiski ietekmēt rezultātus.

Dažreiz urīns jāvāc diennakti

Reizēm, piemēram, lai pārbaudītu nieru funkcionālās spējas, urīns ir jāvāc 24 stundas. “Diennakts urīnu sāk vākt, iztukšojot urīnpūsli uzreiz pēc pamošanās un piefiksējot laiku. Turpmāk visu diennakti urīnu turpina vākt vienā traukā, ko uzglabā ledusskapī (+ 4 līdz + 8 °C). Tas ir nepieciešams priekšnosacījums, jo istabas temperatūrā ievērojami samazinās glikozes saturs urīnā,” norāda ārste. Pēc urīna savākšanas precīzi izmēra diennakts urīna daudzumu, kas jāieraksta nosūtījumā, urīnu kārtīgi samaisa, 20 ml ielej mazajā urīna konteinerā un pēc iespējas ātrāk nogādā to laboratorijā. Pārējo urīnu var izliet.

Ja urīna analīzes jānodod mazam bērnam, piemēram, zīdainim, urīna savākšanu atvieglo pašlīmējoši maisiņi, ko var iegādāties aptiekā. Guloša pacienta urīna paraugu var savākt ar katetra palīdzību.

Fēcēs – teju visa ēdienkarte

Laboratorijas ārste brīdina, ka pārtikas produkti var ietekmēt analīzes rezultātus, tādēļ 48-72 stundas pirms analīzes materiāla ievākšanas ir jāizvairās uzturā lietot bietes, burkānus, brokoļus, gurķus, redīsus, mārrutkus, gaļu (sevišķi, vāji termiski apstrādātu) zivis, sēnes, produktus ar paaugstinātu C vitamīna daudzumu, piemēram, greipfrūtus. 

Fēču paraugu savāc ar speciālu karotīti, kuru komplektā ar konteineru var iegādāties laboratorijā vai aptiekā. Pilnvērtīgai analīzei nepieciešami apmēram 10-15 g fēču, kas ņemtas no kopējās masas dažādām vietām un dziļuma. Paraugu nedrīkst ņemt pēc klizmas veikšanas, menstruāciju laikā un trīs dienas pēc tām, hemoroīdu un citas asiņošanas laikā. Laboratorijā tas jānogādā tajā pašā dienā.

Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi (slēpto asiņu izmeklējums fēcēs) reizi divos gados var veikt iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Lai saņemtu valsts apmaksātu testu un informāciju par izmeklējuma veikšanu mājas apstākļos, jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē. “Veicot šo testu, ir jābūt uzmanīgam – pārmērīga alkohola lietošana, kā arī aspirīna vai citu medikamentu lietošana var izraisīt gastrointestinālu kairinājumu, kura dēļ fēcēs var parādīties slēptās asinis, tādēļ šīs vielas jāpārtrauc lietot 48 stundas pirms testēšanas,” norāda ārste. Pirms testēšanas nav jāievēro uztura ierobežojumi.

Uz laboratoriju – krēpas

Parasti krēpu analīzei pietiek ar pirmo krēpu porciju – plaušu sekrētu, kas uzkrājies nakts laikā. Lai izvairītos no mutes dobuma satura piejaukuma, pirms krēpu savākšanas muti skalo ar tīru ūdeni. Krēpas savāc tīrā, sausā traukā, ko cieši noslēdz ar vāciņu. Analīzēm svarīgs tikai tas materiāls, kas atdalās atklepojot. Krēpu paraugs jānogādā laboratorijā četru stundu laikā. Līdz tam to glabā ledusskapī +2 līdz +8 °C temperatūrā.

Tuberkulozes ierosinātāja izmeklējumiem krēpas vāc 24 stundas vai vienu porciju, kas atdalās klepojot, izmanto sterilu paraugu savākšanas trauciņu, ko var iegadāties laboratorijā vai aptiekā. 

Mikrobioloģiskai izmeklēšanai izmanto tikai svaigi savāktas krēpas.