Raksta autores:

Dr. med. Patrīcija Ivanova, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģe,
Aina Kratovska, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja, invazīvā radioloģe 

Plaši tiek runāts par sirds saslimšanām vai insultu, kas, nenoliedzami, ir ārkārtīgi svarīgi , jo tie ir vieni no galvenajiem nāves iemesliem. Vienlaikus nav skaidrs, kāpēc netiek pieminētas arī citu aterosklerozes izraisītu slimību sekas, piemēram, vēdera aortas aneirismas plīsums, kas izraisa lielu iekšēju asiņošanu un cilvēka izredzes izdzīvot tad ir mērāmas nevis stundās, bet gan minūtēs, kurās attiecīgi jānokļūst līdz specializētai ārstniecības iestādei. Daudzi to nepagūst…

Balstoties savā ārstu pieredzē, varam apgalvot, ka vēdera aortas aneirisma ir kā snaudošs slepkava. Cilvēks par viņu uzzina tad, kad jau ir notikusi katastrofa.

Tāpēc pastāstīsim par dzīvības vērtu tematu un būsim gandarītas, ja iespējami vairāk cilvēku būs zinoši un informēti – ko varam darīt tagad un ilgtermiņā savas veselības labā, kādi izmeklējumi būtu jāveic un ar kuriem ārstiem jākonsultējas, lai izvairītos no bēdīga iznākuma.

Foto: Dr. med. Patrīcija Ivanova, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas asinsvadu ķirurģe

Kas ir vēdera jeb abdominālās aortas aneirisma (AAA)?

Cilvēka organismā lielākais arteriālās asinis nesošais asinsvads ir aorta. Tā tiek iedalīta krūšu aortā un vēdera aortā. Aterosklerozes, dažādu riska faktoru, piemēram, smēķēšanas, cukura diabēta u. c. faktoru dēļ, kā arī noteiktu ģenētisku izmaiņu rezutātā mēdz attīstīties patoloģisks vēdera aortas paplašinājums. Visbiežāk tas attīstās zem nieru artēriju līmeņa, tad ārsti to sauc par infrarenālu abdominālās aortas aneirismu (AAA). Taču retākos gadījumos patoloģiskais aortas lumena paplašinājums ietver arī nieru artērijas, zarnu artērijas – šādā gadījumā patoloģija ir tehniski daudz grūtāk ārstējama.

Kas ir aortas aneirismas plīsums? Tā ir ļoti smaga iekšēja asiņošana jeb faktiski vislielākā iespējamā asiņošana. Tas ir lielākais asinsvads, kas cilvēkam ir! Tāpēc izšķiroši svarīgi ir preventīvi novērtēt riskus un novērst šo aortas aneirismas plīsumu. 

Kā atpazīt vēdera aortas aneirismas plīsumu un iekšēju asiņošanu?

Tā izpaužas kā ļoti stipras sāpes mugurā un/vai vēderā, kas var izstarot uz cirkšņiem, uz muguru. Cilvēks vairākkārt nosvīst aukstiem sviedriem. Var zaudēt samaņu. Ļoti paātrinās sirdsdarbība. Un tajā mirklī, kad cilvēks piedzīvo nosauktos veselības traucējumus, dažkārt pat mediķi prehospitālā posmā var šo patoloģiju neatpazīt un sajaukt ar kādu muguras saslimšanu vai uroloģisku, piemēram, nierakmeņu izraisītu akūtu saslimšanu un attiecīgi kļūdīties novērtējumā.

Protams, ja pacients nonāk slimnīcā, novērtēt un precīzi noteikt diagnozi vairs nebūs sarežģīti. Ja plīsušu vēdera aneirismu neārstē, mirstība ir ļoti augsta – 90% līdz pat 100%. Šī atziņa nav iepriecinoša, un tas nozīmē, ka lielāko daļu pacientu pēc aortas aneirismas plīsuma, mēs – ārsti – nesastopam. Kad aorta plīst, pastāv liels risks īsā laikā nomirt, bet apstākļos, kad pacientu tomēr pagūst aizvest līdz slimnīcai, runa ir par minūtēm, nevis dienām. Ja insulta gadījumā svarīgas ir stundas, aortas aneirismas plīsuma gadījumā runa ir par minūtēm.

Tātad – vai un kā varam to novērst? Un kam būtu ieteicams veikt aortas  izmeklējumu, neatliekot uz vēlāku laiku? Ir identificēta īpaša riska grupa – vīrieši pēc 65 gadu vecuma, smēķētāji, ar paaugstinātu arteriālo asinsspiedienu jeb hipertensiju un cukura diabētu.

Ja esat definētajā riska grupā, steidzami jārīkojas! Vajadzētu veikt ultrasonogrāfiju vēdera dobumam un novērtēt, kāda ir vēdera aorta. Jāatceras, ka, dodoties uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu vēderam, nedrīkst ēst vismaz četras stundas pirms izmeklējuma, taču drīkst turpināt uzņemt negāzētu šķidrumu, piemēram, ūdeni vai tēju. Turklāt, dodoties uz atkārtotu ultrasonogrāfijas izmeklējumu, ir noteikti jāpaņem līdzi iepriekšējie izmeklējumu rezultāti salīdzināšanai.

Krūšu aortu ar ultrasonogrāfijas metodi nav iespējams izvērtēt vienlīdz labi visos tās posmos – krūšu kurvja līmenī noteicošais izmeklējums būs datortomogrāfijas angiogrāfija. Jāatceras, ka datortomogrāfijas angiogrāfija ir izmeklējums ar jonizējošo starojumu, uz to drīkst nosūtīt tikai ģimenes ārsts vai ārsts speciālists. Tā kā izmeklējuma laikā tiek pielietota kontrastvielas ievadīšana vēnā, pirms izmeklējuma ir jānosaka nieru rādītāji (kreatinīns un glomerulārās filtrācijas ātrums), kā arī 24 stundas pirms un 48 stundas pēc izmeklējuma ir pastiprināti jālieto šķidrums. Pirms paša izmeklējuma vēlams neēst vismaz divas līdz četras stundas un nedzert divas stundas pirms izmeklējuma.

Kādam jābūt vēdera aortas diametram?

Normālais vēdera aortas diametrs ir  2 – 2,5 cm. Ja ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā ārsts apraksta tieši šādu aortas izmēru, tad ar lielāko varbūtību aortas aneirisma nekad arī neattīstīsies. Bet, ja vēdera ultrasonogrāfijā tiek konstatēts, ka aorta ir paplašināta un paplašinājums ir no 2,5 līdz 3 cm, nepieciešams regulāri kontrolēt aortas diametru, atkārtojot izmeklējumu. Savukārt, ja aortas aneirisma ir jau 5 cm, ģimenes ārstam būtu jānosūta pacients uz datortomogrāfijas angiogrāfiju aortai ar kontrastvielu un pēc tam ar šī izmeklējuma datiem steidzami jādodas uz ambulatoro konsultāciju pie asinsvadu ķirurga. Asinsvadu ķirurgs sniegs savu profesionālo redzējumu un atbilstoši starptautiskām medicīniskām vadlīnijām noteiks, cik regulāri kādā laika intervālā vēl turpināt novērot aortas aneirismu un kādus izmeklējumus veikt vai arī noteiks operācijas datumu? Ultrasonogrāfijas izmeklējums ir nekaitīgs, to var veikt atkārtoti, tādēļ tas kalpo kā labs skrīninga metodes variants pacientiem riska grupā.  

Foto: Aina Kratovska, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja, invazīvā radioloģe

Kad plānot aortas aneirismas operāciju un kāda operācijas metode būtu vispiemērotākā?

Tātad, kā noskaidrojām: palielinoties aneirismas diametram, pieaug aneirismas plīsuma risks. Biežāk vēdera aortas aneirisma attīstās vīriešiem. Dāmām populācijā aneirismu sastopamība nav tik bieža, bet diemžēl ir augstāks plīsuma risks. Līdz ar to starptautiskās medicīniskās vadlīnijās noteikts, ka vīriešiem ir paaugstināts aortas aneirismas plīsuma risks diametra gadījumā virs 5,5 cm, bet sievietēm virs 5 cm. Lai gan vadlīnijas neparedz, ka sievietēm būtu jāveic skrīninga izmeklējums pēc līdzīgām pazīmēm kā vīriešu profilā, vēlētos iedrošināt – tas nav aizliegts! Ja sieviete seko savai veselībai un it īpaši, ja ģimenē ir bijuši notikumi, kur radinieki ir miruši ar aneirismatiskām saslimšanām, tajā skaitā arī galvas aneirismu plīsumiem vai citu asinsvadu aneirismu plīsumiem, šīm sievietēm aortas aneirismas risks varētu būt stipri augstāks, un tādā gadījumā aicinātu noteikti veikt skrīninga ultrasonogrāfijas izmeklējumu vēderam, kas ietver arī aortas diametra noteikšanu. Tas nav sarežģīts, ir nekaitīgs un plaši pieejams izmeklējums. Uz to var nosūtīt ne tikai ārsts speciālists, bet arī ģimenes ārsts.

Varam secināt un apgalvot, ka vēdera aortas aneirismas skrīnings ir vienīgais ceļš, kā varam būtiski mazināt aortas aneirismas plīsuma riskus, tādējādi mazinot mirstības rādītājus šo pacientu grupā.

Ir svarīgi apzināties, ka vēdera aortas aneirismu cilvēks nejūt, tātad – par šo patoloģiju pat nenojauš, līdz tā tiek atklāta. Un, ja skrīningā to atklāj, tā ir laba ziņa pacientam, jo varam piedāvāt plānotu operāciju. Ārstēšanas metodes mūsdienās ir divas – mazinvazīvā endovaskulārā metode un atvērtā ķirurģiskā operācija. Metodes izvēlē pacientam būtu jāuzticas ārstam, jo ir daudz kritēriju, pēc kuriem vadoties tiek izvērtēts, kura no metodēm būtu piemērotākā konkrētajam pacientam.

Mazinvazīvo endovaskulāro stentprotezēšanas operāciju veic ar speciālām ierīcēm caur artērijām cirkšņos, ievadot protēzes, kas izveido jaunu asinsvada lumenu jeb sieniņu. Šo metodi bieži izmanto pacientiem ar daudzām blakussaslimšanām, kuru dēļ atvērta operācija nebūtu iespējama. Mazinvazīva endovaskulāra terapija tādiem pacientiem sniedz iespēju izārstēt šo patoloģiju, negriežot vaļā visu vēderu. Protams – pacienti atlabst un izrakstās no slimnīcas krietni ātrāk, viņiem nav vaļējas brūces, bet vienlaikus pēc šīs mazinvazīvās operāciju metodes pielietojuma pacientam ārsta noteiktos periodos būs jāveic atkārtoti datortomogrāfijas angiogrāfijas izmeklējumi vismaz reizi gadā turpmākos piecus gadus. Tas paredz disciplinētu pieeju savas veselības turpmākai monitorēšanai pēcoperācijas periodā un turpmāko sadarbību ar ārstējošo ārstu, iespējams, līdz pat mūža galam.

Savukārt atvērtai ķirurģiskai metodei priekšrocība ir tāda, ka pēc operācijas nebūs jāveic regulāras pārbaudes, taču jāatceras, ka vaļēja operācija var nebūt iespējama aortas anatomisko īpatnību dēļ. Vadlīnijas iesaka gados jauniem cilvēkiem veikt atvērto ķirurģisko operāciju. Tās laikā ķirurģiski tiek atvērta aorta, protēzi asinsvadu ķirurgi mehāniski piešuj aortai, un līdz ar to droši paredzams, ka šai protēzei nekas vairs garām nevar plūst. Taču, protams, šāda operācija nebūs iespējama cilvēkam 80 gadu vecumā vai pēc iepriekš veiktām atkārtotām operācijām, piemēram, sakarā ar onkoloģisko saslimšanu ārstēšanu.

Bieži publiskajā telpā izskan apgalvojumi: “Ko tur vairs 80 gados var izdarīt un vai vispār vajadzētu censties?” Šādiem spriedelējumiem, pastāvot mūsdienu medicīnas iespējām, nevajadzētu būt vispār, jo cilvēka veselība un dzīvība ir lielākā absolūtā vērtība. Attīstoties tehnoloģijām, skrīninga izmeklējumu metodēm un arī ieviešot inovatīvas un mazinvazīvas operāciju metodes, spējam palīdzēt un ārstēt ļoti sarežģītas veselības problēmas pacientiem neatkarīgi no vecuma. Jau minētās mazinvazīvās endovaskulārās aortas aneirismas stentprotezēšanas operācijas Austrumu slimnīcas Invazīvās radioloģijas klīnikā tiek ļoti rūpīgi plānotas un veiktas multidisciplinārā komandā. Iespējams, reti kurš zina: ja pacientiem paredzēta gan vēdera dobuma aneirismas, gan arī krūšu dobuma aneirismas operācija, tad jau tagad protēzes šim konkrētajam pacientam tiek šūtas pēc individuāla pacienta asinsvadu parauga, līdzīgi kā augstās modes piegrieztnes, – tas ir īsts individualizētas medicīnas paraugs! Un pacienta vecumam arī šajā gadījumā nav ierobežojošas nozīmes.

Gadījumos, kad pacienta  aortas aneirismas anatomijas īpatnību dēļ ir nepieciešama individualizētas protēzes pielietošana, ar lielu varbūtību – vaļēja ķirurģiska operācija šādiem pacientiem ir ar ļoti augstu risku, tādēļ minimāli invazīvais operācijas veids būs optimālākais risinājums, kā cilvēkam glābt dzīvību. Tāpēc ir ļoti svarīgi aortas aneirismu diagnosticēt laikus, jo, ja šāda anatomiski sarežģītas lokalizācijas vai formas aortas aneirisma ir plīsusi, iespējas šī konkrētā cilvēka dzīvību glābt šādā situācijā ir ļoti minimālas, jo piemērotu individualizētu protēzi nevar dabūt minūtes vai stundas laikā.

Nobeiguma secinājumi jeb – ko mēs redzam un secinām par veselības pratību, dzīvildzi un dzīves kvalitāti?

Daudzviet pasaulē, kur ir ieviests vēdera aneirismas skrīnings, plīsušo aneirismu skaits populācijā ir minimāls. Tāpat aneirismu skaits mazinās, ja attiecīgajā valstī ir laba aterosklerozes terapija. Savukārt populācijās, kur tiek nodrošināts skrīnings, mazāk ir aortas aneirismas plīsumu.

Tikpat svarīgi apzināties, ka aortas aneirismai ir tie paši riski, kas aterosklerozes attīstībai vai arī sirds slimību attīstībai. Individuālā atbildības līmenī būtu jācenšas ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus. Savukārt, parādoties pirmajām veselības problēmām, nedrīkstētu tās atstāt pašplūsmā. Jāseko asinsspiedienam, jāatmet smēķēšana, jāārstē cukura diabēts, jāmazina aptaukošanās, jākontrolē holesterīns! Un būtu svarīgi apzināties, ka neesam vieni ar savām veselības problēmām! Uzticēties savam ģimenes ārstam vai ārstējošajam ārstam, ņemt vērā ieteikumus un ievērot tos. Diemžēl savā ārsta ikdienā vērojam dzīvesziņu, kas īpaši raksturīga senioriem, kuriem ir hipertenzija vai lipīdu disbalanss un ir sava nesalaužama pārliecība par to, ka “zāles sabeigs kuņģi” vai “es jau lietoju vairākas zāles, tādēļ šīs pagaidām atlikšu”.  Vēl viena nacionālā īpatnība, ka kungus ir ārkārtīgi grūti dabūt pie ārsta. Arī gados jauni cilvēki bieži apgalvo – dzīvoju veselīgu dzīvesveidu, eju vingrot uz trenažieru zāli un retu reizi uzsmēķēju... Izpratne par veselīgu dzīvesveidu mēdz būt dažāda mūsu platuma grādos, taču pasaule mainās un mēs kā sabiedrība – arī. Gribētos, lai pārmaiņas veselīga dzīvesveida virzienā būtu vērienīgākas, bet labi, ka izpratne un zināšanas par to ir augšupejošā tendencē. Tādēļ novēlu visiem apzināties, ka veselība ir un būs mūsu lielākais aktīvs, un rīkoties tā, lai šos aktīvu vairotu.