Nepieļaut kļūdas, kas var maksāt dzīvību – praktiski padomi un mītu atspēkojumi par krūts vēža skrīningu

Kamēr katru gadu pieaug to sieviešu skaits, kurām diagnosticē jau ielaistu krūts vēzi, tikmēr uzaicinājumam veikt skrīningu atsaucas joprojām gaužām maz aicināto. Biežākie atrunu iemesli ir bailes no paša izmeklējuma, vai no tā, ko varētu uzzināt, arī laika vai informācijas trūkums un uzskats, ka rindas uz izmeklējumu ir pārlieku garas. Kā ir patiesībā, stāsta speciālistes onkoloģes.

Ierasti oktobris aizrit kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu” zīmē, kas atpazīstama ar rozā lentītes simbolu. Šajā laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta krūts veselībai, par ko rūpi tur arī ārste radioloģe Evija Asare un onkoloģe ķīmijterapeite profesore Alinta Hegmane.

Ko īsti nozīmē – krūts vēža skrīnings?

Tas ir izmeklējums veselām sievietēm, lai savlaicīgi atklātu kādu saslimšanu pirms šī slimība par sevi liek manīt. Krūts vēža skrīninga galvenais mērķis ir samazināt mirstību no šīs kaites, bet, lai to varētu panākt, slimība ir jāatklāj pēc iespējas ātrāk.

Mūsdienās efektīvākais skrīninga veids ir mamogrāfija. Šī metode pasaulē pazīstama kopš 70. gadiem, bet pirmie krūts vēža skrīningi uzsākti jau 80. gados. Ļoti ātri tika saprasts, ka mamogrāfija ļauj krūts vēzi diagnosticēt laicīgi, jeb pirms sieviete pati jūt kādas pārmaiņas. Līdz skrīninga ieviešanai visbiežāk pirmās krūts vēža pazīmes bija sataustāms veidojums, bumbulis krūtī, kas nozīmēja jau nopietnu saslimšanu. Kā saka radioloģe, mamogrāfija ļauj atrast krūts vēzi vien piecu milimetru lielumā: “Skaidrs, ka šāds veidojums nerada pilnīgi nekādas sūdzības, bet mēs to varam atrast un ļoti veiksmīgi ārstēt.”

Savukārt profesore papildina: “Krūts vēža skrīninga efektivitāte ir pierādīta  visā pasaulē. Tā ir iespēja pilnīgi veselām sievietēm pārbaudīties, lai gadījumā, ja ļaundabīgs audzējs tiešām veidojas, ir iespēja to diagnosticēt agrīni, kad vairāk nekā 90% gadījumu sievieti ir iespējams izārstēt. Uzsvēršu vēlreiz – tie nav daži gadījumi, bet absolūti lielākā daļa gadījumu mūsdienās.”

Kādā vecumā jāsāk pārbaudīt krūtis?

• Par savu krūšu veselību sievietei aktīvi jāsāk rūpēties jau no 20-25 gadu vecuma, ik mēnesi veicot krūšu pašpārbaudi. Tikai, iepazīstot savu krūšu uzbūvi un, izzinot katru reljefu tajās, sieviete uzreiz zinās, ja krūtīs uzradušās kādas pārmaiņas.
• No 40 gadu vecuma, kad pieaug risks saslimt ar ļaundabīgu krūts audzēju, ir jāveic regulāras krūšu profilaktiskās pārbaudes. Tas nozīmē, vismaz reizi divos gados veikts mamogrāfijas izmeklējums.

Zināšanai:

No 40 līdz 50 gadu vecumam sievietes aicinātas veikt mamogrāfijas izmeklējumu ar ģimenes ārsta vai ginekologa nosūtījumu, pašai veicot līdzmaksājumu 4.00 EUR.

No 50 līdz 68 gadu vecumam sievietes reizi divos gados saņem vēstuli ar uzaicinājumu veikt šo mamogrāfijas izmeklējumu, kas ir pilnībā bez maksas.

Pēc 68 gadu vecuma regulārās profilaktiskās pārbaudes ir jāturpina ar ģimenes ārsta vai ginekologa nosūtījumu.

Mamogrāfija un ultrasonogrāfija – ar ko tās atšķiras?

Radioloģe norāda – no 40 gadu vecuma pirmais izmeklējums vienmēr ir mamogrāfija: “Tas ir pamatu pamats. Mamogrāfija ir krūšu izmeklēšanas metode ar ļoti zema starojuma devas rentgenu. Izmeklējuma laikā krūts tiek saspiesta, taču tikai tik daudz, cik tas nepieciešams, un to automātiski regulē pats aparāts. Svarīgi panākt pēc iespējas augstāku izšķirtspēju, kā arī to, lai samazinātu šo saņemto starojuma daudzumu izmeklējuma laikā.”

Ja iegūtos rezultātus nepieciešams precizēt, tiek veikts arī ultrasonogrāfijas izmeklējums. Piemēram, gadījumos, kad krūtīs ir blīvākās vietas, ko tik labi neredz mamogrāfijā, vai tad, ja atrasts veidojums un precizēšanai nepieciešams veikt biopsiju, kas nozīmē auda parauga paņemšanu no konkrētas vietas krūtī. 

Vai mamogrāfija tiešām sāp?

Sāpes ir viens no biežiem iemesliem, kamdēļ sievietes baidās veikt mamogrāfiju, taču patiesībā lielākā daļa pacientes izmeklējuma laikā izjūt tikai diskomfortu. Savukārt gadījumos, kad sievietei ir tendence uz sāpīgām krūtīm, īpaši pirms mēnešreizēm, mamogrāfiju ieteicams veikt menstruāciju pirmajā pusē – no 4.-12. dienai, kad izmeklējums būs mazāk sāpīgs vai mazāk nepatīkams. 

Vai mamogrāfijas laikā notiek apstarošana?

Daudzie pētījumi apliecina, ka mamogrāfijas izmeklējuma laikā saņemtais starojums ir nekaitīgs – deva ir ļoti zema un to var pielīdzināt tam starojuma daudzumam, ko cilvēks saņem lidojuma laikā no Rīgas līdz Frankfurtei un atpakaļ.

Kas jāzina par skrīninga vēstuli?

Joprojām lielākā daļa sieviešu, kuras atbilst skrīninga grupai, tātad no 50 līdz 68 gadu vecumam, uzaicinājumu veikt krūts vēža skrīningu saņem pa pastu. Radioloģe gan mudina sievietes pieteikties e-adresei portālā latvija.lv, kas garantē, ka šī vēstule nekur nenoklīdīs, jo tā mēdz gadīties un nemaz ne tik reti.

Neatkarīgi no tā, vai skrīninga vēstule saņemta papīra formā vai elektroniski, sieviete var doties uz jebkuru sev ērtāko medicīnas iestādi, kur sniedz skrīninga mamogrāfijas pakalpojumu. Turklāt vēstulei nav jābūt izdrukātā formā, galvenais ir zināt tajā norādīto numuru – tas ir īpašs un piešķirts katrai konkrētai sievietei.

Ja vēstule pazaudēta:

Pārbaudi var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule ir nozaudēta vai tikusi nosūtīta, bet nav saņemta. Informācija par nosūtītās uzaicinājuma vēstules numuru un nosūtīšanas datumu ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski.

Ja tomēr ir vēlme atjaunot uzaicinājuma vēstuli papīra formātā, tad iespējams izgatavot tās kopiju. To var saņemt:

• Vēršoties sava ģimenes ārsta praksē.
• Vēršoties klātienē kādā no Nacionālā veselības dienesta teritoriālajām nodaļām, līdzi ņemot pasi vai personas apliecību (eID karti).
• Vēršoties kādā no ārstniecības iestādēm, kas nodrošina skrīninga pakalpojumus, līdzi ņemot personas apliecinošus dokumentus.

ATCERIES!

Veikts skrīnings NAV diagnoze! Arī tad ne, ja atbildē saņemts ieteikums veikt kādus papildu izmeklējumus.

No 1000 sievietēm, kurām veikta mamogrāfija, aptuveni 50 saņem atbildi, ka viņām vajadzīgs šis papildu izmeklējums. No šīm 50 sievietēm 40 gadījumos tiks veikta ultrasonogrāfija vai kāda papildus mamogrāfijas projekcija. Tad viņām tiks pateikts, ka viss ir kārtībā. Tikai atlikušajām 10 sievietēm būs nepieciešama biopsija, no kurām vidēji četras saņems atbildi, ka veidojums ir labdabīgs, bet pārējās, ka tās ir ļaundabīgas pārmaiņas. 

Svarīgi!

Noteikti nekavējies ar vizīti pie ģimenes ārsta vai speciālista, ja nav nekādu sūdzību – ne sāpes, ne kāda cita veida diskomforts, taču krūtī sataustīts veidojums. Kā uzsver abas speciālistes, šī ir ļoti būtiska krūts vēža pazīme.

Ja tomēr gadījies saslimt...

Lai cik biedējoša diagnoze varētu šķist, arī Latvijā pacientēm ar agrīnu krūts vēzi ir iespēja saņemt terapiju atbilstoši Eiropas Savienības vadlīnijām. Profesore neslēpj: “Gada sākumā es nedomāju, ka tā varēšu teikt oktobrī, bet šobrīd es to tiešām varu teikt. Bez tam, mums skrīninga tehniskā puse strādā lieliski. Tas, kas tik labi nestrādā, ir pacientu atsaucība veikt skrīningu.

Vēl viens sasniegums ir šobrīd notiekošais process par to, lai pacientēm ar noteiktu krūts vēža veidu varētu veikt īpašu testu, kas ļauj izvēlēties labāko, atbilstošāko jeb personalizētu ārstēšanu.”

Profesore gan piebilst, ka citādi ir ar metastātisku krūts vēzi, kur vēl notiek darbs pie tā, lai pacientēm Latvijā būtu pieejama valsts apmaksāta terapija. Taču metastātisks krūts vēzis nozīmē novēlotu diagnostiku, un tas ir kā pierādījums, kā atgādinājums sievietēm, cik svarīgi ir atsaukties aicinājumam veikt krūts vēža skrīningu. Jā, tas aizņems kādu daļu laika no dienas, jā, tas var radīt satraukumu – gan par pašu procesu, gan iespējamo rezultātu, bet tas var būt dzīvības vērts solis, kas sperts.