Histoloģiskā izmeklēšana ir būtisks diagnostikas standarts daudzu ādas veidojumu, īpaši audzēju, izvērtēšanā. Galvenais mērķis ādas veidojumu diagnosticēšanā ir noskaidrot, vai veidojums ir labdabīgs vai ļaundabīgs, piemēram, atšķirot bazālo šūnu karcinomu un plakanšūnu karcinomu no labdabīgām ādas izmaiņām.

Viena no papildu krāsošanas metodēm, veicot histoloģiskās analīzes, ir imūnhistoķīmiskā (IHĶ) krāsošana. Imūnhistoķīmija ir specializēta krāsošanas metode, kurā izmanto antivielas, lai noteiktu specifiskus proteīnus audu paraugos

Histoloģisko izmeklējumu kvalitāte ir tieši saistīta ar savlaicīgu un precīzu ārstēšanas taktikas izvēli, tāpēc katram posmam – sākot no materiāla iegūšanas līdz pat gala slēdzienam – ir jāatbilst augstākajiem kvalitātes standartiem, lai pacients varētu saņemt efektīvāko ārstēšanu tieši viņa diagnozei.

Histoloģija ir zinātne, kas pēta audus mikroskopiskā līmenī, un tās praktiskais lietojums medicīnā ir histopatoloģija, kas ļauj diagnosticēt dažādas slimības. Visbiežāk zināmā slimība, kas tiek diagnosticēta izmantojot histoloģiju, ir audzējs, tomēr šī nebūt nav vienīgā slimība, ko ļauj diagnosticēt šī medicīnas nozare.

Lai gan strauji tuvojas pavasaris, infekciju sezona Latvijā vēl ir pašā plaukumā, tādēļ pareiza un laikus veikta diagnostika ir izšķiroša, lai agrīni uzsāktu ārstēšanu un trāpītu īstajai slimībai ar tieši tai piemērotu terapiju. SIA “Centrālā laboratorija” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte skaidro, kad un kādas analīzes ir nepieciešamas.

Paplašinoties iespējām nodot analīzes un saņemt kvalitatīvus laboratorijas pakalpojumus, iedzīvotājiem tomēr aizvien saglabājas jautājumi par to veikšanu un rezultātu saņemšanu.

Šķiet, visiem zināms, ka analīzes nododamas tukšā dūšā, taču izrādās, ka arī zāles, ko lieto ikdienā, var ietekmēt analīžu rezultātu. Eksperte norāda, ka analīžu rezultātu var ietekmēt ne tikai ilgtermiņā lietoti medikamenti, bet pat uztura bagātinātāji, tādēļ pirms konkrētu analīžu veikšanas šis jautājums būtu jāizrunā ar ārstu.

Analīzēm ir jēga tikai tad, ja to rezultāts ir precīzs un tātad – pietiekami informatīvs, lai ārsts to izmantotu pareizas diagnozes noteikšanai, terapijas dinamikas novērošanai vai izveseļošanās apstiprināšanai. Taču precizitāte lielā mērā ir atkarīga no pacienta rīcības pirms analīžu nodošanas. 

Nieka asins stobriņā tik daudz informācijas! Centrālās laboratorijas ārsti tas it nemaz nepārsteidz, jo bioķīmijas pasaulē viņa ir savējā. Pēdējo pāris gadu laikā gan nācies izturēt pamatīgu slodzi, tomēr darbs laboratorijā viņai aizvien šķiet aizraujošs un daudzveidīgs. Ikvienam noderīgi ir ārstes padomi, kā pareizi sagatavoties laboratorisko testu veikšanai.

Pašlaik vienlaikus slimo daudz iedzīvotāju, un laboratorijas Covid-19 noteikšanai testē lielu paraugu apjomu, vienlaikus sabiedrība liek lietā individuāli veicamos paštestus. Sniedzot noderīgus ieteikumus turpmākai rīcībai, ja simptomi brīdina, ka, visticamāk, Covid-19 ir klāt, atgādina farmaceits.