Kad kāds sirgst ar vajāšanas māniju, šis cilvēks tic, ka kāda persona vai grupa to apdraud un vēlas tam nodarīt pāri, stingri paliekot pie sava uzskata, pat neskatoties uz pierādījumu trūkumu. Vajāšanas mānija ir paranojas forma, un bieži tiek novērota šizofrēnijas un citu garīgo slimību gadījumā.

Tuberkuloze ir vispārēja nopietna infekcijas slimība, kas galvenokārt skar plaušas. Ar tuberkulozi izraisošajām mikobaktērijām cilvēks var inficēties ar sīku pilienu starpniecību, kas nokļūst gaisā, slimam cilvēkam klepojot vai šķaudot. Cilvēkiem, kas saslimuši ar tuberkulozi, mēnešiem ilgi jālieto dažādi medikamenti, lai atbrīvotos no infekcijas un novērstu antibiotiku rezistenci.

Mukopolisaharidoze ir retu ģenētisku slimību grupa; slimības rezultātā netiek pareizi sadalīti mukopolisaharīdi, tādējādi, izraisot nepilnīgas vielmaiņas produktu uzkrāšanos organismā, tiek traucētas šūnu funkcijas. Zīdaiņiem ir novērojamas cirkšņu un nabas trūces pazīmes, skeleta nepilnības, palēnināta augšana, rupji sejas vaibsti, radzenes apduļķošanās, kā arī palielinātas aknas un liesa.

Fiziskās aktivitātes un sportošana var likt mums sajusties labāk gan fiziski, gan emocionāli, turklāt uzlabo miegu un daudzus citus organisma procesus. Taču vai zinām, kas notiek mūsu organismā, kad sportojam? Kā sports ietekmē emocijas un kādu sporta veidu izvēlēties, lai tiktu pāri skumjām un bailēm un pārvarētu dusmas? Kā sportot droši un atbildīgi? 

Nespēks, enerģijas trūkums, miega bads un nomāktība – šo nepatīkamo simptomu kopumu, kas ne vienu vien pārņem gada pirmajos mēnešos, tautā mēdz dēvēt par pavasara nogurumu. Kas tas īsti ir un kā to uzveikt, stāsta eksperti.

Pēc garās Covidziemas daudziem ir iestājies fizisks un garīgs apsīkums, jo īpaši medicīnas darbiniekiem, kuriem pēdējā gada laikā bijusi liela fiziska un emocionāla pārslodze. Fizioterapeite iedvesmojošā videostāstā piedāvā piecus paņēmienus veselīgākai ikdienai, kurus ievērojot un iekļaujot savā dzīvē un darba vidē, arī grūtas darba dienas beigās var justies možāk un labāk.

Afāzija ir traucējumi, kuru rezultātā cilvēks nav spējīgs sazināties; afāzija var ietekmēt spēju runāt, rakstīt un uztvert valodu kā mutiski, tā rakstiski. Visbiežāk slimības cēlonis ir insults vai galvas trauma, tomēr traucējumi var attīstīties arī pakāpeniski smadzeņu audzēja vai slimības, kas izraisa progresējošus, pastāvīgus bojājumus, rezultātā. Afāzijas smagums ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem.

Covid-19 ierobežojumu dēļ sporta klubi jau vairākus mēnešus ir slēgti, tādēļ sportošana ziemas mēnešos ir bijusi katra paša pārziņā. Pavasarī, kad gaisa temperatūra palielinās un vasara šķietami vairs nav aiz kalniem, arvien vairāk cilvēku izvēlas atsākt sportot svaigā gaisā.

Dizartrija ir fonētiski runas –, piemēram, skaņu veidošanas, balss, runas tempa – traucējumi, kas radušies, ja runas kustībai nepieciešamie muskuļi ir vāji vai grūti kontrolējami; bieži tā ir neskaidra vai lēna runa, kas ir grūti saprotama. Dizartriskie runas traucējumi var izpausties gan pieaugušajiem, gan bērniem, ja tiek pārslimota konkrēta slimība, ir iegūta galvas trauma, kā arī citu cēloņu rezultātā.

Simptomi un ārstēšanas process, Covid-19 pārslimojot, var atšķirties, tomēr arī tad, ja slimība pārciesta vieglā formā, pēc tās  daudzi sajūt bezspēku, nespēju koncentrēties, apetītes zudumu un citus simptomus. "Veselības centru apvienības" (VCA) ergoterapeite Vineta Mihailova sniedz padomus, kā atgūt enerģiju un labu pašsajūtu.