Kā piemeklēt muguras un locītavu sāpēm piemērotu ārstēšanu? Skaidro speciālisti

Pēdējie rudens darbi dārzā, lapu grābšana, pārāk liela slodze treniņā vai pārgājienā nereti beidzas ar sāpošu muguru un locītavām. Sāpes jūtami apgrūtina kustību iespējas, tāpēc gribas tām rast ātru un efektīvu risinājumu. Par to, kā sāpju problēmu risināt, stāsta neirologs, Neiroloģijas dienesta vadītājs „Veselības centru apvienībā” Jānis Mednieks un „Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica.

Mugura var sāpēt gandrīz katram

Muguras sāpes dzīves laikā izjūt aptuveni 80% cilvēku, tomēr tikai trešā daļa meklē palīdzību pie ārsta, lai izprastu sāpju iemeslu un no tām atbrīvotos. Zināms, ka neārstētas sāpes 25% gadījumu kļūst par hroniskām, ar ko jau ir krietni sarežģītāk tikt galā.

Muguras sāpju iemesli var būt dažādi: pārslodze, traumas, sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids vai kāda slimība. Sāpes var būt nespecifiskas vai specifiskas.

Nespecifiskas sāpes ir biežāk sastopamais sāpju veids. Tās ir saistītas ar muskuļu nelīdzsvarotību, sasprindzinājumu, rodas mugurā vai jostas apvidū, mēdz būt kakla daļā. Parasti šādas sāpes neizstaro kājās vai rokās.

“Ja nav citu nopietnu slimību, var mēģināt tikt galā ar fizikālās terapijas un ārstnieciskās vingrošanas palīdzību, nelietojot zāles,” saka neirologs un piebilst, ka pilnībā pārtraukt fiziskās aktivitātes šādos gadījumos nav ieteicams, taču tām jābūt mērenām un jāizpilda piesardzīgi.

Specifiskas muguras sāpes ir saistītas ar mugurkaula struktūru, piemēram, tās var izraisīt diska trūce, kairinot nervu saknes, vai iekaisums starpskriemeļu locītavās. “Šīs sāpes parasti ir dedzinošas un atstaro arī uz rokām un kājām. Specifiskām muguras sāpēm nepieciešama kombinēta ārstēšana – gan fizioterapija, gan ārsta izrakstīti medikamenti,” skaidro neirologs.

Bezrecepšu pretsāpju tabletes un ziedes

Vairums cilvēku muguras sāpju gadījumā nesteidz doties pie ārsta, bet gan ķeras pie bezrecepšu pretsāpju medikamentiem. Sāpju simptomu tie, iespējams, mazinās, taču var nodarīt arī kaitējumu veselībai.

“Ja bezrecepšu medikamentus – nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus – lieto regulāri vai ilgstoši, var rasties nopietna blakusparādība – kuņģa gļotādas bojājums,” skaidro farmaceite un papildina, ka arī ārīgi lietojami pretsāpju līdzekļi var izraisīt līdzīgas blaknes, tāpēc iesaka līdzteku šādiem preparātiem un ziedēm lietot zāles, kas aizsargā kuņģa gļotādu. “Noteikti jāpatur prātā, ka nesteroīdo pretsāpju līdzekļu lietošana lielos daudzumos nepalielina zāļu efektivitāti, tā kā katram medikamentam ir noteikta maksimālā koncentrācija, kas dod terapeitisku efektu, lietošanas ilgums un pieļaujamās devas. Ja šie nosacījumi tiek pārkāpti, pastāv reāls blakusefektu risks.”

Neirologs novērojis: “Akūtu muguras sāpju gadījumā cilvēki bieži vispirms mēģina tās mazināt, lietojot, nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus. Jā, tie var mazināt sāpju simptomu, taču jāatceras, ka tos nevajadzētu lietot ilgāk par septiņām, desmit dienām. Ja pēc nedēļas joprojām nav jūtama uzlabošanās, ir skaidrs, ka šāda terapija nav piemērota.”

Farmaceite akūtu sāpju gadījumā ieteic izvēlēties paracetamolu: “Jaunākajās vadlīnijās minēts, ka pirmā izvēle pret sāpēm ir paracetamols, jo tas nebojā kuņģa gļotādu. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka paracetamols nereti ir arī, piemēram, medikamentu pret saaukstēšanos sastāvā, tādēļ, lietojot vairākus medikamentus vienlaikus, vajadzētu izpētīt to sastāvu un pārliecināties, ka netiek pārsniegta paracetamola pieļaujamā dienas deva.

Kādu – sildošu vai vēsinošu ziedi?

Lokālie līdzekļi – ziedes un geli – mēdz būt ar sildošu vai atvēsinošu efektu, tādēļ jo svarīgāk ir izvelēties atbilstošo.

“Lokāls sāpju mazināšanas un pretiekaisuma līdzeklis noder, piemēram, ja mugurai bijusi pārāk liela slodze, veicot kādus darbus dārzā vai saimniecībā. Siltajā sezonā šeit noteikti būtu jābrīdina uzmanīties, ja lietotā gela vai ziedes aktīvā viela ir diklofenaka nātrija sāls – apvidus, kur to saturošs līdzeklis ir uzklāts, jāslēpj no saules stariem, lai izvairītos no iespējamā ādas apdeguma. Ziede ar sildošu efektu uzlabo asinsriti, to var uzsmērēt, piemēram, pēc ilgstoša darba pie datora, ja jūtamas sāpes plecos, spranda daļā. 

Savukārt, ja gūta trauma, noderēs līdzeklis ar atvēsinošu efektu – tas neļaus attīstīties iekaisumam, mazinās tūskas un zemādas asins izplūdumu risku.

Aptiekā ir pieejami arī pretsāpju plāksteri, kas satur nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli un ārstniecības augus – arnikas, baltā vītola ekstraktu. Atslābināt saspringtos muskuļus un mazināt sāpes var palīdzēt arī magnija preparāti,” norāda farmaceite.

Neirologs mudina: „Svarīgi izvērtēt, vai paša izvēlēta pretsāpju terapija patiešām palīdz. Ja tomēr nepalīdz un jau sāk ierobežot darbspējas, ja turklāt naktī sāpes pastiprinās, steidzami jādodas pie ģimenes ārsta vai neirologa. Tas noteikti jādara arī tādā gadījumā, ja spēcīgas muguras sāpes pirmo reizi parādās pēc piecdesmit gadu vecuma.

Vaicā padomu speciālistiem, konsultējies, neielaid ne muguras, ne muskuļu, ne locītavu un ceļgalu sāpes!”