Mūsdienās estētiskās procedūras, kuru mērķis ir veikt korekcijas un uzlabojumus indivīda izskatā, ir ierasta lieta. Biežākās procedūras, ko veic šādā nolūkā, ir: permanenta grima veidošana, tetovēšana (veikšana/likvidēšana), dažādas lāzerprocedūras un injekcijas.

Kad muskulis piedzīvo spontānas spazmas, rodas nelāgā sajūta, ko tautā dēvē par krampi. Karstā laikā to gadās piedzīvot biežāk, jo, svīstot zaudējam daudz elektrolītu, bet, neuzņemot pietiekami daudz šķidruma, muskuļi netiek pienācīgi apasiņoti, netiek pie vajadzīgajām barības vielām (minerālvielām) un drīz vien krampis “iekož” ikros, pēdā vai augšstilbā.

Jaunais mācību gads tuvojas straujiem soļiem, līdz ar to – arī laiks parūpēties par skolai nepieciešamajām lietām. Nereti vecākiem vislielākās rūpes sagādā skolēna mugursomas izvēle. Kam pievērst uzmanību, lai tā būtu ne vien bērnam atbilstoša un tīkama, bet arī ergonomiska, stāsta eksperte.

Viens pārgalvīgs solis, viena nepārdomāta rīcība, lecot uz galvas ūdenī, var iesēdināt cilvēku ratiņkrēslā uz mūžu. Pēc tam dzīve fundamentāli mainās ne tikai cietušajam, bet arī viņa tuviniekiem. 

Elpošana notiek tik dabiski, ka ikdienā par to mēdzam pat neaizdomāties. Taču vienlaikus tā var būt vērtīgs instruments plaušu stiprināšanai, vispārējai labsajūtai un slimību profilaksei, kā arī stresa mazināšanai. Par elpošanas kvalitātes nozīmi, elpošanas vingrinājumu dažādību, stresa kontroli un plaušu veselības stiprināšanu konsultē fizioterapeite un klīniskā farmaceite.

Lielākā daļa no mums „labāko” laiku treniņam nosaka pavisam vienkārši: kad ir laiks, tad arī vingroju. Gadās, ka pirms, gadās – pēc darba. Iespējams tad, kad sporta zāle piedāvā izdevīgāku abonementu, vai arī tad, kad nodarbību vada iecienītākais treneris. 

Kustīgs un aktīvs bērns ir veselīgs bērns, taču, kā motivēt doties ārā, nevis sēdēt telpās? Vēl jo vairāk – atraut no telefona, datora vai televizora un nodrošināt aktivitātes, kas bērnam sagādā prieku? Šie jautājumi mēdz nodarbināt daudzus vecākus, tāpēc dažas atbildes sniedz vieglatlēte, trenere, kuras ģimenē sportiski ir gandrīz visi.

Aktīvajā peldsezonā strauji pieaug riski, kas saistīti ar traumu gūšanu pie un uz ūdens. Lai atpūta nebeigtos ar nelaimes gadījumu vai pat letāli, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) kampaņas “Pārgalvības cena. Nelec!” ietvaros atgādina drošas peldēšanās pamatprincipus.

Iestājoties siltam laikam, aizvien vairāk laika vēlamies pavadīt ārpus telpām, nododoties dažādām fiziskajām aktivitātēm, tajā skaitā – lielākiem un mazākiem dārza darbiem. Taču pēc mazāk aktīvās sezonas, strauji un intensīvi uzsākot nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, nereti var iedzīvoties sāpēs un arī traumās, kuru dēļ tās atkal nākas pārtraukt vai ievērojami ierobežot. 

Rūdīts organisms daudz labāk pielāgojas gan nelabvēlīgiem laikapstākļiem, gan arī labāk tiek galā ar stresu. Turklāt vasarā ir viss, kas nepieciešams, lai liktu labus pamatus cilvēka organisma aizsargspēju stiprināšanai.