5 padomi, kā cīnīties ar nogurumu pēc pārslimota Covid-19: Iesaka ergoterapeite
Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, KRC “Jaunķemeri” ergoterapeitu komanda šonedēļ dalās ar padomu sēriju, kas dzīvē un sadzīvē var noderēt katram. Lai arī šobrīd saslimšanas gadījumu skaits ar Covid-19 vairs nav tik liels kā pērn, aizvien daudzi sastopas ar pārslimošanas atstātajām sekām jeb tā dēvēto garo kovidu. Ergoterapeite Viktorija Maļecka dalās ieteikumos, pie kuriem jāpieturas tiem, kuri mēnešiem ilgi pēc slimošanas jūt nogurumu un enerģijas trūkumu, ko ar īsu atpūtu neizdodas mazināt.
“Gandrīz ceturtā daļa no visiem Covid-19 pacientiem ziņo par nogurumu pēc akūtā saslimšanas posma. Tieši nogurums un enerģijas trūkums tiek uzskatīts par vienu no biežāk sastopamiem simptomiem, ar ko sastopas pēc Covid-19 pārslimošanas,” uzsver ergoterapeite. Strādājot ikdienā ar pacientiem, kuri pēc slimošanas savu veselību uzlabo rehabilitācijā, ergoterapeiti ierāda arī dažādas enerģijas taupīšanas tehnikas, kas ļauj pārvaldīt nogurumu un samazinātu spēku patēriņu ikdienas aktivitātēs. “Tas ietver produktivitātes un atpūtas līdzsvarošanu, darbību deleģēšanu, prioritāšu izvirzīšanu, ķermeņa efektīvu izmantošanu, darba telpu organizēšanu un palīgtehnoloģiju izmantošanu, ko katram iesakām individuāli,” saka speciāliste. Tomēr visiem, kuri pēc Covid-19 izjūt nepārejošu nogurumu, bet nesaņem rehabilitāciju, ikdienā būtu jācenšas pieturēties pie šiem pieciem ieteikumiem, lai pēc iespējas drīzāk spēks un enerģija atgrieztos.
1. Fiziskas aktivitātes. Par spīti nogurumam
Lai cik savādi tas neizklausītos, bet pie Covid-19 izraisīta noguruma fiziskas aktivitātes nevis atņems jau tā neesošo spēku, bet gluži pretēji – palīdzēs vairot enerģiju. Ir vērts saņemties kustībām, bet svarīgi nekrist galējībās un atcerēties, ka vienmēr jāsāk ar zemākas intensitātes, vieglākiem vingrinājumiem, pakāpeniski paaugstinot slodzi. Fiziskas aktivitātes ikdienā jāplāno tieši tikpat pašsaprotami kā zobu tīrīšanu vai mazgāšanos dušā.
2. Visām nodarbēm jābūt līdzsvarā
Tas nozīmē – cik laika pavadi darbā, tikpat daudz jāvelta atpūtai. Pēc slimošanas, atgriežoties darba gaitās un ikdienās rutīnā, ir būtiski ievērot nodarbju līdzsvaru, kas iekļauj gan produktivitāti, gan pašaprūpi, gan brīvo laiku, tādējādi mazinot pārslodzes risku. Ieteicams izveidot dienas rutīnas plānu un pie tā turēties. Tas ļaus organismam pamazām atkal uzkrāt spēkus.
3. Turies pie dienas rutīnas
“Sarežģītākas aktivitātes, kas prasa lielu fizisku un kognitīvu piepūli, ieteicams sadalīt vairākās daļās, lai tās būtu vieglāk paveikt. Jācenšas pēc iespējas modificēt, pārveidot un pielāgot ikdienas aktivitāšu veikšanu atbilstoši savai pašsajūtai,” rekomendē ergoterapeite. Tas nozīmē – ja ir jāuzsāk darbs pie jauna projekta, nav jācenšas jau pirmajā dienā paveikt maksimālo darba apjomu. Taktika “soli pa solim” veselības ziņā noteikti atmaksāsies. Tāpēc plānošana šoreiz ir galvenais atslēgas vārds, ja vēlamies taupīt spēkus un drīz vien atkal justies kā pirms saslimšanas ar Covid-19.
4. Miega higiēna
Doties savlaicīgi gulēt un mosties vienā laikā. Ļoti svarīgi ievērot miega režīmu, sniedzot organismam iespēju pilnvērtīgi atpūsties un atjaunot spēkus. Pieaugušam cilvēkam naktī nepieciešamas septiņas līdz deviņas stundas kvalitatīva miega.
5. Kritiski pret šķīvja saturu
Pēc saslimšanas organisms ir iztērējis daudz resursu un tos nepieciešams atjaunot. Tāpēc ļoti svarīgi sev pirms katras maltītes pajautāt, vai uz šķīvja ir ne tikai gards ēdiens, bet vai tajā ir pārstāvētas ari visas uzturvielu grupas, vai ēdiens ir vitamīniem un minerālvielām bagāts. Tāpat jāatceras par pietiekamu daudzumu šķidruma uzņemšanu, uzņemot 30 mililitrus ūdens uz vienu ķermeņa masas kilogramu.
