Iestājoties mitrākam un vēsākam laikam, iedzīvotāji, kuri sirgst ar noteiktām hroniskām kaitēm, piemēram, locītavu saslimšanām vai elpceļu slimībām, var piedzīvot slimības saasinājumu. Tas saistīts ar dažādiem faktoriem, tostarp mainīgākiem laikapstākļiem, temperatūras pazemināšanos un pastiprinātu vīrusu izplatību.

Vai aukstumam un locītavu sāpēm ir saistība? Skaidro operējošais traumatologs, ortopēds Aleksandrs Omeļčenko. Savukārt sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Bebre sniedz pirmās palīdzības padomus dažādas izcelsmes sāpēm.

Ceļu locītavu krakšķēšana ir diezgan izplatīta parādība. Vai par to būtu jāuztraucas? Skaidrojumu sniedz traumatoloģe, bet no farmaceitiskās aprūpes puses iespējamos risinājumus raksturo farmaceite. 

Neatkarīgi no vecuma arvien vairāk cilvēku cieš no muguras un locītavu sāpēm. Tikai katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs nedēļā sasniedz ieteicamo fizisko aktivitāšu apjomu, kas ievērojami palīdz pasargāt kaulus un locītavas no iekaisuma, traumām un virknes slimību. Kā neļaut ikdienas slodzei pārsteigt ķermeni nesagatavotu, informē traumatologs.

Podagra ir samērā izplatīta un sarežģīta artrīta forma, kas var skart ikvienu. To raksturo pēkšņas, smagas un mokošas sāpju lēkmes, pietūkums, apsārtums un jutīgums skartajā locītavā. Podagra (no grieķu valodas – kāju slazds) var attīstīties arī vairākās locītavās, bet visbiežāk — lielā pirksta locītavā.

Kolagēnu saturoši uztura bagātinātāji pēdējos gados ir kļuvuši īpaši populāri gan skaistumam – ādas, matu un nagu stiprināšanai, gan locītavu atbalstam. Kas ir kolagēns, kas norāda uz tā trūkumu, vai varam to uzņemt ar uzturu un kā izvēlēties sev piemērotāko kolagēnu?

Kā bez rokām! Tā mēdzam sacīt par neveikliem ļaudīm, kam darbos nesokas vai laiku pa laikam gadās kāda kļūme. Jā, roku spēja un veiklība ir ļoti no svara un ar vecumu iet mazumā. Labā ziņa – to zinām un rēķināmies, un tātad – varam šo procesu attālināt.

Minerālvielas, tāpat kā vitamīni, atbild par normālu organisma funkcionēšanu, tās rūpējas par pareizu šūnu, orgānu un nervu sistēmas darbību. Lai gan ar pārtiku organisms var uzņemt vajadzīgās uzturvielas, bieži to daudzums ir nepietiekams.

Bieži vien, mainoties sezonai vai iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, mēdzam izjust sāpes dažādās ķermeņa vietās, piemēram, muskuļos, locītavās un citur, kur senāk bijušas kādas traumas. Kāpēc, gadalaikiem mainoties, cilvēki var izjust sāpes konkrētās ķermeņa daļās un kā rīkoties šādos gadījumos, skaidro traumatologs un  farmaceite.