Ikviens bērna vecāks palaikam nonāk situācijā: ģimenei ieplānots mierīgi iet gulēt, bet mazie pārsteidz ar lielu enerģijas pieplūdumu. Bērni skrien pa māju, aktīvi spēlējas un niķojas. Mēdz būt arī citādāk – aktivitātēm paredzētajā laikā kļūst miegaini. Vai bērna emocijas var noregulēt?

Mazkustīgs darbs ar pastāvīgu vai ilgstošu sēdēšanu ir ergonomisks risks, kas ilgtermiņā ietekmē skeleta muskuļu sistēmas veselību, kā arī var negatīvi iespaidot sirds un asinsvadu sistēmu, mentālo labsajūtu un produktivitāti. Kā mazināt sēdoša dzīvesveida veselības riskus, iesaka  farmaceite.

Viedierīces padara mūs sasniedzamus, ļauj komunicēt, ātri un ērti piekļūt informācijai, iegūt zināšanas. Tās jau ilgāku laiku ir populārs pirkums, jo patiesi ir lieliska tehnoloģiju laikmeta dāvana ikvienam! Taču tik rožaini viss nav. 

Pēc Pasaules Veselības organizācija  datiem katru gadu tiek reģistrēti 37 miljoni kritienu, pēc kuriem cilvēkam nākas vērsties pēc medicīniskas palīdzības. Šobrīd laika prognoze vēsta – laiku pa laikam būs atkusnis, tad atkal sals. “Esiet uzmanīgi uz slidenām ietvēm!” brīdina ergoterapeite un dalās padomos, kā izvairīties no traumām, ko var gūt paslīdot.

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Rehabilitācijas klīnikas ergoterapeiti ir sagatavojuši padomus un vienkāršus  ieteikumus, kurus būtu ieteicams ņemt vērā ikvienam, kurš, sēžot pie datora, veic darba pienākumus vai arī ikdienā pie datora ekrāna pavada ilgas stundas. 

Kad runājam par izdegšanu, lielākoties tiek domāts par pieaugušiem cilvēkiem, kuri strādā algotu darbu. Taču ikdienas nodarbju līdzsvara zudums, pārslodze mācībās, brīvā laika deficīts mēdz piemeklēt arī skolas vecuma bērnus, kuri par izdegšanu signalizē pavisam citādāk… 

Lai arī sēdošs biroja darbs šķietami neprasa lielu fizisku piepūli, tas mēdz radīt izteiktu muskuļu nogurumu, saspringumu un diskomfortu, arī nespēku, galvassāpes un citus nepatīkamus simptomus. Kā mazkustīgs darbs ietekmē mūsu muskuļus, stāju un pašsajūtu un ko darīt, lai izvairītos no nepatīkamajiem simptomiem, ko tas rada?

„Lai veidotu labus ieradumus, nesāc ar trenažieru zāles apmeklējumu. Dari visu, lai vairāk kustētos mājās un darba vietā!” aicina eksperte.

Pasaules Veselības Organizācijas dati ir satraucoši – tie vēsta, ka 64% gadījumu seniori traumas gūst pašu mājās, bet kritieni ir otrs biežākais nāves cēlonis gan Latvijā, gan pasaulē. Šonedēļ atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu, ergoterapeite atgādina, kā pašu spēkiem varam mazināt kritienu risku, kas ir īpaši svarīgi cilvēkiem gados.

Atzīmējot Pasaules ergoterapijas dienu 27. oktobrī, KRC “Jaunķemeri” ergoterapeitu komanda šonedēļ dalās ar padomu sēriju, kas dzīvē un sadzīvē var noderēt katram. Lai arī šobrīd saslimšanas gadījumu skaits ar Covid-19 vairs nav tik liels kā pērn, aizvien daudzi sastopas ar pārslimošanas atstātajām sekām jeb tā dēvēto garo kovidu.