Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās ir rādītājs tam, ka, visticamāk, organismā iekļuvusi infekcija, ar ko tas uzsācis cīņu. Kādēļ svarīgi to zināt? Kādu termometru turēt mājās? Un vai tiešām normālai ķermeņa temperatūrai ir tendence pazemināties? Atbildes apkopojis farmaceits.

Aorta ir lielākais asinsvads organismā, kā arī ķermeņa galvenā artērija. Tā atrodas starp sirdi un vēdera dobumu, un, lai arī izturīga, var gadīties, ka tās sieniņas ar laiku kļūst vājākas, ļaujot tām pārmērīgi izplesties. Šādā gadījumā var rasties aortas aneirisma. Aneirismas plīsuma gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, jo tas var radīt dzīvībai bīstamu iekšējo asiņošanu.

Simptoms, kas dzīves laikā mūs skar visai bieži, ir klepus. Tas var traucēt naktsmieru, radīt sāpes krūtīs un pa dienu radīt grūtības pat sarunāties, jo atkal jāklepo. Tāpat arī klepus radītās sekas var būt ne vien traucējošas pašam slimniekam, bet arī kaitinošas apkārtējiem. Kā atšķirt klepus dažādos veidus un to simptomus, kuriem jāpievērš uzmanība, skaidro farmaceite.

Ikviens zina, cik svarīgi ir uzņemt vitamīnus un minerālvielas, jo tie pilda dažādas būtiskas organisma funkcijas. Taču, kā zināt, ka organisms nesaņem sev vajadzīgo pietiekamā daudzumā? Farmaceite skaidro, kuri vitamīni un minerālvielas ir svarīgas ikvienam, kas var liecināt par to trūkumu un kādi produkti ikdienas ēdienkartē jāiekļauj, lai tos uzņemtu pietiekami.

Ar laiku cilvēka organismā notiek pārmaiņas – samazinās muskuļu masa un spēks, parādās locītavu problēmas, kļūst grūtāk būt fiziski aktīviem, kas rezultātā var ievērojami ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti. Ko darīt, lai saglabātu kustību prieku arī senioru vecumā? Praktiskos padomos dalās fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste un farmaceite.

Kašķis ir infekcioza, niezi ierosinoša ādas slimība, ko izraisa ērcīte, saukta par Acarus siro jeb Sarcoptes scabei hominis. Kašķis ir lipīgs un inficēšanās ar to ir iespējama tieša kontakta ceļā, kā arī, ja lieto slimnieka veļu un priekšmetus. Slimība bieži ir izplatīta bērnu dārzos, skolās, pansionātos un citur. Nokļūstot uz ādas, ērcīte ieurbjas tās virskārtā un veido tajā ejas; tā rezultātā rodas intensīva nieze, kas var būt jo īpaši spēcīga naktīs. Kašķis viegli pakļaujas ārstēšanai. 

Domājot par ādas kopšanu, šis process visbiežāk asociējas ar sejas ādu, un tas ir saprotami, jo tieši seja ir redzama apkārtējiem jebkurā gadalaikā un arī šī brīža attālinātajos apstākļos. Taču tikpat svarīga kā ikdienas sejas kopšanas rituāls vai regulāra un pareiza zobu tīrīšana ir arī ķermeņa kopšana.

Marfāna sindroms ir ģenētiska slimība, kas ietekmē saistaudus – audus, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Marfāna sindroms visbiežāk ietekmē sirdi, acis, asinsvadus, locītavas un kaulus, un var izraisīt dažādas pakāpes bojājumus jebkurā ķermeņa orgānā. Atsevišķas komplikācijas kā, piemēram, aortas aneirisma, var radīt draudus dzīvībai. Slimība neietekmē cilvēka intelektuālo attīstību. 

"Fitness – tas skan pārāk skarbi. Tēma ir delikāta un tikpat maigi ir arī iegurņa muskuļi un iesaistītās sistēmas. Ar tām saistītās problēmas nekur neizgaist, bet, novārtā atstātas, tikai samilzt. Pirms uzsākt vingrošanu, rūpīgi jāizvērtē, vai un kas tieši ir nepieciešams. Tātad – pareizi jādiagnosticē problēma," teic proktoloģe.

Stingumkrampji ir smaga akūta infekcijas slimība, ko izraisa bīstams nūjiņveida baktērijas Clostridium tetani toksīns, kas ietekmē nervu sistēmu, izraisot sāpīgus muskuļu krampjus un spazmas. Agrīnie stingumkrampju simptomi ir palielināts muskulatūras tonuss apakšžokļa muskuļos. Vakcinācija ir visefektīvākais veids, kā sevi un savus tuviniekus pasargāt no stingumkrampjiem.