Vasara nāk ar svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, ar ko varam dažādot un pilnveidot savu ikdienas ēdienkarti, uzņemot svarīgos vitamīnus un minerālvielas. Taču vai atceries ikdienā izmantot arī dažādos zaļumus un garšaugus, kas jau ir pieejami plašā klāstā? Kurus garšaugus un cik daudz iekļaut savā ēdienkartē? Ko tie sniedz mūsu organismam?

Pandēmija ir saasinājusi garīgās veselības problēmas, un arvien biežāk cilvēki vēršas pēc palīdzības pie speciālistiem. Laikā, kad neierastos apstākļos jāpārvar privātas un profesionālas grūtības, vairums saskaras ar vainas izjūtu. Tā var būt motivējoša, tomēr vairumā gadījumu var būt apgrūtinoša un pat postoša. 

Stress ir nespecifiska organisma reakcija uz jebkuru doto uzdevumu. Tas palīdz organismam pielāgoties jaunajiem apstākļiem un mobilizēt slēptās rezerves, lai sekmīgi tiktu galā ar izaicinājumiem un sasniegtu iecerētos mērķus. Lai gan nelielās devās stress iedarbojas labvēlīgi, ilgstoša spriedze var radīt nervozitāti, pārmērīgu nogurumu un pat veicināt nopietnas saslimšanas.

Diemžēl pat pēc asimptomātiska Covid-19 izslimošanas pacienti var saskarties ar komplikācijām, turklāt reizēm tās nemaz nav uzreiz pamanāmas. Kādas pārbaudes ir ieteicamas pēc Covid-19 izslimošanas un kā palīdzēt organismam atgūties pēc saslimšanas? 

Aktuālie dati liecina, ka Latvijā aptuveni 25% bērnu saskaras ar redzes problēmām, tāpēc ir svarīgi rūpēties par redzes veselību jau no agra vecuma. Redzes problēmas izraisa ne vien iedzimtība, bet virkne ikdienišķu ieradumu, tostarp saulesbriļļu nenēsāšana. Bērnu acis ir daudz jūtīgākas nekā pieaugušo, tāpēc īpaši vasaras sezonā, tieši saulesbrilles palīdz būtiski aizsargāt acis no kaitīgā UV starojuma. 

Fenilketonūrija (FKU) ir iedzimts aminoskābju maiņas traucējums. Daļa fenilalanīna nepārveidojas tirozīnā, tāpēc organismā palielinātā daudzumā uzkrājas fenilalanīna maiņas blakusprodukti (fenilketoni), kas savukārt izraisa jaunas vielmaiņas novirzes. Fenilketonūrijas gadījumā ir traucēta bērna psihiskā attīstība (var būt debilitāte vai pat idiotija); bieži ir arī krampji, ādas un matu pigmentācijas traucējumi.

Reti kurš pārtikas produkts raisa tik daudz patīkamu izjūtu kā saldumi, kas lutina garšas kārpiņas, uzlabo garastāvokli un rada svētku sajūtu. Tas nav nekas pārsteidzošs – saldā garša ir pirmā, ko cilvēks iepazīst līdz ar mātes pienu, tāpēc tā šķiet sevišķi mīļa. Tomēr pārāk daudz cukura ikdienas uzturā var radīt veselības problēmas un izraisīt sliktu pašsajūtu. 

Iekaisīgās zarnu slimības, ar kurām Latvijā slimo aptuveni 3000 cilvēku, rada nopietnas fiziskas un psiholoģiskas problēmas lielākajai daļai pacientu. Bieža caureja un nemitīga domāšana par to, kur ir tuvākās labierīcības, rada nopietnu stresu. Tam visam klāt vēl nāk anēmija un onkoloģisko slimību riski. 

 Pavasaris un vasara tradicionāli ir laiks, kad pastiprināti sākam domāt par savu pašsajūtu un izskatu. Vēlamies justies un izskatīties labāk, kā arī, iespējams, zaudēt kādu lieko kilogramu. Veselība un skaistums balstās uz trīs vaļiem – miegu, ūdeni un pareizu, jēgpilnu uzturu. Šī kombinācija var palīdzēt uzturēt sevi formā, kā arī atbrīvoties no dažādām saslimšanām. 

Leikodistrofija ir ģenētiski pārmantota slimība, kam raksturīgi traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā nepilnīgas augšanas vai mielīna apvalka attīstības dēļ. Leikodistrofijai raksturīgi daudzveidīgi centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomi, piemēram, organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija, un citi.