Piņņu un izsitumu rašanās  iemesls uz sejas var būt dažāds, un tā ne vienmēr ir akne, jo arī citas saslimšanas var radīt aknei līdzīgus izsitumus, piemēram, periorāls dermatīts vai rozācija. Viena no ādas problēmām, kas izskatās līdzīgi parastajai aknei, ir sēnīšu akne. Kā to atpazīt un ārstēt, konsultē "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kas ir sēnīšu akne?

Termins  fungāla (no angļu val. fungal) jeb sēnīšu akne ir radies salīdzinoši nesen, jo medicīniski šo ādas problēmu sauc par Malassezia jeb Pityrosporum follikulītu. Dēvēt Malassezia folikulītu par akni nav pareizi, jo aknes jeb parasto piņņu attīstības mehānisms ir pavisam citādāks. Tajā svarīgi ir četri komponenti – pastiprināta ādas šūnu dalīšanās un tauku produkcija, kuru kombinācija nosprosto poras. Ja tam visam pievienojas klāt baktērija, kas parasti dzīvo mums uz ādas, tad rodas iekaisums un veidojas pumpa. Arī saukt to par sēnīšu infekciju nav gluži korekti, jo tā nav lipīga.

Malassezia, līdz ar citām sēnītēm un baktērijām, mums visiem mitinās uz ādas un ir daļa no normālās ādas mikrofloras. Tā pārtiek no taukiem, tāpēc dzīvo vietās, kur tauku dziedzeru ir visvairāk, tātad zonā pie deguna, uz pieres, pleciem, muguras un arī uz krūtīm. Kad sēnītei ir daudz barības vielu un tās augšanai labvēlīgi apstākļi, tad tā kļūst pārlieku aktīva un rada iekaisumu.

Sēnītei labvēlīgi apstākļi ir:

• taukains, kombinēts ādas tips,
• palielināts gaisa mitruma daudzums, karsts klimats,
• svīšana, ciešs apģērbs, kas rada berzi,
• diēta, kas bagāta ar saldumiem, miltu izstrādājumiem, cukurotiem, gāzētiem dzērieniem, kā arī ātrajām uzkodām,
• cilvēki ar imūndeficītu jeb pazeminātu imunitātes darbību.

Jāatzīst, ka ne vienmēr un visiem tā radīs iepriekš minētās ādas problēmas. Pētījumi vēsta, ka iedzimtībai un gēniem ir nozīme, jo tikai ģenētiski predisponētām personām šī sēnīte ādā spēj izraisīt iekaisumu un ādas saslimšanu.

Folikulīts nav vienīgā saslimšana, ko šī sēnīte var ierosināt. Tā vainojama gan pie seborejas dermatīta sejas, kā arī galvas ādā, ko saucam par blaugznām. Vēl tā var radīt sārtus vai baltus, zvīņojošus plankumus uz ķermeņa, ko sauc par daudzkrāsaino ēdi.

Kā sēnīšu akni var atšķirt no parastajām pinnēm?

Sēnīšu akne var līdzināties parastajai aknei, un reizēm atšķirt vienu no otras nav nemaz tik viegli, tomēr ir dažas pazīmes, kas palīdz vienu saslimšanu atšķirt no otras. Parastās pinnes jeb īstās aknes elementi ir dažādi – novēro gan atvērtus, gan slēgtus komedonus, ko redzam kā baltus vai melnus punktus, kā arī iekaisīgus elementus, kas var būt pildīti ar strutām.

Sēnīšu aknes gadījumā elementi parasti ir mazi, visi ir vienāda izmēra vidēji viena līdz divu milimetru diametrā, centrāli dzeltenīgi un tiem apkārt vērojams apsārtums. Nereti šie izsitumi ir arī ļoti niezoši.

Abām saslimšanām izsitumu izplatība ir dažāda. Sēnīšu akni lielākajā daļā gadījumu novēro uz ķermeņa, tieši pleciem, muguras, bet uz sejas ārkārtīgi reti. Savukārt parastās pinnes visbiežāk novēro tieši uz sejas, nedaudz retāk uz ķermeņa.

Vai sēnīšu akni var izārstēt?

Sēnīšu akne nav grūti ārstējama, bet tikai tad, ja esam to atklājuši. Svarīgi arī saprast, ka tā atkal var kādreiz parādīties, jo pavisam iznīcināt ierosinātāju nav iespējams.

Terapija, kā jau visām sēnīšu infekcijām, ir pretsēnīšu līdzekļi. Ja sēnīte radījusi diezgan plašu iekaisumu, tad jāizmanto gan tabletes, gan lokāli ārstēšanas līdzekļi. Viens no lokālajiem līdzekļiem ir ketokonazolu saturošs šampūns vai krēms. Šampūnu var izmantot ne tikai galvas ādai, bet arī uz sejas un ķermeņa ādas. Saputots tas jāpatur vidēji piecas minūtes, lai līdzeklis spētu iedarboties. Ilgtermiņā šampūnu ieteicams lietot vienu līdz divas reizes nedēļā profilaksei.

Vēl līdzekļi, kas palīdz sēnīšu aknes gadījumā, ir tie, kas satur cinka piritionu vai selēna sulfīdu, kas mazina iekaisumu un neļauj sēnītei savairoties.

Kā jebkuru piņņu gadījumā, nevar gaidīt ievērojamu uzlabojumu jau pēc pāris dienām. Ir jāpieturas pie ārsta sastādīta terapijas un profilakses plāna.

Farmaceita padoms

Klīniskā farmaceite uzsver, ka ir svarīgi izvēlēties piemērotus ādas kopšanas līdzekļus atbilstoši ādas tipam un ādas problēmai. Aptiekās plašā izvēlē pieejami kvalitatīvi attīrīšanas un kopšanas līdzekļi no dažādām dermatoloģiskās kosmētikas līnijām, kas piemēroti dažādām ādas problēmām.

Farmaceite uzsver, ka izsitumu gadījumā ādas aizsardzība no saules vasarā ir ļoti būtiska, jāizvēlas piemēroti vieglas tekstūras aizsarglīdzekļi, piemēram, fluīdu veidā, ar SPF 30-50.  Fluīds ādu gan mitrinās, gan aizsargās no saules kaitīgās ietekmes. Saules aizsarglīdzekļus uzklāj ādai 20-30 minūtes pirms atrašanās saulē, kā arī tos nepieciešams uzklāt atkārtoti ik pēc divām stundām, kā arī pēc peldēšanās vai pastiprinātas svīšanas. Vasarā ādas komforta atjaunošanai noder izsmidzināmie termālie ūdeņi ar nomierinošām un mitrinošām īpašībām. Izsitumu gadījumā jāizvēlas piemērota dekoratīvā kosmētika, kas neveicina poru aizsprostošanos, un vakarā tā noteikti jānotīra. Katru dienu jāievēro pareizas ādas kopšanas principi.

Ādas veselībai noderēs D, A, C un E vitamīns un cinks. Vēlams pārskatīt savu ēdienkarti – izvēlēties veselīgu, pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu un ikdienā uzņemt pietiekamu ūdens daudzumu. Ja uzturā nelieto zivis, Omega-3 taukskābes var uzņemt ar zivju eļļu. Tāpat ieteicams atmest kaitīgos ieradumus, piemēram, smēķēšanu, un censties samazināt stresa līmeni, jo arī stress veicina ādas problēmu veidošanos. Kā arī atvēlēt pietiekamu laiku atpūtai un miegam.