Ja ir diagnosticēts diabēts, līdztekus padziļinātai izpratnei par savu slimību, ir jāņem vērā, ka uzmanība papildus jāpievērš arī locītavu veselībai. 

„Parasti pacienti ir labi informēti par iespējamiem redzes bojājumiem (retinopātiju) vai diabēta pēdu, taču diabēts ir viltīga slimība – šī kaite ietekmē arī locītavu veselību, bojājot cīpslas,” stāsta "Mēness aptiekas" farmaceite Linda Fevraļeva. „Ja tev ir diabēts un staigājot jūti sāpes, ir pamats domāt, ka pie vainas problēmas ar cīpslām. Tad steigšus jāmeklē ārsta palīdzība.” Farmaceite stāsta, ka nereti, redzot diabēta pacientu, kurš atnācis uz aptieku pēc medikamentiem pieklibojam, viņa rosina to nekavēties doties pie ārsta speciālista. Daila Grikmane, endokrinoloģe VCA "Pļavnieki" uzskata: „Lai pacientu aprūpe būtu kompleksa, ir nepieciešama laba sadarbība arī ar zinošu farmaceitu, kurš diabēta pacientam var izstāstīt, kā pareizi lietojami medikamenti, kā savienot zāles, ja vienlaikus ir vairākas hroniskas slimības. Farmaceits var izskaidrot arī glikometra lietošanas nianses un atgādināt par profilaksi veselības uzturēšanai. Arī par to, kā rūpēties locītavu veselību. Lai pilnvērtīgi palīdzētu hroniskas slimības pacientam, viņš vienmēr ir jātur mediķu uzmanības lokā un arī jāizglīto.”

Kas ir cīpsla?

Cīpsla ir blīvo saistaudu daļa, kas sastāv no paralēliem stingriem, izturīgiem, cieši savienotiem, auklai līdzīgiem kolagēnšķiedru pinumiem, kas savieno muskuļus ar kauliem. Cīpslas ir visās locītavās – plecos, rokās, plaukstās, gūžās, ceļos un potītes. Cīpslas pārnes spēku no muskuļiem uz kauliem, lai ķermenis varētu kustēties.

Augsts cukura līmenis asinīs, kas ir saistīts ar cukura diabētu, var būt par iemeslu problēmām cīpslās. Ja cukura diabēts netiek pilnvērtīgi kontrolēts, cīpslas var sabiezēt un kļūt neelastīgas, nespējot izturēt ķermeņa slodzi.

Kā diabēts spēj izraisīt sāpes cīpslās?

Farmaceite skaidro, ka pie vainas ir sarežģīti ķīmiski procesi organismā. Proti, 1. un 2. tipa cukura diabēta gadījumā cīpslu bojājumus izraisa glikēšanās galaprodukti AGE (advanced glycation endproducts) jeb neatgriezeniski glikēti proteīni, kas veidojas asinīs, taukiem sajaucoties ar cukuriem. Parasti organisms AGE veido lēnā un vienmērīgā tempā. Taču pacientiem ar cukura diabētu asinīs ir paaugstināts cukura līmenis, kas vecina cīpslu (un ne tikai) bojājumus. Tas tādēļ, ka cīpslas galvenokārt sastāv no olbaltumvielas, ko sauc par kolagēnu. AGE var izmainīt cīpslu struktūru un ietekmēt to izturību. Piemēram, cīpslas sabiezē un vairs nespēj izturēt tik lielu slodzi, kā veselas. Rezultātā samazinās cīpslu elasticitāte un izturība, tās var pat plīst.

Iespējamie cīpslu bojājumi

Nekompensēta cukura diabēta gadījumā var rasties šādas cīpslu problēmas:

• stīvs plecs. Sabiezējot kapsulai, kas ieskauj cīpslas un saites, rodas stīvums un sāpes pleca locītavā;
• pleca locītavas rotatora manšetes plīsums. Rotatora manšeti veido muskuļi un cīpslas, kas augšdelma kaulu notur pie pleca. Pilna vai pat daļēja rotatoru manšetes bojājuma gadījumā rodas pastāvīgs spiediens starp abiem kauliem, kas izteikti jūtams nakts laikā, bet mazinās vai izzūd pieceļoties;
• ieklemmējies pirksts (šāvējpirksts jeb trigera pirksts). Mēģinot saliekt pirkstu, tas iestrēgst un ar sāpīgu klikšķi saliecas. Atkal iztaisnot pirkstu var tikai ar spēku;
• karpālā kanāla sindroms. Izpaužas kā rokas pirkstu tirpšana, nejūtīgums, vājums plaukstā, ko izraisa sabiezējusi karpālā saite, kas nospiež sīkos asinsvadus, nervu un cīpslas;
• Dipitrēna kontraktūra jeb Dipitrēna slimība. Saistaudu sabiezējums plaukstā, kā rezultātā savelkas un deformējas pirksti. Tas izraisa sāpes, un nav iespējams pilnvērtīgi kustināt pirkstus.

Cīpslas bojājumi ir sāpīgi un negatīvi ietekmē locītavu veselību. Pat, ja tiek veikta ķirurģiska operācija, lai novērstu bojājumus, cīpsla var plīst atkārtoti. Pētījumi liecina, ka vairāk nekā trešdaļa cukura diabēta pacientu, kuriem tiek veikta ķirurģiska operācija, lai nostiprinātu rotatora manšetes plīsumu, pēc kāda laika atgriežas šīs pašas problēmas dēļ.

Cīpslu bojājumi var ietekmēt pamatslimību

Fiziskās aktivitātes un vingrinājumi ir vitāli svarīgi, lai palīdzētu kontrolēt cukura diabētu, taču ja cīpslas ir sāpīgas un stīvas, ir grūtāk kustēties. Tātad – samazinās fiziskā slodze.

Ahileja cīpslas bojājums var ierobežot potītes kustību amplitūdu. Šis ierobežojums liek katrā solī izdarīt papildu spiedienu uz pēdas vidu, kas palielina čūlas veidošanās risku. Tāpēc farmaceita ieteikums ir strikts – konsultējies ar savu ārstu par cukura līmeņa regulēšanu asinīs, lai uzlabotu cīpslu stāvokli un novērstu problēmas.

Kā ārstēt cīpslu bojājumus?

Vislabākais veids – izvairīties no cīpslu problēmām, kontrolējot cukura diabētu. “Pazemini cukura līmeni asinīs, ievēro diētu, vingro un lieto izrakstītos medikamentus! Ja ir liekais svars, centies no tā atbrīvoties. Tas vienlaikus uzlabos veselību un noņems slodzi no cīpslām.

Ja jau ir kāds cīpslu bojājums, konsultējies ar savu ārstu par ārstēšanas metodēm. Tās var būt dažādas un ārsts ieteiks piemērotāko.

• Pretsāpju līdzekļu lietošana (piemēram, aspirīns vai ibuprofēns);
• Muskuļu relaksantu izmantošana;
• Fizikālā terapija un vingrošana;
• Karstums vai ledus arī var nākt talkā;
• Šina/bandāža, lai locītava būtu stabila, kamēr cīpslas sadzīs. To var palīdzēt pielāgot arī pieredzējis farmaceits.

“Ārsts var ieteikt steroīdu injekcijas locītavā, lai mazinātu cīpslu problēmas. Taču steroīdi var izraisīt īstermiņa cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs, tādēļ tikai ārsts speciālists spēs izsvērt, vai šīs ārstēšanas priekšrocības atsver riskus,” uzsver farmaceite.