Balantidiāze: Simptomi, cēloņi, ārstēšana
Balantidiāze ir reta zarnu invāzijas slimība, ko ierosina vienšūnas parazīts zarnu balantīdija (Balantidium coli), ar ko bieži inficējas mājas cūkas, bet retos gadījumos arī cilvēki. Dažos gadījumos inficētiem cilvēkiem var nebūt simptomu vai tie var būt viegli, bet citiem var rasties smagāki simptomi, kas atgādina akūtu zarnu iekaisumu.
Cēloņi
Balantidiāze ir reta invazīva infekcijas slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts zarnu balantīdija (Balantidium coli). Šis parazīts var tikt pārnests uz cilvēku tiešā veidā, piemēram, saskaroties ar cūku izkārnījumiem, vai netiešā, piemēram, dzerot ar šo parazītu piesārņotu ūdeni. Novājināts organisms – nepilnvērtīgs uzturs, vāja imūnsistēma vai citas slimības – var padarīt cilvēku uzņēmīgāku un saasināt šīs slimības simptomus.
Balantidiāze vienādi ietekmē gan vīriešus, gan sievietes visdažādākajās vecuma grupās, un ir bieži sastopama tropu reģionos, piemēram, Brazīlijā, Jaungvinejā un Irānas dienvidos.
Simptomi
Balantidiāzes simptomi var būt līdzīgi citām infekcijām, kas izraisa zarnu iekaisumu, piemēram, amebiāzei. Raksturīgākās šīs slimības pazīmes ir resnās zarnas čūlas dažādās attīstības stadijās; ļoti smagos gadījumos tās ir dziļas un var caurdurt zarnas sieniņu, kā rezultātā rodas akūts vēderplēves iekaisums (peritonīts). Šī slimība var sākties gan pēkšņi, gan attīstīties pakāpeniski.
Lielākajai daļai inficēto cilvēku slimības gaita ir asimptomātiska vai arī simptomi ir viegli. Atsevišķos gadījumos slimība sākas neparasti augstu temperatūru; par balantidiāzi var liecināt ēstgribas trūkums, slikta dūša, sāpes pakrūtē. Dažreiz inficēto piemeklē spēcīga caureja, kam piemaisītas asinis un gļotas. Smagos gadījumos stāvoklis arvien pasliktinās, palielinās gļotu un asiņu piemaisījumi, slimniekam pastāv risks mirt pārmērīgas novājēšanas, dehidratācijas vai pat prostrācijas (pilnīga spēku izsīkuma) dēļ.
Citu infekcijas slimību simptomi ir līdzīgi balantidiāzes simptomiem, tai skaitā amebiāze, šigeloze, jersinioze, hroniskas zarnu sēnīšu infekcijas, zarnu tuberkuloze un pseidomembranozais kolīts, ko izraisa pārmērīga antibiotiku lietošana. Arī išēmisks kolīts un daži vēža veidi, piemēram, vēdera limfoma, var izraisīt simptomus, kas līdzīgi balantidiāzes simptomiem.
Ārstēšana
Balantidiāzi diagnoscē pēc klīniskās ainas, ko apstiprina izkārnījumu izmeklēšana laboratorijā. Šī slimība galvenokārt tiek ārstēta ar amīnarsonu un jatrenu, savukārt ar antibiotikām labākos panākumus gūst, lietojot tetraciklīna grupas preparātus. Nav nepieciešams izolēt (ievietot karantīnā) personu, kas slimo ar balantidiāzi, tomēr inficēto personu izkārnījumi ir jāiznīcina tā, lai tie nesaskartos ar dzeramo ūdeni vai pārtikas krājumiem.
Lai novērstu inficēšanos, nepieciešams ievērot profilaktiskus pasākumus. Jārūpējas par savu personisko higiēnu: jānodrošina roku un visa ķermeņa tīrība, lietojot ziepes, kā arī jāparūpējas par savlaicīgu veļas maiņu. It sevišķi jāuzmanās cilvēkiem, kas darbojas lopkopības jomā, piemēram, cūku fermās. Arī augļi un dārzeņi pirms lietošanas rūpīgi jānomazgā un jānoskalo verdošā ūdenī.