Tas vien, ka mikroelementi ir mazāk pazīstami par vitamīniem, nenozīmē, ka tie mums ir mazāk nepieciešami, atzīst farmaceits un kopā ar ārsti ortomolekulārās medicīnas speciālisti atklāj būtiskāko šo mikroelementu funkcijas.  

Dienā vēlamajam, ar pārtiku uzņemtajam holesterīna daudzumam nevajadzētu pārsniegt 0,2 gramus, taču Latvijā cilvēki dienā uzņem vidēji 0,6 gramus holesterīna. Svarīgi arī pašlaik, kad daudziem mainījies līdz šim ierastais ikdienas dzīves ritms, sekot holesterīna rādītājiem un darīt visu, lai to kontrolētu, atgādina farmaceite.

Šodien, 17. februārī, sākas gavēnis, kas līdz pat Lieldienām vismaz daļai cilvēku ikdienā ienesīs ēšanas un uzvedības paradumu izmaiņas. Gavēnis var būt gan reliģisku, gan arī nereliģisku apsvērumu vadīts (reizēm saukts arī par badošanos), piemēram, lai samazinātu holesterīna līmeni un nomestu lieko svaru. 

Tularēmija ir reta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, limfmezglu iekaisums un to palielināšanās; tā ir pazīstama arī kā trušu drudzis vai briežutu drudzis. Slimību ierosina baktērija Francisella tularensis, un cilvēki ar to inficēties var dažādos veidos, tostarp no kukaiņu kodumiem un tiešā saskarē ar inficētu dzīvnieku. Tularēmija ir ļoti lipīga un potenciāli letāla slimība, taču, ja tiek diagnosticēta agri, tā parasti ir ārstējama ar specifiskām antibiotikām. 

Skarlatīna jeb šarlaks ir akūta infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir hemolītiskais streptokoks, kas atrodams slimnieka rīkles un deguna izdalījumos. Pēc izslimošanas organismā izveidojas antitoksīns un rodas imunitāte. Vislielākā skarlatīna izplatība novērojama rudenī un ziemā meteoroloģisko faktoru, organisma pretestības samazināšanās, vitamīnu trūkuma, kā arī biežu elpceļu iekaisumu rezultātā. 

Skaisti sniegotā ziema kombinācijā ar pandēmijas ierobežojumiem liek iedzīvotājiem daudz vairāk laika pavadīt ārā. Līdzīgi kā vasarā āda var apdegt, arī bargs aukstums var atstāt nopietnas sekas ne vien ādai, bet visam organismam, brīdina dermatologs.

Migrēnas var ievērojami ietekmēt pacientu ikdienas dzīvi. Sāpju gadījumā mēdzam meklēt ātru glābiņu, lietojot zāles, taču ir svarīgi, lai tās būtu piemeklētas pareizi un būtu izvēlēts atbilstošs lietošanas režīms. Kā veiksmīgāk sadzīvot ar migrēnu un neiekļūt medikamentu atkarīgu galvassāpju slazdā, konsultē neiroloģe-algoloģe.

Sausums un dedzināšana, smilšu sajūta acīs, asarošana, ātrs nogurums strādājot pie datora. Šīs ir tikai dažas no sūdzībām, kuras ārsti arvien biežāk dzird no saviem pacientiem. Kā pareizi rūpēties par redzi šajā grūtajā periodā?

Valda priekšstats, ka ķermeņa svars ir tieši saistīts ar uzņemtajām kalorijām un gribasspēku, taču patiesībā liela loma tajā ir arī hormonu darbībai. Tieši hormoni nodrošina, ka tiek patērēts tāds pārtikas daudzums, lai ķermenis spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Kuri hormoni atbildīgi par ēstgribu un kas ietekmē to darbību, skaidro farmaceite.

Kolektīvas sporta aktivitātes ne tikai palīdz saglabāt motivāciju, sasniegt jaunus mērķus, bet arī rada kopības sajūtu un uzlabo emocionālo veselību, īpaši ja to darām pārī ar mīļoto cilvēku. Lai gan sporta klubi savu darbību vēl nav atsākuši, tas nebūt nav iemesls, lai atteiktos no aktīva dzīvesveida un pārstātu sportot.