Greivsa slimība ir autoimūna slīmība – simptomu kopums, ko izraisa tauriņa formas vairogdziedzeris kakla apakšējā daļā. Vairogdziedzera uzdevums ir izstrādāt hormonus, kas palīdz organismam regulēt plašu dzīvībai svarīgo funkciju klāstu, tai skaitā augšanu, attīstību, ķermeņa temperatūru, svaru, un citas. Greivsa slimības rezultātā vairogdziedzeris ražo vairāk hormonu, nekā ķermenim nepieciešams, kas visbiežāk noved pie hipertireozes, kas paātrina vielmaiņu.

Cēloņi

Greivsa slimības gadījumā cilvēka imūnsistēma rada antivielas, kas veicina vairogdziedzera pārmērīgu augšanu un tā izstrādāto hormonu pārpalikumu veidošanos. Autoimūnas vairogdziedzera slimības gadījumā imūnsistēma, kas parasti aizsargā organismu un palīdz tam cīnīties pret dažādām slimībām, ražo antivielas, kas uzbrūk paša vairogdziedzera audiem.

Šī slimība galvenokārt ir izplatīta pieauguša vecuma cilvēka vidū, tomēr biežāk skar sievietes (septiņas līdz astoņas reizes vairāk) vecumā no 20 līdz 50 gadiem, kurām nereti kādam citam ģimenē bijusi vairogdziedzera slimība. Greivsa slimības pārmantojamības modelis joprojām tiek pētīts, jo tās izcelsmē ir iesaistīti daudzi ģenētiskie un vides faktori.

Simptomi

Agrīnās Greivsa slimības pazīmes dažādiem cilvēkiem ir atšķirīgas, un tās bieži tiek sajauktas ar citiem simptomiem, tādējādi kavējot tās diagnosticēšanu. Vieni no pirmajiem simptomiem, kas parādās, ir grūtības paciest karstumu, neizskaidrojama svara zaudēšana, neskatoties uz labu apetīti, kā arī sirdsklauves.

Tāpat bieži sastopami agrīnie simptomi ir trauksme, aizkaitināmība un garastāvokļa svārstības, nemiers, miega traucējumi un bezmiegs, pastiprināta svīšana, sāpes krūtīs, ātra vai neregulāra sirdsdarbība, elpas trūkums un apgrūtināta elpošana, muskuļu vājums, nogurums, samazināts libido vai erektilā disfunkcija, B12 vitamīna trūkums, un sievietēm arī neregulāras menstruācijas.

Laicīgi neārstējot, Greivsa slimībai var rasties arī komplikācijas. Piemēram, hipertireoze, ja to neārstē, var izraisīt sirds mazspēju un osteoporozi. Grūtnieces ar nekontrolētu Greivsa slimību tiek pakļautas lielākam spontānā aborta riskam un priekšlaicīgām dzemdībām. Tāpat tā var izraisīt acu problēmas – Greivsa jeb autoimūnu oftalmopātiju, kam raksturīga acu ābolu izvirzīšanās uz āru, acu apsārtums, sausums vai asarošana, paaugstināta jutība pret gaismu, iekaisums, kā arī dažādi redzes traucējumi.

Ārstēšana

Ārstēšanas mērķis ir apturēt vairogdziedzera izstrādāto hormonu pārpalikumus un to ietekmi uz ķermeni. Pētījumi ir parādījuši, ka atsevišķu veidu ārstēšana dažādiem cilvēkiem rada dažādus riskus, tāpēc ir svarīgi ar ārstu apspriest katras pieejas plusus un mīnusus, lai atrastu sev piemērotāko.

Greivsa slimība visbiežāk tiek ārstēta ar medikamentiem, kas palīdz samazināt vairogdziedzera hormonu pārprodukciju; medikamentozā terapija ir jāievēro ārsta kontrolē ilgstoši, ne mazāk  par gadu.

Atsevišķos gadījumos izmanto arī radioaktīvā joda terapiju (tabletes veidā). Radioaktīvais jods nokļūst asinsritē, un to absorbē pārmērīgi aktīvās vairogdziedzera šūnas. Tā rezultātā vairogdziedzeris samazinās, un vairogdziedzera hormona līmenis normalizējas. Nepieciešamības gadījumā ārstējošais ārsts var nozīmēt arī operāciju.