Trahoma ir hroniska infekcioza konjunktīvas slimība, kam raksturīga konjunktīvas sabiezēšana (infiltrācija) un pūslīšu (folikulu) attīstība, kurai seko to sarētošanās. Trahoma ir ļoti lipīga, un gandrīz vienmēr skar abas acis; baktērija izplatās ar inficēto personu acu, plakstiņu un deguna vai rīkles sekrētiem. Ir iespējama inficēšanās, koplietojot ar slimnieku dažādus sadzīves priekšmetus, piemēram, dvieļus vai apģērbu.

Paaugstināts acs iekšējais spiediens nereti ir vienīgā pazīme tam, ka acī veidojas glaukoma – hroniska slimība, kurai progresējot tiek bojātas redzes nerva šķiedras un rodas redzes lauka defekts. Tuvojoties Starptautiskajai Glaukomas  dienai, ar padomiem slimībai pa pēdām dodas   oftalmoloģe.

Pandēmija, nenoliedzami, ieviesusi korekcijas mūsu dzīves tempā un paradumos. Daudziem ēdiena gatavošana mājās kļuvusi par aizraujošu hobiju, tomēr daļai mājsēde saistās ar neremdināmu apetīti. Kā zināt, vai apēsto produktu apjoms ir normas robežās un kad pienācis laiks apstāties?

Sāpes var ievērojami ietekmēt mūsu ikdienu – attiecības ģimenē un ar apkārtējiem, darba spējas, brīvā laika pavadīšanas iespējas. Ja sāpes ir īslaicīgas un pārejošas, ar šiem negatīvajiem faktoriem var būt vieglāk tikt galā. Taču ko iesākt tad, ja sāpes ir hroniskas? Kādi faktori ir svarīgi, lai hronisku sāpju gadījumā rūpētos par dzīves kvalitāti un emocionālu labsajūtu?

Vienreiz aizcietējums, vienreiz – caureja, citreiz šķiet, ka ar vēdera izeju viss kārtībā, taču nekad nevar zināt, kad tieši vēders izies. Šī ir vairāk nekā tikai nepatīkama problēma. Laiks doties pie gastroenterologa un noskaidrot, kādēļ tā un ko var līdzēt.

Sifiliss ir hroniska venēriska infekcijas slimība, kas visbiežāk tiek iegūta dzimumakta ceļā. Neārstēts sifiliss var nopietni bojāt sirdi, smadzenes vai citus orgānus un var pat būt bīstams dzīvībai. Piedzimtais sifiliss var pāriet no mātes uz bērnu grūtniecības laikā. Slimības gaita ir viļņveidīga, ar aktīvākiem periodiem, kad redzams ādas un citu orgānu bojājums, un latentiem periodiem, kad sifiliss konstatējams, veicot laboratoriskus izmeklējumus.

Anafilaktiskais šoks ir organisma spēcīga aizsargreakcija uz atkārtoti, parasti ārpus gremošanas trakta ievadītu svešu vielu – anafilaktogēnu. Anafilaktiskais šoks rodas reti, to nosaka specifiskas antivielas, un tā izcelsme atkarīga galvenokārt no organisma individuālām īpatnībām. Tas rodas cilvēkam, kam palielināta jutība pret konkrēto vielu.

Pilnuma sajūta un diskomforts vēderā pēc ēšanas ir nereti sastopamas sūdzības, kas ir pazīstamas ļoti daudziem cilvēkiem. Vieni atzīst, ka šīs sūdzības rodas pēc bagātīgas ēdienreizes, tomēr daļai cilvēku šīs sajūtas liedz pabeigt pat mērena izmēra maltīti. Nenoliedzami, šādā situācijā nereti tiek meklēta ārsta palīdzība un uzdots jautājums – kādēļ tā, un kā to atrisināt? 

Paramnēze jeb nepareizas identifikācijas sindroms ir reti traucējumi, kas izraisa ļoti specifiskus atmiņas traucējumus jeb kļūdas. Slimība izpaužas kā iegaumēto faktu izkropļošana (kriptomnēze) un nepareiza atmiņa (konfabulācijas); slimnieks stāsta par faktiem, kādu attiecīgajā laikā vispār nav bijis. Paramnēze visbiežāk rodas neiroloģisku traucējumu gadījumā, tomēr tās cēloņi nav līdz galam izprasti.

Stostīšanās jeb logoneiroze ir runas tempa, ritma un plūduma traucējumi, kas rodas mēles, lūpu, rīkles un citu artikulācijā un balss veidošanā iesaistīto muskuļu spazmu dēļ. Stostīšanās pamatā ir pārslēgšanās grūtības no vienas kustības uz nākamo. Tā var izpausties kā skaņu, zilbju, vārdu vai pat frāžu atkārtojumi, piemēram, "b-b-bumba" vai "bu-bu-bumba", vai "bumba-bumba-bumba."