Saņemšanās un lēmums atnākt pie psihoterapeita nenotiek vienā dienā. Lai vērstos pēc palīdzības, nereti jānonāk tā saucamajā zemākajā punktā – kad ir tiešām slikti un to vairs nevar ignorēt. Ārsts–psihoterapeits kopā ar pacientu cenšas saprast, kā pacienta emocijas izpaužas caur ķermeni vai liek būt pastāvīgā trauksmē.

Muskuļu sāpes var būt simptoms arī nopietnām muskuļu slimībām, un viena no tādām ir arī reti sastopamā Pompes slimība. Šādas pataloģijas gadījumā cilvēka ķermenī ir kavēta lizosomas izstrāde, kas enerģijas iegūšanas nolūkos šķeļ cukuru, ko sauc par glikogēnu. Pompes slimība izraisa muskuļu vājumu un apgrūtinātu elpošanu; organismā uzkrājoties pārāk daudz cukuram, tiek nodarīti bojājumi muskuļiem un orgāniem, galvenokārt aknas un sirdi.

Ja ar vairogdziedzera problēmām neesam saskārušies, tad ikdienā, visticamāk, neiedomājamies par tā nozīmi mūsu organismā. Vairogdziedzeris nodrošina mūsu organisma vielmaiņu un regulē tā funkcijas. Kādas ir biežāk sastopamās vairogdziedzera saslimšanas un kā tās atpazīt? Ko darīt vairogdziedzera veselības profilaksei? 

Gaidot pavasari, ne vien mūsu acis ilgojas pēc pirmā košā zaļuma dabā! Arī mūsu organismam ļoti noderētu uzņemt vērtīgās vielas un dabas spēku, ko satur jaunie zaļumi. Ienest pavasara sajūtu mājās un sarūpēt organismam svarīgos vitamīnus un mikroelementus var palīdzēt diedzētie graudi un sēklas.

Lai gan kopējos Covid-19 saslimstības rādītājos vērojama stabilizācija, bet dažās iedzīvotāju vecuma grupās saslimstība sāk arī samazināties, saslimstība ar Covid-19 pieaug bērnu vidū. Sākoties skolēnu pavasara brīvlaikam, speciālisti atgādina – arī bērniem un pusaudžiem jāievēro drošības pasākumi Covid-19 izplatības samazināšanai.

Mācīšanās traucējumi bērnam var apgrūtināt lasīšanas, rakstīšanas vai citu zinību, piemēram, matemātikas apguvi. Daudziem bērniem ar mācīšanās traucējumiem var būt grūtības skolā, kas, savukārt, var ietekmēt bērna pašcieņu un motivāciju. Jāņem vērā, ka mācīšanās traucējumi nav garīgās attīstības traucējumi, tāpēc netiek pakļauti medikamentozai ārstēšanai, bet tie ir noturīgi un var saglabāties arī pieaugušajiem.

Saslimšanas laikā veltām būtisku uzmanību, pūles un laiku, lai atveseļotos, taču līdz ko tas izdevies – aizmirstam par to. Pastiprināta uzmanība veselībai jāvelta ne tikai saslimšanas laikā, bet arī pēc tās, neatkarīgi no tā, vai tā būtu saaukstēšanās vai kāda nopietnāka saslimšana, piemēram, gripa, Covid-19.

Pēdējo pāris gadu laikā strauji augusi cilvēku interese par vitamīnu D, kam ir daudz vitāli svarīgu funkciju, taču vitamīnu klāstā ir arī daudzi citi organismam vērtīgi vitamīni. Mazāk novērtēts, tomēr veselībai un labam izskatam svarīgs ir vitamīns E, ko mēdz dēvēt par skaistuma vitamīnu un antioksidantu.

Trahoma ir hroniska infekcioza konjunktīvas slimība, kam raksturīga konjunktīvas sabiezēšana (infiltrācija) un pūslīšu (folikulu) attīstība, kurai seko to sarētošanās. Trahoma ir ļoti lipīga, un gandrīz vienmēr skar abas acis; baktērija izplatās ar inficēto personu acu, plakstiņu un deguna vai rīkles sekrētiem. Ir iespējama inficēšanās, koplietojot ar slimnieku dažādus sadzīves priekšmetus, piemēram, dvieļus vai apģērbu.

Paaugstināts acs iekšējais spiediens nereti ir vienīgā pazīme tam, ka acī veidojas glaukoma – hroniska slimība, kurai progresējot tiek bojātas redzes nerva šķiedras un rodas redzes lauka defekts. Tuvojoties Starptautiskajai Glaukomas  dienai, ar padomiem slimībai pa pēdām dodas   oftalmoloģe.