Pirmās palīdzības ABC: Kas ikvienam jāzina par pirmās palīdzības sniegšanu?

Ikdienas gaitās un rutīnā neaizdomājamies par to, ko darītu, ja nokļūtu situācijā, kurā vajadzētu sniegt pirmo palīdzību. Tikai 26% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka spētu sniegt pirmo palīdzību nepieciešamības gadījumā, noskaidrots pērn “Kantar TNS” aptaujā. Kas ir būtiskākās lietas, ko ikvienam vajadzētu atcerēties par pirmās palīdzības sniegšanu un kam ir jābūt pirmās palīdzības aptieciņā, skaidro biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” pirmās palīdzības pasniedzējs Lauris Mainieks un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Pirmā palīdzība ir pirmā medicīniskā palīdzība, kas tiek sniegta uzreiz pēc traumas gūšanas. Bieži vien tā ir vienreizēja palīdzība, kurai pietiek ar pamata zināšanām, kas apgūtas pirmās palīdzības kursos. Pirmās palīdzības sniegšanas gadījumos var nākties saskarties ar dažāda veida brūcēm, apdegumiem, sasitumiem un sadzīves traumām, taču ir arī nopietnākas situācijas, kurās jāveic atdzīvināšanas pasākumi līdz brīdim, kad ierodas medicīniskā palīdzība.

“Vēl aizvien praksē varam novērot, ka sabiedrības prasmes un zināšanas par pirmo palīdzību ir nepietiekamas. Tāpat liela daļa cilvēku pirmās palīdzības apmācības nav apmeklējuši vispār, vai arī to ir darījuši ļoti sen tikai tāpēc, ka tas bijis nepieciešams, lai iegūtu autovadītāja apliecību vai ieroču nēsātāja atļauju. Taču svarīgi minēt, ka pirmās palīdzības prasmes un zināšanas ir būtiskas ikvienam, jo mēs nekad nevaram zināt, kad nelaime mūs var pārsteigt nesagatavotus,” skaidro pirmās palīdzības pasniedzējs.

1. Nebaidies un saglabā mieru

Ārkārtas situācijas parasti ir negaidītas un saspringtas. Tās vēl vairāk var pasliktināt tas, ja esi ļoti nobijies un satraucies, kā rezultātā ir grūtāk domāt un rīkoties atbilstoši situācijai. Svarīgi ir saglabāt mieru, veikt dziļas ieelpas, lai samazinātu sirdsdarbības ātrumu, kā arī rīkoties nesteidzīgi, taču mērķtiecīgi. Tāpat šajos gadījumos būtiski atcerēties, ka sniegt pirmo palīdzību ir vienkāršāk nekā var šķist.

Ja pēc situācijas apzināšanas saproti, ka netiksi galā viens, piesaisti palīdzību no malas, izsaucot neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī apkārt esošos cilvēkus. Savukārt, ja neesi pārliecināts par pareizu rīcību, konsultējieties ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dispečeri.

2. Novērtē situāciju un pārliecinies par drošību

Pirms sniedz pirmo palīdzību vai izsauc mediķus, ja iespējams, novērs visas draudošās briesmas. Piemēram, atslēdz elektrību, apturi spēcīgu asiņošanu, aizspiežot brūci ar pirkstu, plaukstu vai dūri, ja iespējams, izmantojot marles kompresi vai tīru drēbes gabalu, izliec avārijas zīmi ceļu satiksmes negadījuma vietā un tamlīdzīgi. Ja iepriekš netiek novērtēta situācija un nenovērsti iespējamie riski, pastāv iespēja, ka apdraudēts būs ne tikai cietušais, bet arī palīdzības sniedzējs.

“Tad, kad sniedzam pirmo palīdzību un ir jāaptur spēcīga asiņošana, jālieto vienreiz lietojamos gumijas cimdus, kuriem jābūt katrā pirmās palīdzības aptieciņā. Tādā veidā mazinām saskari ar otra cilvēka asinīm un paši pasargājam sevi no inficēšanās riska,” skaidro farmaceite.

3. Zvans pēc palīdzības

Zvanot “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam” uz tālruņa numuru 113, jāievēro šāda informācijas nodošanas secība:

• vieta, kur atrodies un noticis negadījums;
• jāskaidro, kas noticis;
• cik cilvēku ir cietuši.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka sarunu ar dispečeri nav jāpārtrauc, jo, turpinot sarunu, ir iespējams saņemt vajadzīgos norādījumus un ieteikumus par to, kā rīkoties un ko darīt līdz brigādes ierašanās brīdim.

4. Apmeklē pirmās palīdzības kursus

Foto: Freepik.com/ rawpixel.com

Parasti pirmo palīdzību nepieciešams sniegt sev tuvākajiem cilvēkiem vai pašiem sev, tāpēc ir īpaši svarīgi zināt, kā operatīvi un pareizi rīkoties. Nekad nav iespējams paredzēt to, kad un kam būs nepieciešams sniegt pirmo palīdzību, tāpēc neatkarīgi no tā, kāda ir jūsu nodarbošanās, esat autovadītājs, mednieks vai cilvēks, kuram ir ieroču nēsāšanas atļauja – ikvienam ik pēc noteikta laika perioda vajadzētu apmeklēt pirmās palīdzības kursus, lai iegūtu jaunas un atsvaidzinātu jau esošās zināšanas. Kursus ieteicams apmeklēt ik pēc dažiem gadiem.

“Katrā ģimenē vismaz reizi gadā vajadzētu pārbaudīt mājās pirmās palīdzības aptieciņas saturu – vai tajā ir viss nepieciešamais vai arī medikamentiem nav beidzies derīguma termiņš. Ja atrodam līdzekļus, kuriem ir ne tikai beidzies derīguma termiņš, bet arī nav zināms nosaukums, tie jāizņem no orģinālā iepakojuma, jāieliek maisiņā un jānodod aptiekā, lai droši un pareizi utilizētu. Tāpat farmaceits arī var sniegt farmaceitisko konsultāciju par to, kam vajadzētu būt pirmās palīdzības aptieciņās, kas paredzētas dažādiem gadījumiem, piemēram, glabāšanai automašīnā vai vasarnīcā,” atgādina Z. Melberga.

Mājas pirmās palīdzības aptieciņas saturā jābūt:

• temperatūru un sāpju mazinošajiem līdzekļiem, par kuru veidiem un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu;
• līdzekļi kuņģa un zarnu trakta problēmām, piemēram, tādi, kuru sastāvā ir gremošanu uzlabojošie enzīmi vai pretcaurejas līdzekļi, kas piemeklēti atbilstoši katra ģimenes locekļa vecumam;
• brūču apstrādes līdzekļi – ziedes, gēli, spreji, plāksteri un marles. Apdegumu gadījumā īpaši noderēs putas, kuru sastāvā ir aktīvā viela pantenols;
• līdzekļi nervu sistēmai, kas ir piemēroti dažādām vecuma grupām. Līdzekļi var būt sīrupu, kapsulu un tēju formātos;
• higiēnas piederumi – dezinfekcijas līdzekļi, vienreizlietojamie gumijas cimdi, kā arī gan sausās, gan mitrās salvetes.