Paramnēze jeb nepareizas identifikācijas sindroms ir reti traucējumi, kas izraisa ļoti specifiskus atmiņas traucējumus jeb kļūdas. Slimība izpaužas kā iegaumēto faktu izkropļošana (kriptomnēze) un nepareiza atmiņa (konfabulācijas); slimnieks stāsta par faktiem, kādu attiecīgajā laikā vispār nav bijis. Paramnēze visbiežāk rodas neiroloģisku traucējumu gadījumā, tomēr tās cēloņi nav līdz galam izprasti.

Stostīšanās jeb logoneiroze ir runas tempa, ritma un plūduma traucējumi, kas rodas mēles, lūpu, rīkles un citu artikulācijā un balss veidošanā iesaistīto muskuļu spazmu dēļ. Stostīšanās pamatā ir pārslēgšanās grūtības no vienas kustības uz nākamo. Tā var izpausties kā skaņu, zilbju, vārdu vai pat frāžu atkārtojumi, piemēram, "b-b-bumba" vai "bu-bu-bumba", vai "bumba-bumba-bumba."

Pēdējo gadu laikā arvien vairāk cilvēku pievērš pastiprinātu uzmanību uzturam un pilnveido savu ēdienkarti. Populāras kļuvušas dažādas produktu alternatīvas – bezglutēna makaroni un milti, saldinātāji, kokosriekstu eļļa un tamlīdzīgi. Cilvēku uztura maiņas paradumi saistīti gan ar slēpto pārtikas alerģiju jeb pārtikas nepanesamību, gan vēlmi izmēģināt citas garšas.

Kopš pandēmijas sākuma ievērojami palielinājusies iedzīvotāju interese par D vitamīnu, tostarp tā ietekmi uz Covid-19 un citu vīrusu izraisītu saslimšanu profilaksi. To apliecina arī pērn veikto D vitamīna analīžu skaits, kas dubultojies, salīdzinot ar analīžu skaitu, kas veikts pirms pieciem gadiem.

Disociatīvā amnēzija ir kognitīvi traucējumi, kuru rezultātā cilvēka prāts bloķē konkrētu informāciju, kas bieži saistīta ar pārmērīgu stresu vai traumatisku notikumu; rezultātā persona nespēj atcerēties būtisku informāciju par sevi un savu dzīvi. Disociācija psiholoģijā nozīmē psihes spēju uz īsāku vai ilgāku laiku atdalīt no sevis pārmērīgu emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no tās destruktīvās ietekmes un sekām.

Ir ģimenes, kurās pēc bērniņa piedzimšanas atklājas, ka mazulim ir traucēta asins recēšana. Bērniņš ir piedzimis šķietami vesels, bet atliek viņam nokrist, smagāk sasisties, kā parādās neierasti lieli zilumi vai rodas locītavu asiņošana, kuras dēļ  bērns izvairās kustināt vienu rociņu vai kājiņu. Nereti asins recēšanas traucējumi izpaužas uzreiz pēc piedzimšanas...

Pandēmijas laikā daudz pieminēts ožas un garšas zudums kā izplatīts Covid-19 simptoms, ko novēro pat tad, kad citu šīs slimības simptomu nav. Metāliska garša mutē dažkārt mēdz parādīties bez īpaša iemesla un šādos gadījumos tā parasti pazūd. Taču šī sajūta var būt arī blakusparādība kādai nopietnākai slimībai.

Ik gadu 3. martā tiek atzīmēta Dzirdes diena, kad tiek aktīvāk runāts par dzirdes problēmām, dzirdes veselības saglabāšanu un profilaksi. Taču, vai zinām, kā attālinātais darbs un mūsu ikdienas ieradumi var ietekmēt dzirdes veselību? Vai apzināmies, ka akūtu dzirdes problēmu gadījumā pie ārsta ir jādodas nekavējoties?

Keratīts ir acs radzenes iekaisums – viena no izplatītākajām acu slimībām, kam ir samērā ilgstoša gaita ar lielāku vai mazāku redzes pavājināšanos. Tā ierosinātāji ir baktērijas, vīrusi, patogēnās sēnītes un parazīti, kas var iekļūt radzenē eksogēnā vai endogēnā ceļā. Keratīts var arī nebūt saistīts ar infekciju; neinfekciozu keratītu var izraisīt samērā neliels ievainojums, pārāk ilga kontaktlēcu nēsāšana vai svešķermenis acī. 

Enurēze jeb "slapināšana gultā" ir nakts urīna nesaturēšana bērniem, kas vecāki par pieciem gadiem. Šī rīcība, kas bērniem ir ļoti izplatīta parādība, nav apzināta un mērķtiecīga, bet gan periodiska, nekontrolēta urīna noplūde nakts miega vai diendusas laikā. Līdz piecu gadu vecumam šo diagnozi neuzstāda. Lielākajā daļā gadījumu nakts slapināšana gultā pāriet pati no sevis, bez ārstēšanas, tomēr tajos gadījumos, kad enurēze saglabājas pēc sešu septiņu gadu vecuma, ir jāmeklē speciālista palīdzība.