Pulss miera stāvoklī ir sirds sitienu skaits minūtē (sit./min.), cilvēka ķermenim atrodoties miera stāvoklī ‒ parasti miegā vai guļot gultā pēc pamošanās. Veselam cilvēkam pulss miera stāvoklī ir aptuveni 60‒100 sit./min., atkarībā no dzimuma un vecuma. Kā liecina lietotnes “Garmin Connect” dati – jo aktīvāks cilvēks, jo zemāks pulss miera stāvoklī, līdz ar ko - veselīgāka ir viņa sirds.

Regulārās fiziskās aktivitātes un enerģiska vingrošana stiprina sirds muskulatūru, kas nozīmē, ka sirds efektīvāk “pumpē” asinis pa ķermeni. Tas nozīmē, ka stiprākai sirdij nepieciešams mazāk sitienu, lai virzītu tādu pašu asins apjomu, nekā, ja sirds ir vājāka. Tāpēc sportiskiem cilvēkiem, piemēram, skrējējiem, miera stāvoklī parasti ir izteikti zemāks pulss. Datu izlase, kas iegūta no lietotnes lietotājiem, to uzskatāmi apliecina – jo aktīvāks ir cilvēks, jo veselīgāka un stiprāka kļūst viņa sirds, līdz ar ko tai pildīt savas funkcijas kļūst vieglāk.

Tomēr, ja fiziskās aktivitātes un intensīvie treniņi nav ikdienas sastāvdaļa, zems pulss miera stāvoklī arī varētu liecināt par novirzēm no normas. Tādos gadījumos to nevajadzētu ignorēt un konsultēties ar ārstu. Ilgtermiņa vidējais pulsa ātrums miera stāvoklī, kas ir zemāks par 60 sit./min. var liecināt par veselības problēmām, kā piemērām sirds ritma traucējumiem, ko sauc par bradikardiju vai citām slimībām.

Mūsdienās viedās ierīces kļuvušas par labu palīgu veselības stāvokļa novērošanai ikdienā. Tādā veidā viedpulksteņi seko līdzi ne tikai šī brīža pulsa ātrumam, bet arī aprēķina ilgtermiņa pulsa radītājus miera stāvoklī, jo ir īpaši svarīgi saprast tendences ilgtermiņā, lai gūtu pilnīgāku ainu par sirds veselību. Slimības vai infekcijas, stresa un fiziskās slodzes līmenis noteiktajā nedēļā varētu ietekmēt radītājus, tāpēc ir vērtīgi izpētīt vidējos rādītājus par ilgāku periodu – mēnesi vai pat gadu.

Regulārās fiziskās aktivitātes un pulss miera stāvoklī 

Nav noslēpums, ka regulāri intensīvi kardio treniņi gan pozitīvi ietekmē kopējo ķermeņa veselību, gan nāk par labu sirds veselībai un izturībai. Balstoties uz lietotnes lietotāju datiem, jo vairāk laika lietotājs pavada, nodarbojoties ar sportu, jo zemāks ir tā vidējais izmērītais pulsa ātrums miera stāvoklī. Vēl jo vairāk, dati liecina, ka neatkarīgi no izvēlētās sporta aktivitātes ‒ no braukšanas ar kajaku līdz jogai, golfam un spēka treniņiem ‒ tiek novērota nenoliedzama saistība. Jo vairāk un regulārāk cilvēks nodarbojas ar dažādām fiziskām aktivitātēm, jo zemākam jābūt pulsam miera stāvoklī. Tāpat arī noieto soļu skaitam ikdienā ir ietekme, vēl jo vairāk, ja pastaigas regulāri notiek svaigā gaisā.

Kā var uzlabot savu vidējo pulsa ātrumu miera stāvoklī?

Atbilde ir diezgan vienkārša ‒ vairāk kustēties! Dati liecina, ka veselam vidusmēra cilvēkam aktīvs dzīvesveids veicina sirds veselību. Atliek tikai izvēlēties sev tīkamu aktivitāti. Viedpulksteņiem ir līdz 37 dažādu aktivitāšu profiliem, kurus var izmēģināt, piemeklējot sev īsto. Tomēr svarīgi atcerēties, ka katrs cilvēks ir individuāls, un ar veselību saistīto jautājumu gadījumā nepieciešams konsultēties ar ārstu.