Daudzās pasaules valstīs janvāris ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis, kad ārsti un citi speciālisti dažādi aktualizē nepieciešamību būt modriem par dzemdes kakla vēža riskiem un vienlaikus iespējām to ne tikai novērst, bet izskaust kā problēmu sabiedrībā.

Daudzi cilvēki gada sākumā sev izvirza visdažādākās apņemšanās – veselīgāk ēst, nesmēķēt, meditēt, samazināt alkohola patēriņu, doties pastaigās, mācīties un, protams, viena no populārākajām mantrām ir: beidzot sākšu nodarboties ar sportu...

75% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi mēnesī piedzīvo miega traucējumus, kā noskaidrots pērnā gada veiktajā aptaujā. Tie ne tikai ietekmē ikdienas produktivitāti un garastāvokli, bet arī rada nopietnus veselības riskus, piemēram, stresu un hroniskas saslimšanas.

Šosezon biežāk tiek runāts par mikoplazmas baktērijas izraisītas pneimonijas izplatību. Kādi ir galvenie šāda veida pneimonijas iemesli un atšķirības no tipiskās pneimonijas, ārstēšana un atlabšanas process? Stāsta ģimenes ārste un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Šajā rakstā pievērsīšos jautājumam, vai pastāv vīriešu klimakss. Zināms, ka sievietēm ap 50 gadiem iestājas klimakss jeb menopauze – kad olnīcas pārstāj producēt sieviešu hormonus un pārstāj veidoties olšūnas, jeb beidzas sievietes reproduktīvais vecums. Bet kā ir ar vīriešiem? Vai viņiem ir kāds analogs sieviešu menopauzei – tā sauktā andropauze?

Ziemā ādu ietekmē gan āra aukstie un mainīgie laikapstākļi, gan iekštelpu sausais gaiss. Tas var radīt diskomfortu, īpaši, ja āda ir sausa un jutīga, kā arī saasināt esošās ādas problēmas. Kā veiksmīgāk tikt galā ar ziemas radītajiem izaicinājumiem ādas labsajūtai, padomos dalās dermatoloģe un klīniskā farmaceite.

Apzināta ēšana ir ļoti svarīga prasme gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tā palīdz veidot veselīgas attiecības ar uzturu visa mūža garumā, un tai ir jāsākas jau agrā bērnībā. Sertificēta uztura speciāliste skaidro, kā apzinātas ēšanas paradumi veicina ne tikai fizisko, bet arī emocionālo labsajūtu.

Ja vasaras sezonā par šķidruma uzņemšanu parasti ir vieglāk atcerēties, tad rudenī un ziemā ūdens dzeršana nereti tiek atstāta novārtā. Aukstākos laikapstākļos var būt grūtāk uztvert slāpju signālus, turklāt arī svīšana apģērba slāņos ir mazāk pamanāma, tā rezultātā radot maldīgu priekšstatu, ka hidratācija ir pietiekama un ķermenim ūdens nepieciešams mazāk nekā karstā laikā.

Informēt sabiedrību par esošo situāciju medicīnas nozarē, pastāstīt un parādīt, kā notiek nozares attīstība, kā tiek domāts par pacientu un ārstu labklājību, nākotni un digitalizācijas formām – tāds ir raidieraksta “Kas notiek Medicīnā” galvenais mērķis.

Aukstā sezona diemžēl allaž nes sev līdzi arī saaukstēšanos un citas nepatīkamas augšējo elpceļu infekcijas. Sāpošs, iekaisis kakls, klepus un iesnas var piemeklēt ikvienu, taču, ja klepus ieilgst un nepāriet vienas līdz divu nedēļu laikā, tas ir nopietns iemesls sazināties ar savu ģimenes ārstu, jo ilgstošs klepus var liecināt par pneimoniju jeb plaušu karsoni.