Ja lietojat kādus medikamentus, tas ir vēl viens vērā ņemams iemesls, lai saulainās dienās, baudot vasarīgos laika apstākļus, būtu papildus uzmanīgi, domājot par savu veselību. Tā ir zāļu izraisītā fotosensitivitāte jeb gaismjutība, kas rodas ultravioletā starojuma mijiedarbībā ar noteiktām zāļu vielām. Plašāku skaidrojumu sniedz “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone, aicinot konsultēties ar savu farmaceitu par lietoto zāļu (īpaši, vasarā!) fotosensitivitātes risku.

“Jāatceras, ka zāles ārstē, taču dažreiz tās prasa papildu piesardzību,” atgādina farmaceite. Fotosensitivitāti gan var provocēt ne tikai saules stari, bet arī mākslīgie ultravioletā starojuma avoti, piemēram, medicīniskās fototerapijas lampas, solārijs, UV lāzeri, LED gaismas diodes, arī dažādas rūpnieciskas lampas. Fotosensitivitātes reakcijas var rasties arī telpās, turklāt visa gada garumā, jo UVA stari spīd arī cauri parastiem loga stikliem.

Kas ir kas?

Zāļu izraisītu fotosensitivitāti iedala divās kategorijās. Fototoksicitāte – rodas, kad sistēmiski vai lokāli lietoti medikamenti absorbē UV starojumu, rezultātā radot brīvo radikāļu veidošanos un tiešus šūnu bojājumus. Parasti tā izpaužas jau dažu stundu laikā pēc UV starojuma iedarbības, izraisot ādas apsārtumu, tūsku, dedzināšanu, un nereti to var sajaukt ar smagu saules apdegumu. Savukārt fotoalerģija ir aizkavēta paaugstinātas jutības reakcija, kas izpaužas kā izsitumi (līdzīgs ekzēmai), un var parādīties vairākas dienas pēc UV starojuma iedarbības.

“Precīzi dati par zāļu izraisītas fotosensitivitātes izplatību starptautiskā mērogā nav pieejami, taču zināms, ka fototoksiskas reakcijas ir biežākas nekā fotoalerģiskas. Zāļu izraisītā fotosensitivitāte var attīstīties jebkurā vecumā. Vīriešiem fotoalerģiskas reakcijas sastopamas biežāk nekā sievietēm,” norāda farmaceite.

Fotosensitivitātes izpausmes

Papildus klasiskajiem saules apdegumiem vai ekzēmai zāļu izraisītā fotosensitivitāte var izpausties ar netipiskām ādas reakcijām, piemēram, hiperpigmentāciju, nagu bojājumiem, kapilāru un sīko asinsvadu paplašinājums, niezošiem, sarkanbrūniem izsitumiem.

Fototoksicitātes reakcijas, kas bieži vien ir ļoti sāpīgas, nereti tiek jauktas ar smagiem saules apdegumiem. Fotoalerģiskas reakcijas, kas ir niezošas, var sajaukt, piemēram, ar kontaktdermatītu.

Medikamenti un fotosensitivitāte

Daudzi plaši lietoti medikamenti var izraisīt nevēlamas ādas reakcijas. Lūk, daži piemēri, ko apkopojusi farmaceite!

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir vieni no visplašāk lietotajiem medikamentiem pasaulē. Blakusparādības var rasties gan zāles lietojot iekšķīgi, gan lokāli uz ādas un var izraisīt gan fototoksiskas, gan fotoalerģiskas reakcijas.

Holesterīna līmeni pazeminoši līdzekļi jeb antihiperlipidēmijas zāles statīni arī ir vienas no visbiežāk lietotajām zālēm pasaulē. Ir informācija, ka, šīs zāles var izraisīt fototoksisku reakciju, kas izpaužas kā tūska un koši sarkani vai zilgansarkani plankumi saules starojumam pakļautās vietās.

Tricikliskie antidepresanti var izraisīt violetas vai pelēkas, zeltaini brūnas, tumši brūnas krāsas maiņu saules iedarbības zonās un acs varavīksnenes krāsas izmaiņas.

Pretsēnīšu zāles arī ir saistītas ar fotosensitivitātes reakcijām. Var veidoties fotoalerģisks kontaktdermatīts pēc lokālas lietošanas un UVA starojuma iedarbības.

Antibakteriālās zāles izraisa fototoksiskas ādas reakcijas. Izpaužas kā nātrene, dedzinoši, durstoši izsitumi saules iedarbības pakļautās vietās.

Hormonālie kontracepcijas līdzekļi var izraisīt fotosensitivitāti, kas izpaužas kā ādas bojājumi, pūslīšu veidošanās.

Kuņģa skābi samazinoši līdzekļi (protonu sūkņa inhibitori) var izraisīt fotoalerģiju. Simptomi ir niezoši, zvīņaini, sarkani plankumi saules iedarbībai pakļautās vietās, kas progresē līdz čūlām.

Kā noteikt un ārstēt

“Zāļu izraisīta fotosensitivitāte joprojām nav pietiekami diagnosticēta galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādēļ, ka netipiski simptomi bieži netiek atpazīti kā saules izraisītas reakcijas, un paši tie, cēloni precīzi nenosakot, nereti izzūd dažu dienu laikā. Savukārt, ja cilvēks lieto piecus un vairāk medikamentus (polifarmācijas gadījumos), īpaši gados vecākiem cilvēkiem, ir grūti noteikt konkrētu “vainīgo” medikamentu, jo tiek lietotas vairākas iespējamās fotosensibilizējošās zāles. Ārstēšanas pamatā ir fotosensitivitāti provocējošo zāļu lietošanas pārtraukšana un saules iedarbības ierobežošana (īpaši UVA starojuma). Jālieto plaša spektra saules aizsargkrēms ar augstu SPF un UVA aizsardzību, kā arī jānēsā ādu aizsargājošs apģērbs, cepure, saulesbrilles. Konsultējoties ar ārstu, visticamāk, būs nepieciešama medikamentu aizstāšana vai devas pielāgošana, ja zāles ir neaizstājamas. Smagākos gadījumos – īslaicīgs kortikosteroīdu kurss,” skaidro Juta Namsone.

Kā zāļu fotosensitivitāte var ietekmēt dzīves kvalitāti

Ja laikus tiek ievēroti saules aizsardzības pasākumi un, atbilstoši konsultējoties, pārtraukta fotosensibilizējošo zāļu lietošana, prognoze ir laba, taču pilnīga ādas reakciju izzušana var ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus atkarībā no zāļu veida un iedarbības ilguma. Dažiem cilvēkiem attīstās pastāvīga fotosensitivitāte – āda kļūst hroniski jutīga pret sauli un gaismu. Smaga fotosensitivitāte var būtiski samazināt dzīves kvalitāti, īpaši tiem, kam noteikti jāierobežo uzturēšanās saules vai mākslīgā UV starojuma apstākļos.

Kā sevi pasargāt?

Jāizvēlas saules aizsarglīdzekli gan pret UVB, gan visu UVA spektru (315–400 nm). Svarīgi lietot saules aizsargkrēmus ar SPF 50 vai SPF 100, kas jāuzklāj vismaz 15–30 minūtes pirms došanās ārā un darbība jāatkārto ik pēc stundas, īpaši svīstot, peldoties vai pēc noslaucīšanās.

Jāvalkā gaišu, blīvi austu apģērbu. Auduma nodilums un šķiedru sastāvs ietekmē UV aizsardzības spējas. Laika gaitā aizsardzība var samazināties īpaši bieži mazgātiem un valkātiem apģērbiem. Svarīgi, ejot ārā, uzlikt cepuri ar platām malām, kas aizsargā seju, kaklu un ausis, un saulesbrilles ar UV filtru, lai pasargātu acis un ādu ap tām.

Var izmantot viedtālruņu lietotnes, kas brīdina par augstu UV indeksu, kā arī palīdz plānot dienas režīmu, izvairoties no maksimāla saules starojuma stundām (10.00–16.00).

Ieteicams konsultēties ar savu farmaceitu par lietoto zāļu (īpaši, vasarā!) fotosensitivitātes risku. “Farmaceits var palīdzēt fotosensitivitātes atpazīšanā, profilaksē un izglītošanā, jo informācijas trūkums var novest pie nepamatotas zāļu pārtraukšanas vai turpmākām ādas komplikācijām. Jāatceras, ka zāles ārstē, taču dažreiz tās prasa papildu piesardzību. Rūpējieties par sevi un vaicājiet padomu – tas var pasargāt gan ādu, gan veselību kopumā!” aicina farmaceite Juta Namsone.