“Kaut pēdējos gados Latvijā mazinās C hepatīta saslimstības rādītāji, tomēr tie vēl arvien ir samērā augsti. Turklāt daļa sabiedrības pat nenojauš, ka viņiem ir C hepatīts,” pašreizējo situāciju raksturo infektoloģe Olga Oblate. 

Pasaules Hepatīta diena tiek atzīmēta 28. jūlijā, kas veicināja sarunu ar infektoloģi. Jūnijā veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Veselības ministrijas galvenajām speciālistēm infektoloģijā, un, pārrunājot infektologu priekšlikumus, puses bija vienisprātis par nepieciešamību paplašināt C hepatīta diagnostiku.  

Sabiedrībā joprojām ir ievērojams cilvēku skaits, kuri ne reizi dzīvē nav veikuši izmeklējumus C hepatīta atklāšanai. Lai savlaicīgi diagnosticētu aknu bojājumus un uzsāktu ārstēšanu, puses konceptuāli vienojās obligāto sirds-asinsvadu skrīningu paplašināt ar hepatītu antivielu testu.  

Veselības ministrs ir atbalstījis infektologu ierosinājumu ieviest C vīrushepatīta skrīningu. Vai tas ir tas, kas bija vajadzīgs? 

Es kā infektoloģe to pilnībā atbalstu. Šis skrīnings jeb hepatīta antivielu tests ir ļoti būtisks. Ja savlaicīgi atklājam C hepatītu, varam savlaicīgi uzsākt terapiju un cilvēku izārstēt, novēršot iespējamos veselības sarežģījumus. Neārstēts C hepatīts var izraisīt nopietnus aknu bojājumus, tādus kā aknu ciroze vai aknu ļaundabīgs audzējs. Skrīnings palīdz arī pasargāt citus cilvēkus, kuri ikdienā kontaktējas ar inficētu pacientu un var nejauši, pat nezinot, inficēties. 

Tātad cilvēkam var būt C hepatīts, bet nebūt nekādu simptomu? Vai tiesa, ka aknas nesāp? 

Jā, aknas parasti nesāp – tās var būt bojātas, bet cilvēks neko nejūt. Akūtas saslimšanas gadījumā simptomi var būt ļoti dažādi – no viegliem līdz smagiem. Vieglākos gadījumos tie var būt nespecifiski: nogurums, diskomforts vēderā, slikta dūša, vemšana, paaugstināta temperatūra. Šajos gadījumos cilvēki parasti nedomā par hepatītu, bet bieži saista to ar gremošanas trakta saslimšanu. C hepatīts daudziem asociējas ar dzelti, taču tā ne vienmēr parādās. Neizteiktās simptomātikas dēļ cilvēki reti vēršas pie ārstiem, līdz ar to C hepatīts paliek nediagnosticēts akūtajā fāzē. 

Līdz pat 70–85% gadījumu C hepatīts no akūtas formas pāriet hroniskā. Cilvēks gadiem var dzīvot ar šo slimību, par to nezinot. Ja neārstē, var attīstīties aknu ciroze vai pat aknu vēzis. 

Sabiedrībā ir izplatīts priekšstats, ka C hepatīts skar tikai noteiktas riska grupas – piemēram, narkotiku lietotājus. 

Mana pieredze rāda, ka tā nav taisnība. Daudziem pacientiem ir izglītība, darbs un ģimenes. Viņi inficēšanos atklājuši nejauši, piemēram, veicot analīzes pirms operācijas. Inficēšanās risks pastāv, arī ja tiek izmantoti nepietiekami sterilizēti instrumenti – skaistumkopšanas kabinetos, tetovēšanas salonos un citur. 

Tāpat inficēšanās riski ir iespējami pacientiem, kuri regulāri veic ārstnieciskas procedūras, kas saistītas ar asinsriti – piemēram, hemodialīzi. Lai gan medicīnas iestādēs izmanto vienreizējo aprīkojumu, infekcijas risks tomēr nav pilnībā izslēgts. Tas nozīmē, ka testu vajag veikt visiem bez izņēmumiem, jo neviens nav pasargāts.

Cilvēki nereti baidās no šīs diagnozes, uzskatot, ka C hepatīts ir spriedums. Kādas ir izārstēšanās iespējas? 

Šobrīd pieejami moderni medikamenti ar ļoti augstu efektivitāti – līdz pat 96%. Terapijas ilgums parasti ir no 8 līdz 12 nedēļām, atkarībā no C hepatīta genotipa. Ilgāks kurss var būt pacientiem ar aknu cirozi. Lielākā daļa pacientu ārstēšanu panes ļoti labi, bez būtiskām blaknēm. Tā kā – nav jābaidās, savlaicīgi atklāts C hepatīts ir ārstējams. 

28. jūlijā ir Pasaules Hepatīta diena – kādi būtu Jūsu ieteikumi sabiedrībai? 

Šobrīd ļoti aktuāla problēma ir aknu aptaukošanās jeb steatoze – kad aknās uzkrājas tauki. Tā nav nekaitīga parādība – tauku šūnas izraisa hronisku iekaisumu. Ja ir taukainas aknas, noteikti jāpārbauda, vai nav arī B vai C hepatīta infekcija. Aknu steatoze ir izaicinājums ģimenes ārstiem un endokrinologiem, jo tā bieži tiek ignorēta, līdz parādās nopietni sarežģījumi. Novēlu visiem saudzēt sevi un vakcinēties pret B hepatītu. Diemžēl vakcīnas pret C hepatītu nav – vienīgais veids, kā to atklāt, ir veikt skrīningu. Jo ātrāk slimību diagnosticē, jo ātrāk var uzsākt ārstēšanu.