Veselības problēmas ārzemēs – kā neapjukt un rīkoties pareizi 

Ceļošana mūsdienās ir kļuvusi par daļu no ikdienas – prieks, darbs vai pēkšņs brauciens pie radiem. Taču, kamēr domājam par aviobiļetēm un saulesbrillēm, viens būtisks jautājums bieži paliek novārtā – kas notiek, ja ceļojumā saslimstam? 

“Cilvēki mēdz domāt, ka ceļojums ir tikai relaksācija, taču organisms to bieži uztver kā stresu – īpaši, ja mainās klimats, laika joslas, uzturs vai miegs,” skaidro Medon ģimenes ārste Jekaterīna Jeļiseikina. “Ja cilvēkam ir hroniskas slimības vai regulāri jālieto medikamenti, sagatavošanās trūkums var radīt nopietnas sekas.” 

Autors: Publicitātes foto

Apdrošināšana: nevis luksuss, bet minimālā drošība

Lai gan Eiropas veselības apdrošināšanas karte sniedz daļēju aizsardzību, tā nav visaptveroša. Ne visas slimnīcas to pieņem, un lielākajā daļā gadījumu izdevumi par transportu, medikamentiem vai repatriāciju jāsedz pašam. 

“Esmu redzējusi gadījumus, kad pacienti devušies ceļā bez nekādas apdrošināšanas, uzskatot, ka “nekas nenotiks”. Bet tieši tad arī notiek – cukura līmeņa svārstības, asinsspiediena svārstības, infekcijas un daudz kas cits,” norāda ārste. 

Svarīgi pārliecināties, vai apdrošināšanas polise: 

• sedz hronisku slimību saasinājumus,
• nodrošina evakuāciju un repatriāciju,
• iekļauj palīdzību arī ārpus Eiropas Savienības (ES). 

Statistika: veselības problēmas ceļojumos ir biežākas, nekā domājam 

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina: apmēram trešdaļa ceļotāju saskaras ar veselības traucējumiem, esot ārvalstīs. Visbiežāk tie ir kuņģa-zarnu traucējumi, elpceļu infekcijas, alerģijas, kā arī traumas vai pārkaršana. Šie gadījumi nereti rodas kūrortos vai siltajās valstīs, kur temperatūra un uzturs būtiski atšķiras no ierastā. 

“Īpaši karstās valstīs cilvēki saskaras ar pārtikas saindēšanos vai infekcijām, kuras izplatās ar ūdens starpniecību. Ja nav pieejama palīdzība vai zāles, dehidratācija var iestāties ļoti strauji,” brīdina ārste. 

Ceļojums ar hronisku slimību: vai par visu padomāts? 

Slimības, kā hipertensija, diabēts vai astma, “neņem pauzi”, kad dodaties atvaļinājumā. Tāpēc visiem hronisko slimību pacientiem ieteicams laikus vērsties pie sava ģimenes ārsta. 

Svarīgi!

• Ņemiet līdzi pietiekamu zāļu daudzumu visam ceļojuma laikam.
• Glabājiet zāles oriģinālajos iepakojumos kopā ar ārsta izziņu.
• Pārliecinieties, vai konkrētās zāles ir legālas galamērķa valstī.

Profilakse sākas mājās: vakcinācija un pirmās palīdzības komplekts

Ceļotāji bieži piemirst par vakcināciju, domājot, ka tā aktuāla tikai eksotiskām zemēm. Pat braucot uz Eiropu, būtu vērts pārbaudīt, vai: 

• nav nepieciešama gripas vai pneimonijas vakcīna,
• nav riska zonu, kur aktuāli hepatīts A vai B,
• nav novecojusi stingumkrampju vai difterijas vakcīna. 

Tāpat jāņem līdzi minimāls pirmās palīdzības komplekts, kurā ir antiseptiķi, pretsāpju un pretcaurejas līdzekļi, antihistamīni un personīgi nozīmētās zāles. 

Ko darīt, ja saslimšana tomēr notiek? 

Lai palīdzētu ceļotājiem, kas saslimst ārvalstīs, attālinātās medicīnas klīnika Medon sadarbībā ar apdrošinātājiem Balcia un Ergo piedāvā tiešsaistes ģimenes ārsta konsultācijas, kas pieejamas no jebkuras pasaules vietas. Tas nozīmē, ka palīdzību iespējams saņemt uzreiz – bez gaidīšanas, klīniku meklēšanas, valodu barjeras vai neskaidrām izmaksām. 

Veselība ir ceļojuma būtiskākais sabiedrotais 

Mēs rūpīgi plānojam maršrutus un pakojam lietas, bet aizmirstam – veselība nerodas pati no sevis. Tāpēc: 

• pārbaudi vakcināciju,
• sagatavo medikamentus un dokumentus,
• izvēlies piemērotu apdrošināšanu,
• zinot, kur un kā meklēt palīdzību, ceļojums kļūs drošāks. 

“Rūpes par veselību sākas mājās – nevis slimnīcā ārzemēs. Ja jūti nogurumu, sliktu pašsajūtu vai neskaidrus simptomus, labāk rīkoties uzreiz,” atgādina ģimenes ārste.