2024. gada zinātniskā žurnāla “STEM CELLS Translational Medicine” janvāra numurā tika publicēts intriģējošs redakcionāls raksts “Nabassaites asins cilmes šūnas “nenoveco” pareizos uzglabāšanas apstākļos”, ko sarakstījusi Andromahe Skaradavou (Andromachi Scaradavou) no ASV. 

Cerebrālā trieka ir stāvoklis, kas ietekmē kustības un līdzsvaru. Līdz šim ārstēšanas iespējas bijušas ierobežotas. Tomēr arvien vairāk uzmanības piesaista mezenhimālās cilmes/stromālās šūnas (MSC) – tās spēj mazināt iekaisumu un palīdzēt bojātiem audiem atjaunoties. 

Lai arī vasara ir priekam – piknikam, festivāliem un laivu braucieniem –, kāda skramba, galvassāpes vai kodums gadās biežāk, nekā gribētos. “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza atgādina: nelielas sadzīves traumas var novērst pašu spēkiem, ja līdzi ir aptieciņa. Taču nopietnu simptomu gadījumā jādodas pie ārsta!

Lai arī dažādu slimību veicināšanā liela ietekme ir dzīvesveidam, tomēr, pateicoties pareizai medikamentu lietošanai, saslimšanas var aizkavēt – TV24 raidījumā “Ārsts atbild” uzsver Skrides Sirds klīnikas dibinātājs, profesors Andris Skride.

Lai arī vasara ir priekam – piknikam, festivāliem un laivu braucieniem –, kāda skramba, galvassāpes vai kodums gadās biežāk, nekā gribētos. “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza atgādina: nelielas sadzīves traumas var novērst pašu spēkiem, ja līdzi ir aptieciņa. Taču nopietnu simptomu gadījumā jādodas pie ārsta!

Karstums un tveice var ievērojami ietekmēt cilvēka organisma pašsajūtu. Īpaši jutīgi karstumu mēdz pārciest seniori un hronisko slimību pacienti. Kā būt piesardzīgiem, rūpēties par savu veselību un justies labi arī karstākās vasaras dienās? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ilgstošs stress, trauksme un nepārtraukta psiholoģiska spriedze mūsdienās vairs nav tikai emocionāli izaicinājumi. Arvien skaidrāk kļūst redzams, ka mentālā veselība tieši ietekmē arī sirds un asinsvadu sistēmu, un šīs sekas nav nedz abstraktas, nedz attālas. “Par stresu mēdzam domāt kā par psiholoģisku slodzi. Taču kardioloģijā tas izpaužas ļoti fiziski — paaugstināts asinsspiediens, traucēta sirdsdarbība, pat infarkts. Sirds burtiski reaģē uz mūsu iekšējo pasauli,” skaidro digitālās klīnikas Medon kardiologs Sergejs Pikta.

Biežāk gadās sastapties ar skaidrojumiem, ka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms ir psihiskie traucējumi, ar ko vairāk saskaras bērni un pusaudži, taču tā nav, un ar šiem traucējumiem jāsadzīvo arī pieaugušajiem, kuriem vienkārši nepienākas valsts finansēts ārsta apmeklējums vai kompensēti medikamenti.  

Intervija ar 16 gadus veco Vladimiru Zīlnieku par viņa brāli, kuram ir Eindželmana sindroms. Par to, kāda ir ikdiena ģimenē, kurā bērnam ir retā slimība.