Batuti – joprojām ievērojams bērnu traumu cēlonis

Bērniem bieži pietrūkst fizisko aktivitāšu, un doma par prieka spiedzieniem, kamēr atvase lēkā uz batuta, ir uzrunājoša. Bērns atrodas svaigā gaisā, un tas ir labs aerobais treniņš. Ja vecāki nolemj iegādāties batutu, būtiski vispirms atbildēt uz šādiem jautājumiem: vai ir piemērota un droša vieta batuta novietošanai? Vai vecāki ir gatavi regulāri pārliecināties, ka drošības tīkla stiprinājums ir uzlikts, maksimāli nosedzot atsperes, batuts nav bojāts, klājums ir tīrs un sauss? Vai vecāki uzņemas atbildību, ka vienmēr pieskatīs bērnu, kad viņš lēkā uz batuta, pārliecinās, ka uz batuta netiek veikti akrobātiski triki, mesti salto, un nepieļaus, ka kāds palien zem batuta, kad citi pa to lēkā.

Šādu jautājumu uzdošana nav bez pamata, jo batutu lietošana ietver riskus bērnu veselībai. Kā liecina Bērnu slimnīcas dati, dažāda veida traumām batutu lietošanas dēļ šobrīd ir tendence pieaugt. Salīdzinot ar 2023. gada aprīli, kad mediķu palīdzība bija nepieciešama 48 bērniem, laika posmā no 1. līdz 22. maijam negatīvu pieredzi, lēkājot uz batuta, guvuši jau 52 bērni, un traumu smaguma dēļ viņiem bija nepieciešama mediķu palīdzība.

Bērnu slimnīcas bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks atzīst, ka diemžēl gadu no gada uz batutiem gūto traumu skaits paliek nemainīgs. Informatīvajā kampaņā “Pārvērt pārdrošību par drošību!” speciālists atgādina par drošību visu vecumu bērniem, kuri šovasar lietos batutu.

Kas jāņem vērā, lai batuta lietošana nebeigtos ar braucienu uz slimnīcu?

Būtiskākais padoms no ķirurga – pastāvīgi pieskati bērnus! Visbiežāk traumas uz batuta tiek gūtas tā nepareizas lietošanas dēļ, piemēram, uz batuta vienlaikus atrodas vairāki bērni, tas ir novietots uz nepiemērota seguma, nav uzstādīts aizsargtīkls vai vieta zem batuta tiek izmantota kā slēpnis.

Tam piekrīt arī ārsts, un jautāts, vai pastāv kāda vecuma grupa, kurai ir vērojama tendence biežāk gūt nopietnus, dzīvībai bīstamus savainojumus, ārsts atbild, ka īsti nav – lēkā un traumas gūst visu vecumu bērni un arī pieaugušie. Taču viņš izceļ divas cilvēku grupas: “Pirmajā grupā ierindojamie klaji pārkāpj drošības noteikumus, kurus izstrādājis batuta ražotājs. Piemēram, uz batuta lēkā četri vai pieci vienlaikus, batutam nav uzlikts aizsargtīkls, vai arī tā novietošanai izvēlēta nedroša un nepiemērota vieta – tuvu asfaltētam ceļam, kokiem, bīstamiem priekšmetiem, kādai atkritumu vai gruvešu kaudzei privātmājas būvniecības laikā. Vecākie bērni arī mēdz lēkāt uz batuta, kamēr jaunākie zem tā ir pamanījušies izveidot improvizētu štābiņu. Tad, saņemot triecienu, jaunākais bērns var gūt smadzeņu satricinājumu. Šajā grupā 99% gadījumu traumu varētu novērst, ja ievērotu elementāras drošības prasības.”

Otrajā grupā ir tie, kuri ievēro noteikumus, taču nelaime notiek nejaušības vai nelaimīgas apstākļu sakritības rezultātā. “Tie ir gadījumi, no kuriem diemžēl nevar pasargāt, pat ja ievēroti visi priekšnoteikumi. Pirmā grupa, kas klaji pārkāpj batutu lietošanas noteikumus, arī ir galvenā mērķauditorija, kurai jāturpina skaidrot drošas lietošanas noteikumus. Diemžēl daļa cilvēku attopas un sāk domāt tikai tad, kad nelaime jau notikusi – ar pašiem vai bērniem,” secina dakteris.

Bērniem jāizskaidro batuta lietošanas noteikumi un atbilstoši bērna uztverei jāpamato, kādā veidā viņa pārgalvība var beigties ar smagu traumu. Tāpat pieaugušajiem ģimenes locekļiem ir jāparūpējas par batuta drošu lietošanu – aizsargtīklu, atsperu drošību, novietošanu uz stabila, piemērota seguma, piemēram, zālienā vai uz enerģiju absorbējošas virsmas (gumijas pārklājuma, ko izmanto rotaļu laukumos). Ja tas nav iespējams, apkārt var izvietot kritienu mīkstinošu materiālu – spilvenus, paklāju, matraci.

Pirms ļaut kāpt uz batuta, ir jāpārliecinās, vai tas nav slapjš un ir tehniski labā stāvoklī, vai tajā nav rotaļlietu vai citu priekšmetu, aiz kuriem var aizķerties vai uz kuriem var uzkrist, vai bērnam nav rotaslietu vai apģērba detaļu, kuras var aizķerties. Pirms lēkāšanas batutā atgādiniet, ka jānovelk apavi. Tāpat pieskatiet, lai bērni, lēkājot uz batuta, neēd un nedzer, kā arī neizpilda bīstamus trikus. 

Kā rīkoties, ja nelaime tomēr notikusi?

Pēc palīdzības jāvēršas, ja ir bijis samaņas zudums un galvas traumas, ja ir asiņojošas brūces vai brūces, kas ir lielākas par pāris centimetriem, ja novērota tūska, hematoma, izteiktas sāpes, redzamas rokas vai kājas deformācijas – izliekumi, kādiem normāli nevajadzētu būt, izteikti kustību ierobežojumi, piemēram, nevar nostāvēt uz kājas. Ja bijusi galvas trauma, bērnu nepieciešams novērot. Viņš var kļūt apātisks, miegains, sūdzēties par galvassāpēm, sākt vemt – tas var liecināt par smadzeņu satricinājumu.

Pirmā palīdzība mājas apstākļos ir censties traumēto vietu nekustināt – ja tā ir roka, var iekārt lakatiņā; ja kāja, bērnu vēlams noguldīt uz līdzenas virsmas, var uzlikt vēsu kompresi – jebko no saldētavas uz apmēram 15-20 minūtēm. Jāatceras, ka aukstos priekšmetus vai ledu nevar likt uz kailas ādas, jo tā var gūt apsaldējumu – tie jāietin audumā vai vismaz papīrā. Var dot  arī pretsāpju līdzekļus, ievērojot lietošanas instrukciju, vēlams konsultēties ar ģimenes ārstu.

Ķirurgs atgādina, ka zvanīšana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai (113) ne vienmēr būs ātrākais risinājums, lai nokļūtu slimnīcā: “Laika ziņā tas var aizņemt tikpat daudz, kā pašam braucot uz traumpunktu vai citu iestādi. Taču tā ir vienīgā pareizā rīcība, ja neesat pārliecināts par savām prasmēm, ja nav pieejami medikamenti, vēsi priekšmeti vai trauma notikusi kādā attālākā vietā un ģimenes ārsts nav sazvanāms.”

Traumas gūst gan bērni, gan pieaugušie, tādēļ batutu lietošanas drošības noteikumu ievērošana noder visiem. Turklāt, ņemot vērā, ka mazi bērni atdarina savu vecāku, brāļu, māsu un draugu rīcību, pirms batuta lietošanas vēlams visiem atgādināt, ka šie atsperīgie tīkli nav piemēroti salto, pārdrošu akrobātisku triku un kūleņu mešanai un tajos nevajag ālēties. Ja traumas gūšanas brīdī paveiksies, tad iztiksiet vien ar izbīli vai vieglām skrambām, taču vienmēr jāpatur prātā, ka, pārdroši uzvedoties, gūtās traumas var būt ar nopietnām sekām – rokas un pirksti var iesprūst atsperēs, neveiksmīgi krītot, ir iespējami arī lūzumi, galvas un mugurkaula traumas, kas prasīs ilgu ārstēšanās un rehabilitācijas periodu, iespējams, arī invaliditāti vai pat letālas sekas.

Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda finansētās kampaņas “Pārvērt pārdrošību par drošību!” ietvaros – tās mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Visi kampaņas informatīvie materiāli pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv un Bērnu slimnīcas tīmekļvietnēs www.bkus.lv un www.veselapasaule.lv. Kampaņas aktualitātes tiek atspoguļotas arī sociālo tīklu vietnēs.

Kampaņa tapusi pēc Veselības ministrijas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.