Kolagēns ir neaizstājams saistaudu komponents un veido ievērojamu daļu no kopējā olbaltumvielu daudzuma organismā, tomēr novecojot kolagēna dabīgā ražošana organismā palēninās, kas var veicināt grumbu veidošanos, ādas tonusa zudumu un locītavu sāpes.

Emocionālā ēšana bieži rodas kā reakcija uz stresu, trauksmi vai vientulību – tā nav gribas trūkuma pazīme, bet mēģinājums pašregulēties, skaidro psiholoģe Anita Tože. Ja ēdiens kļūst par vienīgo veidu, kā nomierināt sevi, šī uzvedība var nostiprināties un kļūt par ieradumu, kas ilgtermiņā kaitē gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. 

Hemoroīdi ir izplatīts, taču bieži vien noklusēts veselības jautājums, kas skar dažādu vecumu cilvēkus. Tie var būt neērti gan fiziski, gan emocionāli, taču laikus pievērsta uzmanība to ārstēšanai ievērojami atvieglo atlabšanu. Kā atpazīt hemoroīdu rašanos un ko darīt, ja tie parādās?

Organismam, lai tas sekmīgi funkcionētu, nepieciešams ārkārtīgi daudzveidīgs barības vielu komplekts. Turklāt katrai funkcijai tas var būt atšķirīgs. Tāpat zināmas atšķirības valda arī individuālā līmenī, piemēram, ir uzturvielas, vitamīni un mikroelementi, kas īpaši vajadzīgi sievietēm.

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – ik gadu sirds veselības problēmas noved pie aptuveni 16 tūkstošu cilvēku nāves jeb puses no visiem mirušajiem. Māris Lapšovs, rezidents kardioloģijā, aicina pievērst sabiedrības uzmanību faktoriem, kas veicina tik augsto saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām Latvijā.

Pigmentācija – tumši plankumi un nevienmērīgs ādas tonis – ir problēma, ar kuru dzīves laikā sastopas ikviens. To var izraisīt dažādi faktori – akne, hormonālās svārstības, sauļošanās vai dabiski novecošanās procesi. Par to, kā atpazīt pigmentācijas veidus un izvēlēties efektīvākos risinājumus to novēršanai, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Tūska, jo īpaši vasarā, ir raksturīga to profesiju pārstāvjiem, kuriem ir sēdošs, stāvošs darbs – darba laikā maz kustību, apstiprina Veselības centru apvienības klīnikas “Aura” kardiologs Alberts Bērziņš. Tūskai raksturīgas pazīmes ir pietūkusi potīte, krampji kājā, var būt pietūkusi viena vai abas kājas.

Vai esi aizdomājies, cik liela nozīme ir tavam spilvenam? Daudzi joprojām domā, ka ortopēdiskais spilvens ir vajadzīgs tikai tiem, kuriem ir muguras vai kakla sāpes, vai arī vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Viens no izaicinājumiem mūsdienu pārstimulētajā informācijas telpā ir spēja apzināties to, kas ar mums notiek šeit un tagad. Apzinātība nav brīnumu terapija, kas novērš visas problēmas, bet tā palīdz staltāk stāvēt un drošāk doties uz priekšu, izprotot un cienot savu pieredzi, norāda Dr. psych. Ilona Krone.

Katrs jaunietis nāk ar savu stāstu, bet līdzīgās tēmas iezīmējas. Galvenās, ko var nosaukt, ir trauksme un stress, tātad paaugstināts trauksmes līmenis, sociālā trauksme. Par bailēm kļūdīties un citiem ar jaunieša dzīves posmu saistītiem aspektiem klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne stāsta podkāsta “Redzēt plašāk!” intervijā “Psihoemocionālā veselība”.