Acs lēcas apduļķošanās jeb katarakta ir viens no biežākajiem redzes traucējumiem, kas lielākoties skar cilvēkus gados. Farmaceiti kopā ar eksperti oftalmoloģi apkopojuši padomus, ko darīt profilaksei un kā risināt problēmu.

Jauns gads ir sācies, un nu laiks īstenot savas Jaungada apņemšanās! Daudzi solījušies šogad ēst veselīgāk, vairāk sportot un kopumā ievērot veselīgāku dzīvesveidu. Kā to panākt, izvairoties no skarbām diētām, bet neatsakoties no gardām maltītēm, stāsta sertificēta uztura speciāliste.

Balss ikdienā pilda ļoti svarīgu funkciju, jo cilvēks pēc dabas ir sociāla būtne, kam nepieciešams komunicēt ar apkārtējiem. Tāpēc brīžos, kad balss aizsmok vai "pazūd pavisam", jūtams izteikts diskomforts un pat ikdienišķas darbības kļūst grūtāk paveicamas. Visbiežāk aizsmakums ir simptoms kādai no elpceļu saslimšanām, un to pavada arī sauss klepus, taču tas nav vienīgais aizsmakuma cēlonis. 

Jaunā realitāte, ko atnesa aizgājušais gads, ir ietekmējusi teju katru mūsu dzīves šķautni. Savstarpējās attiecības nav izņēmums, un arī šajā jomā nākas sastapties ar izaicinājumiem. Lai saglabātu harmoniju un romantiku attiecībās un izbaudītu laiku kopā, abām pusēm pie tā jāpiestrādā, veltot laiku un pacietību, un kļūstot radošiem. 

Konjunktivīts jeb "rozā acs" ir acs konjunktīvas jeb gļotādas, kas pārklāj acs ābola priekšējo daļu un plakstiņu, iekaisums. Konjunktīvas mazajiem asinsvadiem iekaistot, tie kļūst labāk redzami, tādējādi arī acs baltums iegūst rozā vai sarkanīgu nokrāsu. Konjunktivīts ir viena no visbiežāk sastopamajām acu slimībām, un tā izcelsme ir dažāda – to var ierosināt pneimokoki, streptokoki, stafilokoki, difterijas nūjiņa, gonokoki, vīrusi un patogēnās sēnes.

Locītavu veselību bieži vien pietiekami nenovērtē līdz brīdim, kad tā jau ir būtiski pasliktinājusies. Parasti problēmas parādās pēc 50 gadu vecuma. "Tomēr prātīgāk jau laikus darīt visu, lai vēlāk locītavas neradītu raizes," saka farmaceite.

Hipervitaminoze ir patoloģisks stāvoklis, kas rodas no pārmērīgas kāda vitamīna preparātu lietošanas. Visbiežāk sastopamās ir A un D hipervitaminoze. А hipervitaminoze visbiežāk rodas zīdaiņiem un maziem bērniem: bērns kļūst nemierīgs, neēd, slikti guļ, parādās vemšana. Ja pārmērīgi tiek lietots D vitamīns, organismā pastiprināti uzkrājas kalcija sāļi: zūd ēstgriba, rodas aizcietējums, parādās vemšana un paaugstināts asinsspiediens.

Sejas maskas nēsāšana nu jau ir ikdienas norma. Vairums cilvēku atzīst, ka vairs pat nemana tās esamību, taču citādi ir, ja maska jāsalāgo ar brillēm.

Pārgalvīga, agresīva braukšana, atkārtota noteikumu pārkāpšana – lietas, kas reizēm šķiet kļuvušas teju par normu, kaut gan tam tā pilnīgi noteikti nevajadzētu būt. Pārgalvīga braukšana, trakošana un savu spēju pārvērtēšana apdraud pašu autovadītāju, pasažierus, līdzcilvēkus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Nav jābūt nopietni slimam, lai sajustu reiboni – to var radīt arī kāds īslaicīgs organisma stāvoklis. Tomēr svarīgi zināt, kā sev palīdzēt un kad nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Skaidro neiroloģe.