Vīruss SARS-CoV un tā pārneses ceļš arvien tiek vairāk pētīts un labāk izprasts.  Vai patiesi vīruss ilgstoši saglabājas uz virsmām un tās visas ir īpaši cītīgi jādezinficē? Kam pievērst pastiprinātu uzmanību? Jaunākās atziņas aplūko "Mēness aptiekas" farmaceits Vadims Brižaņs, atgādinot, ka  formula – rokas, maskas, divi metri – lai pasargātu sevi no inficēšanās ar SARS-CoV, joprojām ir spēkā pilnīgi visiem. 

Vēlreiz par to, kā izplatās šis vīruss

Pandēmijas sākumposmā bija vairāki padomi, kā samazināt koronavīrusa saslimšanas risku. Daži tika balstīti uz sākotnēji pieņemto teoriju, ka vīruss, kas ierosina Covid-19,  galvenokārt izplatās gaisa pilienu ceļā, ko izklepo, šķauda vai izelpo inficēts cilvēks. Pilieni nokrīt uz virsmām, kas atrodas vienu līdz divu metru attālumā, un ar tiem var saskarties vesels cilvēks.

“Lai gan pilieni noteikti var pārnest vīrusu un tā tas arī notiek, kļuvis zināms, ka galvenais vīrusa izplatīšanās ceļš ir ar krietni mazāku un vieglāku – aerosola daļiņu starpniecību, ko izklepo, šķauda un izelpo inficēti cilvēki. Aerosola daļiņas spēj palikt gaisā ilgāk nekā pilieni, tātad – cilvēks var inficēties, ieelpojot kāda cita izelpoto gaisu,” skaidro farmaceits.

Vai tas nozīmē, ka iepriekšējie padomi par inficēšanās risku mazināšanu ir novecojuši?

“Nē! Citiem pārnešanas ceļiem joprojām ir sava loma koronavīrusa izplatībā, pat ja tie pašlaik vairāk līdzinās otrā plāna aktierim izrādē, kurā galvenā loma ir aerosola daļiņām. Ja saslimšanas gadījumu skaits sabiedrībā ir augsts, atrodoties iekštelpās, sociālā distancēšanās vai uzturēšanās vismaz divu metru attālumā no citiem cilvēkiem joprojām ir ļoti svarīga.”

Vai saskare ar virsmām ir būtisks inficēšanās risks?

Slimības izplatīšanos ar sadzīves priekšmetiem, virtuves virsmām, pārtikas kastēm, kas piegādātas pie mājas durvīm, bankomāta pogām un citām virsmām sauc par fomītu pārnesi. Pieņēmums par koronavīrusu bija tāds, ka vīrusu saturoši gaisa pilieni nokrīt uz virsmām, nonāk uz citu cilvēku rokām. Pieskaroties sejai, mutei, degunam, cilvēks inficējas un, visticamāk, izplata vīrusu tālāk. Vai priekšstats par vīrusa fomītu pārnesi ir mainījies? Farmaceits skaidro:

“Ir arvien vairāk pierādījumu par to, ka pašlaik fomītu pārnese nav galvenais šī vīrusa izplatīšanās ceļš. Liela daļa padomu, kas tika sniegti par virsmu tīrības saglabāšanu, balstījās uz pētījumiem, kas veikti laboratorijās un maz līdzinās reālās dzīves apstākļiem. Piemēram, viens no tiem parādīja, ka SARS-CoV izdzīvoja uz virsmas sešas dienas, taču jāņem vērā, ka eksperiments tika veikts, novietojot lielu sākotnējo vīrusa paraugu uz pārbaudāmās virsmas. Līdzīgi rezultāti bija arī citiem turpmākajiem pētījumiem laboratorijās.”

Ko atklāj jaunākie pētījumi?

“Šķiet, ka reālajā dzīvē vīruss uz virsmām neturas tik ilgi, lai tas varētu būtiski veicināt Covid-19 uzliesmojumus. Lai pārliecinātos, cik liela loma vīrusa izplatībā ir fomītu pārnesei, plašu pētījumu par to veica Brazīlijā, Barreiras pilsētā. Covid-19 epidemioloģiskās līknes augšupejošās fāzes laikā tika savākti paraugi no masku frontālās daļas, mobilo tālruņu virsmām, papīra naudas zīmēm, bankas karšu automātiem un citiem priekšmetiem. Analizētajos paraugus, pētījumā secināts, ka videi un nedzīvajiem materiāliem nav bijusi nozīmīga loma Covid-19 pārnesē. Tas gan neatceļ higiēnu. Roku un virsmu tīrība jebkura gadījumā palīdz mazināt infekcijas slimību izplatīšanos, īpaši, ja saslimšana ir tieši atkarīga no fomītu pārneses veida,” saka farmaceits un uzsver, ka, saskaņa ar pētījumiem,  koronavīrusa gadījumā liela uzmanība jāpievērš tieši gaisa kvalitātei iekštelpās. Skolām, birojiem, tirdzniecības vietām un slimnīcām ir jārūpējas gan par apmeklētāju, gan darbinieku veselību, nodrošinot ventilāciju vai gaisa plūsmas filtrāciju.

Avots: https://www.nature.com/articles/s41598-021-95479-5