Deja vu fenomens – kas to izraisa?
Ar deja vu (déjà vu tulkojumā no franču valodas nozīmē “jau redzēts”) skaidro pārdabisko sajūtu, kad kādam šķiet, ka kaut kas jau ir piedzīvots, pat ja ir zināms, ka nekas tāds iepriekš nav noticis. Piemēram, pirmo reizi staigājot pa kādu pilsētu ārzemēs, piepeši rodas sajūta, it kā tas jau būtu atgadījies iepriekš. Līdzšinējie pētījumi un aprēķini rāda, ka deja vu sajūtu kaut reizi mūžā piedzīvojuši vismaz 60 līdz 80% no visas populācijas.
Šādā gadījumā cilvēks var justies viegli dezorientēts, tomēr uztraukumam nav pamata. Lai gan deja vu epizodes var parādīties cilvēkiem ar temporālās daivas epilepsiju, tās rodas arī cilvēkiem, kuriem nav veselības problēmu. Lai gan deja vu ir diezgan izplatīta parādība, īpaši gados jaunu pieaugušo vidū, zinātnieki vēl nav identificējuši nevienu konkrētu iemeslu; pastāv tomēr dažas teorijas par visticamākajiem cēloņiem.
Kādi ir iespējamie deja vu cēloņi?
Neskatoties uz neparastā fenomena biežo sastopamību, deja vu joprojām ir palicis līdz galam neizprasts. Tas notiek bez iepriekšēja brīdinājuma, turklāt bieži vien cilvēkiem, kam nav veselības problēmu. Turklāt deja vu epizode beidzas tikpat ātri, kā sākas. Sajūta var būt tik īslaicīga, ka, neko par šo fenomenu nezinot, notikušais var raisīt neizpratni, nemieru un īslaicīgu apjukumu, kas drīz vien pagaist.
Neprecīzu atmiņu labojums
Pētnieki pieņem, ka deja vu ir dažādi cēloņi, un ka tas, iespējams, visdrīzāk ir saistīts ar atmiņu. Neirozinātnieki ir noteikuši, ka šī atmiņas ilūzija nav neveselīgu smadzeņu pazīme; tā nekādā gadījumā nav atmiņas kļūda, bet gandrīz otrādi. Deja vu rodas, kad smadzeņu frontālie reģioni mēģina labot neprecīzu atmiņu. Proti, deja vu, iespējams, ir zīme, ka smadzeņu reģioni, kas atbild par faktu pārbaudi, darbojas labi, neļaujot nepareizi atcerēties notikumus.
Pagātnes un tagadnes vienlaicīga uztvere
Cita teorija iesaka variantu, ka deja vu rodas, kad smadzenēs atgadās kāda kļūme, un tās piedzīvo “īssavienojumu” – līdzīgi tam, kas notiek epilepsijas lēkmes brīdī. Citiem vārdiem sakot, deja vu ir sava veida sajukums, kad aktīva ir gan tā smadzeņu daļa, kas izseko pašreizējos notikumus, gan tā, kas atbild par atmiņām. Smadzenes maldīgi uztver to, kas notiek tagadnē, kā atmiņu vai kaut ko, kas jau ir noticis.
Kļūdaini neironu ceļi
Deja vu fenomena cēlonis var būt meklējams arī neironu kļūdainajos ceļos. Cilvēka smadzenes nepārtraukti cenšas izveidot pilnīgu apkārtējās pasaules uztveri, izmantojot ierobežotu piegādāto informāciju. Pietiek, piemēram, ar pazīstamu smaržu vai līdzīgu ainavu, lai smadzenes atjaunotu detalizētu atmiņu. Deja vu varētu būt saistīts ar neatbilstībām šajās smadzeņu atmiņas sistēmās – šī sensorā informācija taisnā ceļā nokļūst pie ilgtermiņa atmiņas, kas, iespējams, arī noved pie pārdabiskās sajūtas, ka mirklis ir jau piedzīvots iepriekš.
