Ikviens zina, cik svarīgi ir uzņemt vitamīnus un minerālvielas, jo tie pilda dažādas būtiskas organisma funkcijas. Taču, kā zināt, ka organisms nesaņem sev vajadzīgo pietiekamā daudzumā? Farmaceite skaidro, kuri vitamīni un minerālvielas ir svarīgas ikvienam, kas var liecināt par to trūkumu un kādi produkti ikdienas ēdienkartē jāiekļauj, lai tos uzņemtu pietiekami.

Ar laiku cilvēka organismā notiek pārmaiņas – samazinās muskuļu masa un spēks, parādās locītavu problēmas, kļūst grūtāk būt fiziski aktīviem, kas rezultātā var ievērojami ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti. Ko darīt, lai saglabātu kustību prieku arī senioru vecumā? Praktiskos padomos dalās fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste un farmaceite.

Kašķis ir infekcioza, niezi ierosinoša ādas slimība, ko izraisa ērcīte, saukta par Acarus siro jeb Sarcoptes scabei hominis. Kašķis ir lipīgs un inficēšanās ar to ir iespējama tieša kontakta ceļā, kā arī, ja lieto slimnieka veļu un priekšmetus. Slimība bieži ir izplatīta bērnu dārzos, skolās, pansionātos un citur. Nokļūstot uz ādas, ērcīte ieurbjas tās virskārtā un veido tajā ejas; tā rezultātā rodas intensīva nieze, kas var būt jo īpaši spēcīga naktīs. Kašķis viegli pakļaujas ārstēšanai. 

Domājot par ādas kopšanu, šis process visbiežāk asociējas ar sejas ādu, un tas ir saprotami, jo tieši seja ir redzama apkārtējiem jebkurā gadalaikā un arī šī brīža attālinātajos apstākļos. Taču tikpat svarīga kā ikdienas sejas kopšanas rituāls vai regulāra un pareiza zobu tīrīšana ir arī ķermeņa kopšana.

Marfāna sindroms ir ģenētiska slimība, kas ietekmē saistaudus – audus, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus. Marfāna sindroms visbiežāk ietekmē sirdi, acis, asinsvadus, locītavas un kaulus, un var izraisīt dažādas pakāpes bojājumus jebkurā ķermeņa orgānā. Atsevišķas komplikācijas kā, piemēram, aortas aneirisma, var radīt draudus dzīvībai. Slimība neietekmē cilvēka intelektuālo attīstību. 

"Fitness – tas skan pārāk skarbi. Tēma ir delikāta un tikpat maigi ir arī iegurņa muskuļi un iesaistītās sistēmas. Ar tām saistītās problēmas nekur neizgaist, bet, novārtā atstātas, tikai samilzt. Pirms uzsākt vingrošanu, rūpīgi jāizvērtē, vai un kas tieši ir nepieciešams. Tātad – pareizi jādiagnosticē problēma," teic proktoloģe.

Stingumkrampji ir smaga akūta infekcijas slimība, ko izraisa bīstams nūjiņveida baktērijas Clostridium tetani toksīns, kas ietekmē nervu sistēmu, izraisot sāpīgus muskuļu krampjus un spazmas. Agrīnie stingumkrampju simptomi ir palielināts muskulatūras tonuss apakšžokļa muskuļos. Vakcinācija ir visefektīvākais veids, kā sevi un savus tuviniekus pasargāt no stingumkrampjiem.

"Lūdzu, piedod!" – īsi vārdi, kas pasaka daudz. Atvainošanās norāda uz to, ka cienām otra izjūtas un nožēlojam nodarīto. Kādās situācijās vecākiem būtu jāatvainojas bērniem, cik vecam bērnam vajadzētu atvainoties, bet kā tajā pašā laikā neieslīgt pārlieku lielā vainas izjūtā un atvainošanās bezgalīgumā, stāsta psiholoģe.

Ziemas laiks mūs nelutina nedz ar bagātīgām dabas veltēm, nedz saules gaismu. Tas ir laiks, kad mūsu organismam mēdz būt nepieciešams lielāks atbalsts un rūpes. Ilgie, tumšie vakari un vienveidīgāka ēdienkarte var veicināt to, ka jūtamies noguruši un izsmelti gan fiziski, gan emocionāli. Kā parūpēties par savu ziemas ēdienkarti tā, lai stiprinātu savu ķermeni un justos labāk?

Fobija ir trauksmes izraisīti specifiski traucējumi, kas liek izjust ārkārtējas, iracionālas bailes saistībā ar kādu konkrētu situāciju, dzīvu radību, vietu vai pat priekšmetu. Ja cilvēkam ir fobija, tas bieži vien savu dzīvi pakārtos tam, lai izvairītos no iedomātajiem draudiem. Fobijas tiek diagnosticētas kā psihiski traucējumi. Indivīds, nonākot saskarsmē ar savas fobijas avotu, piedzīvo intensīvas ciešanas, dažkārt pat panikas lēkmes.