Miega pētnieki uzskata, ka vairumā gadījumu miega paralīze norāda uz to, ka cilvēka ķermenis nemierīgi iziet miega fāzes; retos gadījumos miega paralīze ir saistīta ar dziļām psihiskām problēmām. Gadsimtu gaitā miega paralīzes simptomi ir skaidroti ļoti daudzos veidos un bieži tiek attiecināti uz kāda ļaunuma, pārdabiska spēka klātbūtni, tādēļ cilvēki jau sen ir meklējuši skaidrojumus šim noslēpumainajam fenomenam un ar to saistītajām baiļu izjūtām.

Kas ir miega paralīze?

Miega paralīze ir būšana pie apziņas, bet tajā pašā laikā nespēja kustēties. To piedzīvo tad, kad cilvēks atrodas posmā starp miegu un pamošanos. Šīs pārejas laikā nav iespējams kustēties vai runāt no dažām sekundēm līdz pat dažām minūtēm. Atsevišķos gadījumos cilvēki var arī sajust spiedienu uz krūtīm vai smakšanas sajūtu, un tieši tādēļ dažkārt mūsu senči uzskatīja, ka uz krūtīm tup lietuvēns.

Miega paralīze var būt saistīta ar citiem miega traucējumiem, piemēram, narkolepsiju. Narkolepsija ir pārmērīga vēlme gulēt, ko izraisa problēmas, kas saistītas ar smadzeņu spējām regulēt miegu.

Cēloņi

Apmēram četri no 10 cilvēkiem var ciest no miega paralīzes. Vairumā gadījumā tā ir raksturīga pusaudžiem, jo var būt iedzimta. Tomēr miega paralīzi var izsaukt arī citi faktori: regulārs miega trūkums, mainīgs miega grafiks, dažādas miega problēmas (narkolepsija, kāju krampji), stress, kaitīgu vielu lietošana (piemēram, alkohols), kā arī gulēšana uz muguras.

Kad rodas miega paralīze?

Miega paralīze visbiežāk rodas vienā no diviem gadījumiem: ja tas notiek iemigšanas laikā, to sauc par hipnagoģisku vai pirmsdzemdību miega paralīzi. Ja tas notiek pamostoties, to sauc par hipnopompisku vai pēcdzemdību miega paralīzi.

Hipnagoģiskā miega paralīze skaidrojama ar to, ka, aizmiegot, ķermenis lēnām atslābinās un cilvēks mazāk apzinās apkārt notiekošo. Tomēr, ja aizmigšanas laikā cilvēks paliek pie pilnas apziņas, var iestāties miega paralīze, proti, būs zudusi spēja kustēties vai runāt. Ātrās jeb seklās miega fāzes laikā acis kustas ātri un rodas sapņi, bet pārējais ķermenis paliek mierīgs, proti, muskuļi šīs fāzes laikā ir “izslēgti”. Ja cilvēks nāk pie apziņas pirms šī cikla beigām, arī šajā gadījumā būs zudusi spēja kustēties vai runāt.

Ārstēšana

Miega paralīzes ārstēšanu var sekmēt jebkura pamata cēloņa, piemēram, narkolepsijas, ārstēšana. Ārstēšanas metodes var ietvert: miega paradumu uzlabošanu (sekot līdzi tam, lai katru nakti guļot tiktu pavadītas ne mazāk kā sešas līdz astoņas stundas); medikamentu lietošanu (piemēram, antidepresantus), ja tos izrakstījis ārsts, lai palīdzētu regulēt miega ciklus; jebkuras psihiskās veselības problēmu ārstēšanu, kas var veicināt miega paralīzi; citu miega traucējumu ārstēšanu; atteikšanos no alkohola, smēķēšanas, narkotiskajām vielām, arī kofeīna.