Vai var paļauties uz to, ka produkta etiķete tiešām atspoguļo reālo produkta sastāvu?
Foto: Freepik.com/gpointstudio
Katrs cilvēks zina, cik daudz un dažādu viena veida produktu ir lielveikalu plauktos. Daudziem šajā plašajā piedāvājuma klāstā nākas apjukt un ir grūti saprast – ko tad vislabāk izvēlēties? Pirmais, ko ierauga, ir iepakojums un etiķete. Uzņēmumi cītīgi strādā, lai panāktu, ka tieši to produkti starp citiem izceltos – tiek piemeklētas īstās krāsas, izdomāti orģināli nosaukumi un pievienotas pievilcīgas frāzes. Galvenais jautājums ir, cik lielā mērā var paļauties uz to, ka etiķete tiešām atspoguļo reālo produkta sastāvu un garantē reklamēto pozitīvo ietekmi? Eksperti apgalvo, ka etiķete pilnībā atspoguļo produkta sastāvu un enerģētisko vērtību, bet mūsdienu dinamiskajā laikā pircējiem bieži vien ir tendence paļauties tikai uz atsevišķām frāzēm, “fit”, “bez pievienota cukura”, “samazināts tauku daudzums”, aizmirstot, ka tik un tā ir jāpēta produkta sastāvdaļu apraksts un kaloriju daudzums.
Kas ir jāzina par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz iepakojuma?
Uzturvērtības un veselīguma norādes atrodas uz pārtikas produkta marķējuma un tiek izmantotas visa veida komunikācijā ar potenciālo patērētāju, tajā skaitā reklāmā. Noteikti ir pamanītas tādas uzturvērtības norādes kā, piemēram: ar zemu tauku saturu, bez cukura, ar augstu šķiedrvielu saturu vai arī veselīguma norādes, kas liecina, ka šis ēdiens uzlabo imūnsistēmas darbību vai var samazināt ķermeņa svaru, kas nenoliedzami palīdz pievērst patērētāja uzmanību. Taču, lai šādas norādes izvietotu uz pārtikas produkta, ir zinātniski jāpierāda, ka tas, ko produkta ražotājs vēlas drukāt uz etiķetes, tik tiešām atbilst patiesībai.
Lūk, daži piemēri, kā produkts var iegūt konkrēto apgalvojumu jeb veselīguma vai uzturvērtības norādi!
- Siers ar zemu tauku saturu – tas nozīmē, ka šis produkts satur mazāk nekā trīs gramus tauku uz 100 gramiem.
- Rupjmaize ir šķiedrvielu avots – tātad 100 grami produkta satur vismaz trīs gramus šķiedrvielu vai ir vismaz 1,5 grami šķiedrvielu uz 100 kilokalorijām.
- Kalcijs veicina normālu muskuļu darbību – tā var apgalvot, ja kalcija saturs 100 gramos produkta ir 15% vai 7,5% uz 100 mililitriem dzēriena.
- Bez cukura – tas nozīmē, ka nav pievienota cukura, bet nenozīmē, ka produktā cukura nav vispār. Pieļaujamais daudzumus ir līdz pieci grami. Izpēti sastāvu – fruktoze, koncentrēta vīnogu sula, agaves sīrups, medus – tas arī ir cukurs.
- Bez … – tas nozīmē, ka pārtikas produktā ir mazākais iespējamais specifiskās uzturvielas apjoms.
- Samazināts … – pārtikas produktā ir par 25% mazāk specifiskās uzturvielas nekā standarta produktos.
Kad šādām un citām saskaņā ar likumdošanu atļautām norādēm ir īpaši svarīga loma pircēja uzturā? Ja ir kāda saslimšana, piemēram, cukura diabēts, tiek ievērota kāda diēta veselības problēmu dēļ, ir nepieciešams samazināt vai palielināt ķermeņa svaru vai arī cilvēkam ir alerģija pret kādu produkta sastāvdaļu, piemēram, glutēnu vai laktozi. Tomēr arī veselīgam cilvēkam ir svarīgi ikdienā ievērot noteiktu uzturvielu daudzumu.
Izpēti arī produkta sastāvdaļas un kopējo kaloriju skaitu
Te nu jāsteidz piebilst, ka norādes uz produktu etiķetēm necenšas un nedrīkst patērētājus maldināt. Lai nepieļautu iespēju, ka veselīguma un uzturvērtību norādes tiek mānīgi izmantotas mārketinga nolūkos, Eiropas Savienībā ir stingri noteikta kārtība, kas nepieļauj ļaunprātīgu, ar pārtiku saistītu neprecīzas un maldinošas informācijas izplatību. Produktu ražotājiem ir jāpierāda, ka šis apgalvojums tik tiešām atbilst produkta sastāvam, ko pēc likumdošanā noteiktiem dažādiem kritērijiem zinātniski pārbauda Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un tās partnerorganizāciju ekspertu tīkls visā Eiropā.
Latvijā EFSA pārstāvis ir zinātniskais institūts BIOR. Kā norāda tā direktors Aivars Bērziņš, "svarīgi ir lasīt un saprast produktu sastāvu un enerģētisko vērtību, nevis paļauties uz iepakojuma apgalvojumiem vien, kā rezultātā paši sev radām nepilnīgu priekšstatu par produktu. Diemžēl tas, ka produkts satur “kaut ko veselīgu”, to nepadara par veselīgu produktu. Uz iepakojuma nebūs rakstīts – “bojā zobus”, “aptaukošanās risks” vai “veicina ēšanas traucējumus”, jo šādas sekas veidojas pie produktu pārmērīgas lietošanas, neatkarīgi no tā, vai tam uz etiķetes ir kāda veselīguma norāde. “Daudz proteīna” – jā, tur būs nozīmīgs daudzums olbaltumvielu, bet tas nenozīmē, ka tas ir labi vai slikti. Uzraksts “FIT” vienmēr uz produkta tiks pamatots ar likumdošanā noteiktu veselīguma frāzi, piemēram, “nav pievienota cukura”, “augsts olbaltumvielu saturs”, “zems tauku saturs”, bet pircējiem ir jāsaprot, ka “FIT” noteikti nepalīdzēs samazināt svaru, ja kopējais patērēto kaloriju daudzums pārsniegs uztura speciālista rekomendēto.”
Šis informatīvais materiāls ir tapis Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestādes (EFSA) informatīvās kampaņas “Eiropa izvēlas drošu pārtiku” ietvaros.
#EiropaIzvēlasDrošuPārtiku #EUChooseSafeFood
