Kāju vēnu veselības problēmas šobrīd kļūst arvien aktuālākas. To veicina dažādi modernā dzīvesveida faktori, piemēram, sēdošs vai ilgstoši stāvošas darbs. Kādus simptomus nedrīkst ignorēt un kādas ir ārstniecības un profilakses iespējas? Komentē "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, "Veselības centra 4" fleboloģe, proktoloģe Anastasija Vaļuka un klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Dažādi statistikas dati liecina, ka mūsdienās kāju vēnu problēmas skar 30-40% Eiropas iedzīvotāju, stāsta fleboloģe, proktoloģe Anastasija Vaļuka. Vēnu veselības problēmas var dēvēt par “civilizācijas slimību”, turklāt šī problēma skar arvien plašāku un jaunāku pacientu loku. Šeit nozīme ir ikdienas ritmam – mēs arvien vairāk laika pavadām mazkustīgi, ilgstoši sēžot, vai tieši otrādi – pārspīlējot ar fiziskām aktivitātēm. Turklāt hroniska vēnu mazspēja teju līdzvērtīgi skar gan vīriešus, gan sievietes. Jāņem vērā, ka vēnu mazspēja var sākties nemanāmi ar kāju pietūkumu dienas beigās, niezi, retiem krampjiem, tomēr neārstēta tā var izraisīt pat trofiskas (nedzīstošas) čūlas.

Vēnu problēmas veicinošie faktori

Iedzimtība. Iespēja pārmantot vēnu mazspēju ir augsta (43%) pat tad, ja tā konstatēta tikai vienam no vecākiem, uzsver ārste. Ja no vēnu varikozes cieš abi vecāki, iedzimtas vēnu mazspējas risks pieaug līdz pat 90%. Tomēr šāda statistika nebūtu jāuztver kā nolemtība – apzinoties šo risku, to iespējams mazināt, ievērojot profilaktiskos pasākumus un laikus pievēršot pastiprinātu uzmanību vēnu stāvoklim.

Neveselīgs dzīvesveids un darba apstākļi. Vēnu stāvokli apdraud tie paši faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē visu asinsrites sistēmu – mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, smēķēšanā, pārmērīga alkohola lietošana, neveselīga pārtika, pārmērīga sāls lietošana uzturā, kā arī stress un nekvalitatīvs miegs.

Arī darba apstākļi ietekmē vēnu veselību – īpaši kaitīgs ir ilgstoši sēdošs vai (jo īpaši) stāvošs darbs. Vēnu funkcija ir nest venozas asinis prom no kājām uz sirds pusi, pret gravitācijas spēku, un, ja cilvēks vairākas stundas pēc kārtas stāv vai sēž, vēnām ir grūti pildīt savu funkciju.

Grūtniecība un hormonālie preparāti. Vēnu stāvoklis ir pakļauts hormonālajam fonam. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek hormonālas izmaiņas, kas izraisa gludās muskulatūras tonusa samazināšanos, – tas ietekmē arī vēnu sieniņas, kuras kļūst plānākas un elastīgākas. Vēlākos grūtniecības mēnešos sastrēgumus kāju asinsvados (varikozi) var veicināt palielinātās dzemdes spiediens uz iegurņa vēnām. Palielinoties dzemdei, lai samazinātu šos riskus, sākot jau ar pirmajiem grūtniecības mēnešiem ieteicams valkāt speciālista ieteiktas kompresijas zeķes, uzsver fleboloģe.

Vēnu trombožu risku var palielināt arī hormonālās kontracepcijas preparātu lietošana.

Nepiemēroti apavi un apģērbs. Mūsu garderobei jābūt ērtai ne tikai komforta, bet arī veselības dēļ. Ikdienā valkājot augstpapēžu kurpes, apakšstilbu muskuļi visu laiku atrodas iestieptā stāvoklī, tas neļauj muskulim vēnu “masēt” un veicināt normālu asinsriti, rodas venozais sastrēgums. Līdzīgi notiek, valkājot apspīlētas, neelastīga auduma bikses un ilgstoši sēžot ar sakrustotām kājām, – tiek nospiesta paceles un cirkšņa vēna, skaidro speciāliste.

Karstums un pārmērīga fiziskā slodze. Karsēšanās pirtīs vai ilgstoši intensīvi treniņi ne vienmēr pozitīvi ietekmē veselību. Ja cilvēkam ir trešās vai ceturtās pakāpes vēnu nepietiekamība ar trombožu risku, pirti un karstu vannu apmeklēt nav vēlams. Taču, ja tomēr tās apmeklējat, pēc tam noteikti jāveic kontrastdušas ar auksto ūdeni.

Simptomi, ko nedrīkst ignorēt

Pie vēnu ārsta – flebologa ir jāvēršas laikus, pirms neliels diskomforts pāraug nopietnā saslimšanā, uzsver A. Vaļuka.

Galvenie vēnu problēmu brīdinājuma signāli:

• spiedoša smaguma sajūta, diskomforts vai dedzināšanas sajūta apakšstilbos;
• krampji apakšstilbu muskuļos naktīs;
• neskaidrojama nieze;
• kāju pietūkums dienas beigās;
• kapilāru zīmējuma parādīšanās;
• vēnu mezgliņu veidošanās.

Svarīgi! Pat tad, ja tev nav simptomu, bet ģimenē ir bijušās vēnu problēmas, vai arī, ja darbs ir ilgstoši stāvošs vai sēdošs, ir jānāk uz pārbaudi, lai laikus sāktu profilaktiskos pasākumus.

Ārstēšanas iespējas

Ir ļoti būtiski izvēlēties katra pacienta stāvoklim, dzīvesveidam un iespējām atbilstošu ārstēšanas metodi, skaidro ārste. Pirmais ārstēšanas posms ir precīza diagnostika un atklāta saruna ar flebologu. Zelta standarts vēnu diagnostikā ir izmeklējums ar ultrasonogrāfijas metodi (vēnu duplekssonogrāfija). Mūsdienu vēnu ārstniecības metodes, arī invazīvās, ir maksimāli saudzīgas, pacienta ikdiena un darbaspējas netiek ierobežotas.

Neķirurģiskās metodes: dzīvesveida maiņa, kompresijas terapija (t. s. “vēnu zeķes”), dažādas ziedes. Kompresijas terapijas gadījumā vēnu zeķes ieteicams piemeklēt individuāli – tām ir dažādas kompresijas pakāpes.

Mazinvazīvās metodes izmanto kosmētisku defektu un nelielu vēnu sānu zaru problēmu novēršanai. Tā ir lāzerterapija, putu skleroterapija, termokoagulācija.

Mazinvazīvās ķirurģiskās metodes:

• endovenozā lāzerķirurģija;
• endovenoza radiofrekvences ķirurģija;
• tvaika impulsa metode;
• šobrīd progresīvākā ir bioloģiskās līmes metode, kuras laikā ar zondes palīdzību vēnā tiek ievadīta speciāla viela, kas dažu minūšu laikā sacietē un slēdz bojāto vēnu. Šādas manipulācijas veikšanai nav nepieciešama atsāpināšana, un atlabšanas periodā nav nepieciešams valkāt vēnu zeķes, kas ir īpaši ērti gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Atkarībā no konkrētās vēnu problēmas metodes var tikt kombinētas – vēnu sānu zaru varikozes gadījumā iespējama putu skleroterapija, vēnu mezgliņu ķirurģiska izņemšana, totālā lāzerķirurģija (TOTAL EVLA), kuras laikā mazie vēnu zari tiek slēgti ar lāzera palīdzību.

Klasiskā ķirurģija (mūsdienās šo metodi izvēlas arvien retāk): bojātās vēnas tiek izoperētas caur nelielu iegriezumu posmiem.

Atkopšanās laiks un režīms pēc manipulācijām ir atkarīgs no izvēlētās vēnu ārstēšanas metodes. Vēnu operācijas mūsdienās tiek veiktas ātri. Pēc manipulācijas stacionārā jāuzturas vien vienu līdz četras stundas, pēc tam pacients var turpināt ikdienas gaitas (mērenas kustības operācijas dienā ir pat ieteicamas), ievērojot ārsta ieteikumus un atgriežoties pie speciālista uz atkārtotu vizīti.

Divas nedēļas pēc termiskajām operācijām jāizvairās no sportošanas un četras nedēļas  jāvalkā atbilstošas kompresijas zeķes. Savukārt pēc biolīmes metodes ierobežojumu nav.

Vēnu veselības profilakse pašu rokās

Dzīvesveids. Ievēro savām spējām atbilstošu aktīvu un veselīgu dzīvesveidu. Nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, kas uzlabo asinsriti (skriešana, nūjošana, peldēšana, braukšana ar velosipēdu, garas pastaigas).

Veselīgs uzturs. Iekļauj savā ikdienas uzturā vairāk svaigu dārzeņu, augļu un ogu, uzņemiet pietiekami daudz šķidruma. Izvairies no pārsālītiem, eļļā fritētiem, trekniem un cukurotiem ēdieniem un našķiem.

Izvairies no ilgstošas statiskas sēdēšanas vai stāvēšanas. Ik pa divām stundām centies 15 minūtes izkustēties. Ilgstoši nesēdi sakrustotām kājām. Sēžot ilgstoši pie darba galda, pavingro, paceļot un nolaižot papēžus.

Apavi. Ikdienā izvēlies ērtus apavus uz vidēji augsta papēža.

Kompresijas zeķes. Izvēlies atbilstošas kompresijas pakāpes zeķes ikdienas valkāšanai.

Savlaicīgi vērsieties pie speciālistiem:

• pie flebologa – regulāras vēnu veselības pārbaudes, ja esat vēnu slimību riska grupā vai pamanāt pirmos simptomus;
• pie endokrinologa – hormonālā fona kontrolei;
• pie fizioterapeita – piemērotāko fizisko aktivitāšu plāna sastādīšanai un īstenošanai;
• pie uztura speciālista – veselīga, individuāla uztura plāna izveide un uzraudzība.

Ir ieteicamas arī fizikālās medicīnas metodes (limfodrenāža, zemūdens masāža, ūdens velotrenažiera nodarbības) un procedūras ādas un muskuļu tonusa uzturēšanai un uzlabošanai, iesaka speciāliste.

Farmaceita padoms

Klīniskā farmaceite novērojusi, ka klienti visbiežāk sūdzas par smaguma un sāpju sajūtu kājās, kāju pietūkumu dienas beigās, arī par krampjiem.

Vēnu veselībai aptiekās ir pieejami dažādi preparāti gan iekšķīgai, gan ārējai lietošanai. No dabas līdzekļiem izmanto  zirgkastaņa preparātus, kam ir vēnas tonizējoša un tūsku mazinoša darbība, tos lieto gan iekšķīgi – tabletēs, gan ārīgi – gelos un krēmos. Lazdu mizu un lapu drogai piemīt pretiekaisuma, vēnas tonizējoša un kapilārus stiprinoša darbība. Kāju noguruma mazināšanai pēc darba dienas, īpaši karstā laikā, vai pēc sporta nodarbībām izmantojami geli ar atvēsinošu iedarbību, kas bez mentola satur arī zirgkastani, arniku, ginku, diosmīnu. Geli ar heparīnu arī palīdz mazināt tūsku un uzlabo mikrocirkulāciju. Venozās asinsrites traucējumu izraisītu sūdzību kā nogurums, smaguma sajūta, tūska un sāpes kājās atvieglošanai lietojami līdzekļi, kuru sastāvā ir diosmīns, hesperidīns un trokserutīns. Izmanto gan iekšķīgai lietošanai kapsulās un tabletēs, gan ārīgi gelos un krēmos. Trokserutīns nostiprina asinsvadu sieniņas un samazina to palielināto caurlaidību. Diosmīns pazīstams kā venotonisks un vazoprotektīvs līdzeklis.

Dodoties tālākos ceļojumos, noteikti būtu jāvelk kompresijas zeķes, kā arī zem kompresijas zeķēm nevajadzētu lietot gelus vai krēmus.