Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes mācību traucējumi, kuru galvenā izpausme ir grūtības lasīt un uztvert tekstu. Disleksijas pamatā visbiežāk ir iedzimts fonoloģisko prasmju (spējas nošķirt valodas skaņas) trūkums, taču tā var attīstīties arī pēc insulta vai citām neiroloģiskām saslimšanām. 

Lai novērstu stresa attīstīšanos, jārūpējas par fizisko un psihoemocionālo veselību, vēl pirms rodas stress, tātad ikdienā. Stresa gadījumā, kad stress ir pārāk stiprs vai ilgstošs, vislabāk būtu vērsties pie speciālistu komandas – "Klīnika Dzintari" piedāvā 5 dienu ārstniecības programmu stresa pārvarēšanai "INTENSIVE".

Skola, lai arī attālinātā režīmā, ir beigusies, un nu bērni var vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, kur bieži vien vecāki viņus cenšas nodarbināt piemājas dārzā. Vai ir nepieciešams iesaistīt bērnus dārza darbos, kā katrā vecumā to vislabāk darīt un kādas ir tipiskākās vecāku kļūdas, stāsta psiholoģe.

No bezpalīdzīga un visu laiku pieskatāma kunkulīša bērns pamazām pārtop patstāvīgā būtnē. Vēl daži gadi, un vecākiem ir jāļauj savam bērnam vienam doties plašākā pasaulē. Sākumā tas ir pašu mājoklis, tad pagalms, vēlāk jau iešana uz veikalu un vakara iziešana ar vienaudžiem. 

Nepielūdzami pienācis eksāmenu un pārbaudes darbu laiks ­– 2019./2020. mācību gada noslēgums un gatavošanās iestājeksāmeniem augstskolās, arodskolās un citās izglītības iestādēs. Pārbaudes darbi nereti ir izaicinājums ne tikai zināšanām, bet arī spējām pārvarēt stresu, kas ietekmē pašsajūtu un var izraisīt vēdergraizes, galvassāpes, bezmiegu un koncentrēšanās pasliktināšanos.

Šajā saspīlētajā un neziņas pilnajā situācijā ikvienam jāaizdomājas – vai pēc ierobežojumu atcelšanas būsim kļuvuši par labāku sevis versiju, vai tieši pretēji. Ikdienas ritms ir izmainījies, un arvien vairāk jūtamies ierobežoti, norūpējušies un satraukti par nākotni. Tāpēc tieši patlaban ir īpaši būtiski parūpēties par savu ķermeni un izvairīties no nevēlamām sekām ilgtermiņā. 

Ko darīt, ja bērns neklausa un negrib vairs mācīties? Tādus jautājumus sev uzdod daudzi vecāki. Īpaši tagad, kad Covid-19 krīzes laikā ģimenes ikdienā pavada kopā daudz vairāk laika nekā līdz šim, un kad vecākiem kā akrobātiem jāžonglē ar dažādajām lomām – pavārs, skolotājs, psihologs, darba devējs vai darba ņēmējs un citas.

Pirmais satraukums par COVID-19 ir mazinājies. Ierobežojumi tiek pamazām samazināti un daļa cilvēku jūt cerību, ka drīz varēs atgriezties ikdienā. Tomēr ir cilvēki, kuru dzīves ir neatgriezeniski mainījis tuvinieku zaudējums, citi izjūt nedrošību par krīzes ilgtermiņa sekām, materiālus zaudējumus.

Šī brīža situācijā ģimenes locekļi lielu daļu laika pavada viens otra kompānijā, taču ilgtermiņā šāda kopābūšana no vecākiem var prasīt daudz lielāku emocionālo stabilitāti, spēju pielāgoties un ievērojamu dienas ritma pārplānošanu. Kā neapjukt daudzo pienākumu gūzmā un saglabāt vēsu prātu, iesaka ģimenes psihoterapeite.

Dzīve mums mēdz piespēlēt dažādus - gan vieglākus, gan grūtākus pārbaudījumus. Viens no tādiem ir tuvinieka smaga slimība vai invaliditāte. "Pirms paši piedzīvojām šo situāciju, nespējām iedomāties, cik nomācoša ilgtermiņā tā var būt un cik ļoti daudz enerģijas prasa visai ģimenei pat tad, ja aprūpes pienākumi ir sadalīti," pieredzē dalās rīdziniece Māra (vārds mainīts).