"Lūdzu, piedod!" – īsi vārdi, kas pasaka daudz. Atvainošanās norāda uz to, ka cienām otra izjūtas un nožēlojam nodarīto. Kādās situācijās vecākiem būtu jāatvainojas bērniem, cik vecam bērnam vajadzētu atvainoties, bet kā tajā pašā laikā neieslīgt pārlieku lielā vainas izjūtā un atvainošanās bezgalīgumā, stāsta psiholoģe.

Fobija ir trauksmes izraisīti specifiski traucējumi, kas liek izjust ārkārtējas, iracionālas bailes saistībā ar kādu konkrētu situāciju, dzīvu radību, vietu vai pat priekšmetu. Ja cilvēkam ir fobija, tas bieži vien savu dzīvi pakārtos tam, lai izvairītos no iedomātajiem draudiem. Fobijas tiek diagnosticētas kā psihiski traucējumi. Indivīds, nonākot saskarsmē ar savas fobijas avotu, piedzīvo intensīvas ciešanas, dažkārt pat panikas lēkmes. 

Jaunā realitāte, ko atnesa aizgājušais gads, ir ietekmējusi teju katru mūsu dzīves šķautni. Savstarpējās attiecības nav izņēmums, un arī šajā jomā nākas sastapties ar izaicinājumiem. Lai saglabātu harmoniju un romantiku attiecībās un izbaudītu laiku kopā, abām pusēm pie tā jāpiestrādā, veltot laiku un pacietību, un kļūstot radošiem. 

Somatizācija ir neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret nepatīkamām, nevēlamām emocijām un iekšējiem konfliktiem. Piemēram, kādam, kurš tikko zaudējis tuvu cilvēku, psihoemocionālie traucējumi var izpausties kā spēcīgs nogurums. Somatiskie simptomi var būt kā sāpes locītavās, tā galvassāpes vai elpas trūkums, un citi. Lai gan šo simptomu cēlonis netiek atrasts, tie ir ļoti reāli.

Šogad saistībā ar pandēmijas ieviestajiem ierobežojumiem daudziem svētkos nesanāks klātienē satikt draugus, ģimeni, vecvecākus un vecākus. Kā nesaskumt par nošķirtību un rast svētku noskaņu? Ieteikumos dalās psihoterapeits un farmaceite.

Bipolārie traucējumi, ko sauc arī par maniakālo depresiju – psihozi, ir garīgās veselības stāvoklis, kas izraisa ārkārtējas garastāvokļa svārstības. Tās ietver kā emocionālo pacēlumu (mānija vai hipomānija), tā kritumu (depresija). Garastāvokļa svārstību epizodes var notikt reti vai vairākas reizes gadā. Kaut arī lielākajai daļai cilvēku starp epizodēm ir novērojami daži emocionāli simptomi, dažiem to var nebūt.

Mēdz teikt, ka bērnība ieliek pamatus visai turpmākajai dzīvei. Arī cilvēka pašapziņa veidojas bērnībā. Kā audzināt bērnu, lai tas izaugtu par pašpārliecinātu pieaugušo, stāsta emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Bērna piedzimšana var izraisīt spēcīgas emocijas, sākot no uztraukuma un prieka līdz pat bailēm un trauksmei. Bet šis notikums var izraisīt arī kaut ko pavisam negaidītu – depresiju. Lielākā daļa jauno māmiņu pēc dzemdībām piedzīvo pēcdzemdību melanholiju, kas parasti ietver garastāvokļa svārstības, raudulīgumu, trauksmi un grūtības gulēt. Bet dažas jaunās māmiņas piedzīvo smagāku, ilgstošu depresijas formu, kas pazīstama kā pēcdzemdību depresija.

Ēšanas traucējumi ir komplicētas saslimšanas, kas skar visu vecumu cilvēkus; ēšanas traucējumi parasti attīstās jau pusaugu gados, ietekmējot miljoniem pusaudžu un pieaugušo visā pasaulē. Ņemot vērā medicīniska rakstura komplikācijas, kas var rasties no ēšanas traucējumiem, tos nepieciešams atpazīt un ārstēt pēc iespējas agrāk. Ar savlaicīgu diagnostiku un pareizu ārstēšanu ir iespējama atveseļošanās.

Cilvēki ir ļoti dažādi – katram no mums ir savas raksturīgās personības iezīmes, mēs katrs uz lietām reaģējam citādāk un katrs citādāk pielāgojamies apkārtējai videi. Būtiska mūsu dzīves daļa ir tieši temperamenta vadīta. Kas ir temperaments un kā tas ietekmē mūsu ikdienu un labsajūtu, stāsta  psiholoģe un farmaceite.