Kas ir krāsu terapija un kā tā palīdz uzlabot pašsajūtu?
Krāsas ir mums visapkārt; tās sastopamas dabā, priekšmetos, mājās, kur dzīvojam, automašīnās, ar kurām braucam, apģērbā, dažādās elektroniskajās ierīcēs un citur. Tomēr krāsas nav tikai apkārtējo vidi raksturojošas īpašības vai pat tās fons, jo tās var mainīt to, kā jūtamies un reaģējam uz dažādām situācijām. Krāsu terapija izmanto šīs ne vienmēr tik labi pamanāmās krāsu īpašības, lai ar to palīdzību mūs dziedinātu, sniegtu papildu enerģiju vai nomierinātu.
Krāsu terapija ir alternatīva terapija, kurā krāsas un to biežums tiek izmantots, lai kliedētu fiziskās un emocionālās problēmas cilvēka ķermenī. To sauc arī par hromoterapiju vai krāsu dziedniecību. Krāsas iedarbojas uz mūsu apziņu un zemapziņu, tādējādi ietekmējot garīgo un fizisko veselību.
Gaisma un krāsas
Gaismai sadaloties dažādos viļņu garumos, cilvēks ir spējīgs uztvert (redzēt) visdažādākās krāsas, nokrāsas un to variācijas. Arī gaismas dažādās frekvences (krāsas) spēj ietekmēt cilvēka organismu ļoti atšķirīgi. Dažas no tām vieglāk ietekmē smadzeņu augstākās frekvences, jo tām ir augstākas gaismas viļņu frekvence. Citas spēj ietekmēt organisma sistēmas vai enerģijas, jo tām ir zemāka frekvence.
Krāsu terapija ir tikusi izmantota jau kopš senās Ēģiptes laikiem, iespējams, pat vēl senāk. Ēģiptieši ticēja gaismas spēkam un izmantoja dažādu nokrāsu gaismu, lai dziedinātu cilvēka ķermeni. Krāsu terapija un tās saistība ar cilvēka ķermeni dažās pasaules kultūrās ieņem būtisku lomu arī mūsdienās. Lai arī Rietumu medicīna krāsu terapiju ne visai atzīst, zinātnieki veic pētījumus saistībā ar redzamo gaismu, tās īpašībām un gaismas frekvencēm.
Kādos gadījumos krāsu terapija tiek pielietota?
Krāsu terapijas alternatīvā dziedināšanas prakse balstās uz krāsu gaismas frekvenču un cilvēka ķermeņa mijiedarbību, un tās mērķis ir uzlabot fizisko un emocionālo līdzsvaru. Piemēram, ja kādu nomoka stress, krāsu terapija var šim cilvēkam palīdzēt nomierināties, lai tiek atgūts psiholoģiskais līdzsvars. Savukārt, ja kāds ir nomākts, krāsu terapija var tik pielietota, lai šo personu uzmundrinātu un sniegtu enerģiju.
Krāsu terapijā apvienotas dažāda veida krāsas, kas iedarbojas uz cilvēku psiholoģiskā līmenī, tomēr terapijas procesā izmantotās metodes, materiāli un palīginstrumenti var atšķirties. Tas var būt, piemēram, krāsains stikls, kas izmaina atmosfēru telpā. Tā var būt mākslas terapija, kuras laikā pacientam jāstrādā ar noteiktām krāsām, lai pārvarētu konkrētas emocijas. Krāsu dažkārt izmanto arī, lai ietekmētu vai mainītu cilvēka garastāvokli vai emocijas.
Terapeitiskais efekts
Viens no veidiem, kā izmantot krāsu terapiju, ir vienkārša lūkošanās uz kādu konkrētu krāsu vai krāsām. Dažas minūtes veroties uz krāsu, tiek panākts tās terapeitiskais efekts, proti, šo gaismu uztver acis, un attiecīgie nervu signāli tiek pārsūtīti uz smadzenēm. Tomēr ir jābūt uzmanīgam pret to, kāda krāsa tiek izvēlēta: katrai no tām ir sava unikāla iedarbība – gan stimulējoša vai nomācoša, gan konstruktīva vai destruktīva.
Piemēram, zaļā tiek uzskatīta par pašu drošāko un visvairāk līdzsvaroto krāsu, jo tā simbolizē dabu un cikliskos ritmus pasaulē; tā nomierina, rada labu noskaņojumu, atjauno organismu, savieno garīgo un fizisko līmeni un panāk citus pozitīvus efektus. Krāsu terapeiti parasti sāk krāsu terapiju tieši ar zaļo krāsu. Izjūtot skumjas, bezcerību vai nomāktību, zaļā krāsa – ar nosacījumu, ka tā ir tīra – var uzlabot garastāvokli.
Turpretī sarkanā un oranžā krāsa var izraisīt pārāk daudz satraukuma un uzbudinājuma, tumši zilā krāsa sniedz domu skaidrību, mazina bailes, bet dzeltenā krāsa rada dvēseles mieru, priecīgu un pacilātu noskaņojumu.
