Pārejot uz mācībām attālināti, bērni un pusaudži vairāk laika pavada pie viedierīcēm - telefoniem, planšetēm un datoriem. Lai arī vecākiem maldīgi var šķist, ka bērns mājās ir pasargāts noemocionālām sadursmēm ar saviem vienaudžiem, uz kibermobingu ārkārtējā situācija neattiecas. 

Jaunā vīrusa izplatība visā pasaulē un dažādie ar to saistītie ierobežojumi daudzos radījuši bažas un pat dusmas, ko pastiprina arī nenoteiktība par nākotni. Aptieku tīkls "Apotheka" uz sarunu aicināja sertificētu klīnisko psiholoģi, smilšu spēles un EMDR jeb desensibilizācijas un psihoterapijas metodes terapeiti, kura dalās padomos un iesaka vingrinājumus emocionālās labsajūtas un veselības saglabāšanai.

Lai pasargātu vecāka gadagājuma cilvēkus, daudzās ģimenēs ierastās satikšanās brīvdienās, apciemojumi un citas tradīcijas tiek aizstātas ar sazvanīšanos vai sarunām virtuālā vidē. Ārsts-psihoterapeits piedāvā pāris idejas ikdienas rituāliem, ko vērts ieviest, lai fiziskās distancēšanās laikā netiktu aizmirsts par regulāru komunikāciju ar ģimenes senioriem.

Lai novērstu riskus, kas saistīti ar nepiemērota satura nonākšanu līdz mazgadīgajam, eksperti iesaka savlaicīgi viedierīcēs iestatīt drošības risinājumus, piemēram, opciju "Droša meklēšana" (ang. Safe browsing) meklētājprogrammā Google vai "Ierobežotais režīms" (ang. Restricted mode) platformā Youtube. Eksperti apkopojuši soļus, kā rīkoties, ja bērns tomēr ir saskāries ar nepatīkamu saturu tiešsaistē.

Globālā pandēmija un valstī izsludinātais ārkārtas stāvoklis daudziem Latvijas iedzīvotājiem radījis papildu emocionālo slodzi. Kad iekšējais nemiers un stress sāk traucēt ikdienā, iedzīvotāji bieži vien mēģina to mazināt ar nervus nomierinošiem līdzekļiem – to pieprasījums, pēdējā mēneša laikā palielinājies par 20%.

Mēs visi zinām, kas ir nogurums, un mēs arī zinām, cik svarīgi ir atpūsties, lai uzlabotu produktivitāti, atjaunotu enerģijas krājumus un vienkārši justos labi. Veltot tik daudz laika darbam, arī strādājot no mājām, ir svarīgi atrast laiku arī atpūtai.

Neziņa un trauksmes sajūta ir kļuvušas par mūsu ikdienas pavadonēm, taču nevajadzētu ļaut tām pārņemt visu dzīvi. Praktiskos padomos, kā pārvarēt bailes un stresu un saskatīt pozitīvus aspektus katrā situācijā, dalās psiholoģe. 

Koronavīrusa izraisītās slimības COVID-19 uzliesmojums pasaules mērogā daudziem rada stresu un satraukumu. Bailes un satraukums var izraisīt spēcīgas emocijas gan pieaugušo, gan bērnu vidū. Apzināta stresa mazināšana var būt noderīga gan pašam, gan apkārtējiem, gan sabiedrībai kopumā.

 Pašbildes ir izmainījušas veidu kā cilvēki komunicē, tās dod iespēju būt atvērtākiem pret apkārtējiem un strādāt pie sava ideālā tēla veidošanas. Par galvenajiem pašbilžu uzņemšanas iemesliem un kā tās ir izmainījušas mūsdienu cilvēku stāsta psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite.

Ēdienreizes tradicionāli ir laiks, kad visa ģimene kopā sēžas pie galda. Taču arvien biežāk gan vecāki, gan bērni maltīti ietur, iegrimuši televizora vai telefona ekrānā. Kāpēc šāds ieradums nav veselīgs un kā nepieļaut "zibošo ekrānu" klātbūtni ēdienreižu laikā, skaidro psiholoģe.