Somatizācija ir neapzināts psihes aizsardzības mehānisms pret nepatīkamām, nevēlamām emocijām un iekšējiem konfliktiem. Piemēram, kādam, kurš tikko zaudējis tuvu cilvēku, psihoemocionālie traucējumi var izpausties kā spēcīgs nogurums. Somatiskie simptomi var būt kā sāpes locītavās, tā galvassāpes vai elpas trūkums, un citi. Lai gan šo simptomu cēlonis netiek atrasts, tie ir ļoti reāli.

Šogad saistībā ar pandēmijas ieviestajiem ierobežojumiem daudziem svētkos nesanāks klātienē satikt draugus, ģimeni, vecvecākus un vecākus. Kā nesaskumt par nošķirtību un rast svētku noskaņu? Ieteikumos dalās psihoterapeits un farmaceite.

Bipolārie traucējumi, ko sauc arī par maniakālo depresiju – psihozi, ir garīgās veselības stāvoklis, kas izraisa ārkārtējas garastāvokļa svārstības. Tās ietver kā emocionālo pacēlumu (mānija vai hipomānija), tā kritumu (depresija). Garastāvokļa svārstību epizodes var notikt reti vai vairākas reizes gadā. Kaut arī lielākajai daļai cilvēku starp epizodēm ir novērojami daži emocionāli simptomi, dažiem to var nebūt.

Mēdz teikt, ka bērnība ieliek pamatus visai turpmākajai dzīvei. Arī cilvēka pašapziņa veidojas bērnībā. Kā audzināt bērnu, lai tas izaugtu par pašpārliecinātu pieaugušo, stāsta emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Bērna piedzimšana var izraisīt spēcīgas emocijas, sākot no uztraukuma un prieka līdz pat bailēm un trauksmei. Bet šis notikums var izraisīt arī kaut ko pavisam negaidītu – depresiju. Lielākā daļa jauno māmiņu pēc dzemdībām piedzīvo pēcdzemdību melanholiju, kas parasti ietver garastāvokļa svārstības, raudulīgumu, trauksmi un grūtības gulēt. Bet dažas jaunās māmiņas piedzīvo smagāku, ilgstošu depresijas formu, kas pazīstama kā pēcdzemdību depresija.

Ēšanas traucējumi ir komplicētas saslimšanas, kas skar visu vecumu cilvēkus; ēšanas traucējumi parasti attīstās jau pusaugu gados, ietekmējot miljoniem pusaudžu un pieaugušo visā pasaulē. Ņemot vērā medicīniska rakstura komplikācijas, kas var rasties no ēšanas traucējumiem, tos nepieciešams atpazīt un ārstēt pēc iespējas agrāk. Ar savlaicīgu diagnostiku un pareizu ārstēšanu ir iespējama atveseļošanās.

Cilvēki ir ļoti dažādi – katram no mums ir savas raksturīgās personības iezīmes, mēs katrs uz lietām reaģējam citādāk un katrs citādāk pielāgojamies apkārtējai videi. Būtiska mūsu dzīves daļa ir tieši temperamenta vadīta. Kas ir temperaments un kā tas ietekmē mūsu ikdienu un labsajūtu, stāsta  psiholoģe un farmaceite.

Optimistiska pieeja spēj mazināt stresu, uzlabo pašsajūtu un kopējo skatījumu uz pasauli. "Tā ir īpaši kopjama spēja tieši tagad – veselības krīzes laikā," teic  farmaceits.    

Darbavietās bieži vien var nākties saskarties ar lielāku vai mazāku stresu. Tāpat arī var gadīties dažādas problēmas, kas beigu beigās var novest pie profesionālās izdegšanas, depresijas, vēl nopietnākām mentālās veselības problēmām vai pašnāvības riskam. Kā stāsta psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite, pirmais solis problēmas risināšanā ir saruna.

Vilsona slimība ir reta ģenētiska slimība, kas izraisa vara uzkrāšanos aknās, smadzenēs un citos svarīgos orgānos. Lielākajai daļai cilvēku ar Vilsona slimību tā tiek diagnosticēta vecumā no pieciem līdz 35 gadiem, taču tā var skart arī jaunākus un vecākus cilvēkus. Agrīni diagnosticējot, Vilsona slimība ir ārstējama, un daudzi ar to sirgstoši cilvēki dzīvo normālu dzīvi.