15. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā Ģimenes diena. Ideālajā scenārijā šī ir diena, kad kopā svinam ģimenes mīlestību, atbalstu un kopā būšanu. Realitātē pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vairāk nekā puse ģimeņu Latvijā ir šķirtas un pusei šķirto pāru ir nepilngadīgi bērni. 

Kļūstot par jaunajiem vecākiem, bieži vien šķiet, ka bērns paņem visu uzmanību. Tomēr, lai bērniņam būtu iespēja augt veselīgā un drošā vidē, vecākiem jārūpējas ne tikai par viņu, bet arī par savstarpējām attiecībām. Vecāki joprojām ir arī partneri – randiņi, romantika un īsta kopābūšana ir neatņemama ģimenes dzīves daļa, lai nepazaudētu viens otru ikdienas rutīnā un neļautos nogurumam, ko rada rūpes par bērniem un ikdienas pienākumi.

Enerģijas un interešu trūkums, nespēja tikt galā ar ikdienas stresu un pienākumiem, nogurums, viegla aizkaitināmība, trauksme – tas viss var liecināt par mentālās veselības grūtībām, ar kurām arvien biežāk sastopas Latvijas pusaudži.

Nespēks, enerģijas trūkums, miega bads un nomāktība – šo nepatīkamo simptomu kopumu, kas ne vienu vien pārņem gada pirmajos mēnešos, tautā mēdz dēvēt par pavasara nogurumu. Kas tas īsti ir un kā to uzveikt, stāsta eksperti.

Aleksitīmija, ko veido grieķu valodas vārdi "lexis" (runāt) un "thymos" (jūtas), ir plašs termins, kas apraksta nespēju izteikt savas jūtas un emocijas vārdos, kā arī nespēju atšķirt iekšējos emocionālos pārdzīvojumus no ķermeniskajām sajūtām. Cilvēkiem, kuriem ir aleksitīmija, var rasties grūtības ar tādu emociju izteikšanu, kas tiek uzskatītas par sociāli piemērotām, piemēram, laimi priecīgā gadījumā. 

Mācīšanās traucējumi bērnam var apgrūtināt lasīšanas, rakstīšanas vai citu zinību, piemēram, matemātikas apguvi. Daudziem bērniem ar mācīšanās traucējumiem var būt grūtības skolā, kas, savukārt, var ietekmēt bērna pašcieņu un motivāciju. Jāņem vērā, ka mācīšanās traucējumi nav garīgās attīstības traucējumi, tāpēc netiek pakļauti medikamentozai ārstēšanai, bet tie ir noturīgi un var saglabāties arī pieaugušajiem.

Disociatīvā amnēzija ir kognitīvi traucējumi, kuru rezultātā cilvēka prāts bloķē konkrētu informāciju, kas bieži saistīta ar pārmērīgu stresu vai traumatisku notikumu; rezultātā persona nespēj atcerēties būtisku informāciju par sevi un savu dzīvi. Disociācija psiholoģijā nozīmē psihes spēju uz īsāku vai ilgāku laiku atdalīt no sevis pārmērīgu emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no tās destruktīvās ietekmes un sekām.

Enurēze jeb "slapināšana gultā" ir nakts urīna nesaturēšana bērniem, kas vecāki par pieciem gadiem. Šī rīcība, kas bērniem ir ļoti izplatīta parādība, nav apzināta un mērķtiecīga, bet gan periodiska, nekontrolēta urīna noplūde nakts miega vai diendusas laikā. Līdz piecu gadu vecumam šo diagnozi neuzstāda. Lielākajā daļā gadījumu nakts slapināšana gultā pāriet pati no sevis, bez ārstēšanas, tomēr tajos gadījumos, kad enurēze saglabājas pēc sešu septiņu gadu vecuma, ir jāmeklē speciālista palīdzība.

Apmēram līdz viena gada vecumam mēdz būt ierasts, ka bērniņš guļ kopā ar vecākiem – notiek zīdīšana, mamma var justies nogurusi, un bērniņš arī mierīgāk guļ, jūtot tuvu cilvēku klātbūtni. Diemžēl bieži vien šāda kopā gulēšana beidzas ar kreņķiem brīdī, kad mazais tiek izraidīts no siltās vecāku gultas. Kā mācīt bērniņu gulēt savā gultā, skaidro emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte.

Murgi ir domāšanas patoloģijas forma jeb aplamas domas, kas neatbilst realitātei, kā arī nepakļaujas koriģēšanai. Jāņem vērā, ka apzīmējumam "murgi" medicīnā nav saistības ar miegu un gulēšanu; murgi var būt tikai psihiski slimam cilvēkam, kas rīkojas atbilstoši savām aplamajām domām. Slimībai progresējot, murgi ar laiku kļūst par vienīgo un centrālo domāšanas tematu, kas pārņem visu personību.