Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Galvassāpes ir viena no izplatītākajām veselības likstām, kas var piemeklēt jebkuru cilvēku, īpaši šobrīd, kad pēc vasaras atvaļinājumiem, atsākoties darbam un mācībām, ir paaugstināta garīgā noslodze. Par galvassāpju cēloņiem, pazīmēm un to, kā atšķirt galvassāpes no lēkmjveida migrēnas, stāsta neiroloģe-algoloģe  un farmaceite.

"Atkal viena slikti gulēta nakts, jo nakts vidū sajutu spēcīgu tirpšanu rokās. Kaut nekādu fizisku darbu neveicu, tik skatos filmu, bet atkal sāk tirpt un sāpēt rokas." Šīs ir vienas no biežākajām sūdzībām, ko pacients par roku tirpšanu stāsta neirologa kabinetā.

Pēdējos gados arvien biežāk dzirdam par veģetatīvo distoniju. Vieni to slēpj, jo kaunas no tās, bet citiem tā kļuvusi par tādu kā modes lietu, ar kuru nepamatoti izskaidro dažādas citas veselības problēmas. Kas īsti ir veģetatīvā distonija? Kadi ir tās simptomi un kā to ārstē? Konsultē psihiatre un farmaceite.

Lai uzturētu smadzenes formā un skaidra domāšana būtu arī vecumdienās, ir vērts pildīt īpaši šim nolūkam paredzētus vingrinājumus. Tos vēlams veikt ne tikai senioriem, bet ikvienam pēc 25 gadu sasniegšanas. Kā trenēt smadzenes, stāsta sabiedrības veselības speciāliste .

Galvassāpes ir vienas no visbiežāk sastopamajām sāpēm, par kurām cilvēki sūdzas ikdienā. Spēcīgas galvassāpes ne tikai krietni apgrūtina intelektuālo darbu, bet bieži arī ierobežo fiziskās aktivitātes un paralizē pat vienkāršāko ikdienas darbu izpildi. Bet kāda ir robeža un galvenie simptomi, kas parastas galvassāpes pārvērš par diagnozi "migrēna"? 

Katra 10. (10%) sieviete Latvijā cieš no regulārām, stiprām galvassāpēm, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss". Tikmēr vīrieši ar regulārām, spēcīgām galvassāpēm sirgst ievērojami retāk – katrs 20. jeb 5%. 

Sāpju sajūtai ir sava bioloģiskā jēga. Tā var būt pozitīva – spēj pasargāt mūs no draudošām briesmām, piemēram, gadījumā, kad nejauši pieskaramies karstam objektam un nekavējoties roku atraujam. Taču tai ir arī negatīvā puse – līdzko informācija ir saņemta, modulēta un izprasta, tā kļūst lieka, pārvēršas nevajadzīgās ciešanās.

Nespēks, nogurums, grūtības koncentrēties, kašķīgs garastāvoklis – viena negulēta nakts var sabojāt visu nākamo dienu. Ar miega traucējumiem sastopas daudzi, un visbiežāk izplatītā problēma ir krākšana, kas traucē gan paša krācēja, gan blakus gulētāja pilnvērtīgai atpūtai. Taču gana apgrūtinošs ir arī bezmiegs vai trausls un nemierīgs miegs ar trauksmainiem sapņiem.

Ir viegli mācīties, ja viss sanāk un rezultātu redzi uzreiz. Grūtāk – ja ceļš uz zināšanām ir stāvs un rezultāts ir smaga darba ieguldījums. Disleksija jeb grūtības izlasīt tekstu vai uzrakstīt savu viedokli nereti skolēnam neļauj parādīt savas zināšanas.