Lai diagnosticētu dažādas nervu sistēmas slimības, kā arī izvērtētu galvas smadzeņu funkcionālo stāvokli, īpaši nozīmīgs ir EEG (elektroencefalogrāfijas) tests.

Daudzu neiroloģisku, muskuļu sistēmas vai balsta sistēmas saslimšanu gadījumos var palīdzēt viegli lietojama un nesāpīga metode – perifēra magnētiskā stimulācija  jeb magnētiskā stimulācija caur ādu (transkutāni), ko pielieto daudzu neiroloģisku, muskuļu vai balsta sistēmas saslimšanu gadījumos.

Vairāki simti audiologopēdu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, uztura speciālistu, mākslas terapeitu un citu rehabilitācijas nozarē strādājošo ekspertu 19. un 20. septembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pulcēsies Latvijas I Nacionālajā rehabilitācijas kongresā. Viena no aktuālajām tēmām, par kurām tiks diskutēts, ir disfāgija jeb rīšanas traucējumi. 

Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Galvassāpes ir viena no izplatītākajām veselības likstām, kas var piemeklēt jebkuru cilvēku, īpaši šobrīd, kad pēc vasaras atvaļinājumiem, atsākoties darbam un mācībām, ir paaugstināta garīgā noslodze. Par galvassāpju cēloņiem, pazīmēm un to, kā atšķirt galvassāpes no lēkmjveida migrēnas, stāsta neiroloģe-algoloģe  un farmaceite.

"Atkal viena slikti gulēta nakts, jo nakts vidū sajutu spēcīgu tirpšanu rokās. Kaut nekādu fizisku darbu neveicu, tik skatos filmu, bet atkal sāk tirpt un sāpēt rokas." Šīs ir vienas no biežākajām sūdzībām, ko pacients par roku tirpšanu stāsta neirologa kabinetā.

Pēdējos gados arvien biežāk dzirdam par veģetatīvo distoniju. Vieni to slēpj, jo kaunas no tās, bet citiem tā kļuvusi par tādu kā modes lietu, ar kuru nepamatoti izskaidro dažādas citas veselības problēmas. Kas īsti ir veģetatīvā distonija? Kadi ir tās simptomi un kā to ārstē? Konsultē psihiatre un farmaceite.

Lai uzturētu smadzenes formā un skaidra domāšana būtu arī vecumdienās, ir vērts pildīt īpaši šim nolūkam paredzētus vingrinājumus. Tos vēlams veikt ne tikai senioriem, bet ikvienam pēc 25 gadu sasniegšanas. Kā trenēt smadzenes, stāsta sabiedrības veselības speciāliste .

Galvassāpes ir vienas no visbiežāk sastopamajām sāpēm, par kurām cilvēki sūdzas ikdienā. Spēcīgas galvassāpes ne tikai krietni apgrūtina intelektuālo darbu, bet bieži arī ierobežo fiziskās aktivitātes un paralizē pat vienkāršāko ikdienas darbu izpildi. Bet kāda ir robeža un galvenie simptomi, kas parastas galvassāpes pārvērš par diagnozi "migrēna"? 

Katra 10. (10%) sieviete Latvijā cieš no regulārām, stiprām galvassāpēm, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss". Tikmēr vīrieši ar regulārām, spēcīgām galvassāpēm sirgst ievērojami retāk – katrs 20. jeb 5%.