Viens no iemesliem, kāpēc bērniem jo īpaši būtu jāvelta daudz laika miegam, ir viņu aktivitāte – ne tikai kustībās, bet arī domāšanā. Četru, piecu gadu vecumā – līdz skolas vecumam – bērni reizēm izsaka tik pārsteidzošas domas, ka tas pieaugušo pat – oh – atsēdina! Nu kā tas tā var būt, kā viņš tā var filozofēt? Tas nozīmē, ka bērns domā, fantazē – turklāt dažreiz pat ļoti pamatoti, kas mūs ļoti izbrīna. 

Migrēna ir visizplatītākā smadzeņu slimība pasaulē, un arī Latvijā tā skar vismaz katru 10. iedzīvotāju. Ar migrēnu pamatā slimo cilvēki darbspējīgā vecumā, tādēļ efektīva profilakse un ārstēšana ne tikai būtiski uzlabo pacientu dzīves kvalitāti un darbspējas, bet var mazināt arī slimības tiešo un netiešo izmaksu radīto ekonomisko slogu valstij kopumā.

Galvas smadzenes regulē visus organisma procesus, tajā skaitā arī cilvēka emocijas. Bojājumi kādā no smadzeņu zonām var būt par iemeslu dažādām slimībām, kas būtiski samazina dzīves kvalitāti. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir iespējams iegūt ļoti precīzus datus par smadzeņu aktivitāti un uzlabot to smadzeņu apgabalu darbību, kuros ir radušies funkcionāli traucējumi. 

Ar vārdu epilepsija saprotam, ka tā ir slimība. Tai raksturīga smadzeņu šūnu īpatnība strādāt nepareizi – pārlieku aktīvi. Pārlieku augstās aktivitātes dēļ smadzenēs rodas ļoti daudz neironu izlāžu, kas klasiski izpaužas krampju lēkmju veidā. Slimība nav reta – Latvijā tā ir viena no biežākajām hroniskajām centrālās nervu sistēmas slimībām, tāpēc par aktualitātēm epilepsijas jomā vairāk stāsta neirologs.

Lai diagnosticētu dažādas nervu sistēmas slimības, kā arī izvērtētu galvas smadzeņu funkcionālo stāvokli, īpaši nozīmīgs ir EEG (elektroencefalogrāfijas) tests.

Daudzu neiroloģisku, muskuļu sistēmas vai balsta sistēmas saslimšanu gadījumos var palīdzēt viegli lietojama un nesāpīga metode – perifēra magnētiskā stimulācija  jeb magnētiskā stimulācija caur ādu (transkutāni), ko pielieto daudzu neiroloģisku, muskuļu vai balsta sistēmas saslimšanu gadījumos.

Vairāki simti audiologopēdu, ergoterapeitu, fizioterapeitu, uztura speciālistu, mākslas terapeitu un citu rehabilitācijas nozarē strādājošo ekspertu 19. un 20. septembrī Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) pulcēsies Latvijas I Nacionālajā rehabilitācijas kongresā. Viena no aktuālajām tēmām, par kurām tiks diskutēts, ir disfāgija jeb rīšanas traucējumi. 

Arvien biežāk cilvēki meklē palīdzību pie speciālistiem saistībā ar stresu un neirotiskiem traucējumiem – paniku, ģeneralizētu trauksmi, bailēm (fobijām), pēctraumas stresa sindromu, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un citiem. Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās.

Galvassāpes ir viena no izplatītākajām veselības likstām, kas var piemeklēt jebkuru cilvēku, īpaši šobrīd, kad pēc vasaras atvaļinājumiem, atsākoties darbam un mācībām, ir paaugstināta garīgā noslodze. Par galvassāpju cēloņiem, pazīmēm un to, kā atšķirt galvassāpes no lēkmjveida migrēnas, stāsta neiroloģe-algoloģe  un farmaceite.

"Atkal viena slikti gulēta nakts, jo nakts vidū sajutu spēcīgu tirpšanu rokās. Kaut nekādu fizisku darbu neveicu, tik skatos filmu, bet atkal sāk tirpt un sāpēt rokas." Šīs ir vienas no biežākajām sūdzībām, ko pacients par roku tirpšanu stāsta neirologa kabinetā.