Smadzeņu magnētiskā stimulācija: Kādos gadījumos tā ir efektīva?
Galvas smadzenes regulē visus organisma procesus, tajā skaitā arī cilvēka emocijas. Bojājumi kādā no smadzeņu zonām var būt par iemeslu dažādām slimībām, kas būtiski samazina dzīves kvalitāti. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, ir iespējams iegūt ļoti precīzus datus par smadzeņu aktivitāti un uzlabot to smadzeņu apgabalu darbību, kuros ir radušies funkcionāli traucējumi. Par jaunākajām tendencēm smadzeņu pētniecībā stāsta klīnikas "Diamed" neirologs Jānis Mednieks.
Kāpēc Jūs pievērsāties smadzeņu pētniecībai?
Mani vienmēr ir interesējušas eksaktās zinātnes un fizika. Pēc vidusskolas apsvēru domu studēt datorzinātnes, tomēr izšķīros par labu medicīnai. Smadzeņu pētniecībā ir apvienota gan medicīniskā puse, gan tehniskā puse, jo mūsdienās dati par smadzenēm tiek iegūti, izmantojot dažādas modernās tehnoloģijas.
Kādas metodes tiek izmantotas, lai iegūtu datus par smadzenēm?
Smadzeņu pētniecības metodes var iedalīt divās lielās grupās – vai nu tiek pētīta smadzeņu struktūra, proti, tas, kā izskatās smadzenes, vai arī tiek pētīta to darbība, proti, cik augsta vai zema ir dažādu smadzeņu zonu aktivitāte.
Vislabākie rezultāti panākami, ja tiek izmantotas strukturālās un funkcionālās pētniecības metodes kopā. Pateicoties jaunākajām tehnoloģijām ir iespējams ļoti agrīni diagnosticēt dažādas problēmas, piemēram Alcheimera slimību.
Ja smadzenēs ir konstatēti bojājumi vai izmainīta aktivitāte, kā to var ārstēt?
Ārsti gadsimtiem ilgi ir sapņojuši par iespēju atrast veidus, kā iedarboties uz cilvēka smadzenēm, atbrīvojot tās no dažādām fiziskām, nervu un psihiskām saslimšanām pēc iespējas nesāpīgā veidā. Ir izmantoti medikamenti, ir mēģināts stimulēt smadzenes ar elektrību, tomēr līdz pat pagājušā gadsmita beigām neizdevās atrast metodi, kura būtu efektīva, taču bez nopietnām blaknēm. 1985. gadā tika atklāta transkraniālās magnētiskās stimulācijas metode, kas sniedz ļoti labus rezultātus, bet vienlaikus ir saudzīga. Lai iedarbotos uz smadzenēm, tiek izmantots magnētiskais lauks. Ar magnētisma palīdzību tiek samazināta vai palielināta smadzeņu aktivitāte noteiktos reģionos līdz pat piecu milimetru precizitātei.
Kādu problēmu gadījumos palīdz smadzeņu magnētiskā stimulācija?
Mūsdienās šo metodi izmanto sāpju mazināšanai, pacientiem pēc insulta, kā arī gadījumos, ja bijušas galvas traumas. Tāpat šī metode palīdz arī pacientiem ar depresiju un ir efektīva pie vairākām citām slimībām, kuru cēlonis meklējams galvas smadzenēs.
Kā ar magnētiskās stimulācijas palīdzību var ārstēt depresiju?
Pētījumi ir apliecinājuši, ka depresijas slimniekiem ir samazināta aktivitāte pieres daivā. Pieres daiva atbild par to, kā mēs uztveram informāciju un uz to reaģējam. Stimulējot šo reģionu, ir iespējams panākt depresijas simptomu mazināšanos.
Smadzeņu stimulācija var uzlabot nervu sistēmas spēju pielāgoties jauniem apstākļiem un izveidot jaunus neironu tīklus. Piemēram, ja cilvēks, domājot par nākotni, uzreiz sajūtas slikti, tas nozīmē, ka stimuls vienmēr izraisa vienu konkrētu atbildes reakciju. Lai radītu jaunu atbildes reakciju, ir jāstimulē citi, līdz šim neizmantoti smadzeņu reģioni.
Atšķirībā no antidepresantiem, kam mēdz būt arī blakusparādības, magnētiskā stimulācija praktiski nekādas blaknes nerada, tāpēc tā ir piemērota arī grūtniecēm, kuras nomoka depresija. Kopš 2008. gada ASV pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) ir apstiprinājusi šo metodi kā piemērotu un efektīvu depresijas un sāpju ārstēšanā.
Ikviens cilvēks, kurš kaut reizi dzīvē ir veicis magnētisko rezonansi, visticamāk var veikt arī transkraniālo magnētisko stimulāciju.
Vai transkraniālā magnētiskā stimulācija ārstē jebkuras sāpes?
Nē, ne gluži visas. Šī metode ir ļoti efektīva trīszaru nerva neiralģijai, pēcinsulta sāpēm, kā arī difūzu jeb izkliedētu sāpju sindroma gadījumā. Magnētiskā stimulācija palīdz, ja sāpes ir neiropātiskas, proti, ja tās rodas kā reakcija uz nervu sistēmas bojājumu. Tāpat šī metode labi strādā pret fantoma sāpēm, kad cilvēkam sāp neesoši locekļi, piemēram, amputēta kāja.
Pacientiem, kas ir viegli ārstējami ar medikamentiem, šī terapija nav nepieciešama, taču tā ir piemērota tiem, kam medikamenti neiedarbojas vai nesniedz vēlamo efektu. Apmēram 50% līdz 75% pacientu pēc transkraniālās magnētiskās stimulācijas sāpes mazinās, turklāt, jo ātrāk pēc pirmo simptomu parādīšanās tiek uzsākta ārstēšana, jo labāks ir efekts.
Ja ir izveidojies smadzeņu bojājums traumas vai insulta gadījumā, vai ar stimulācijas palīdzību to ir iespējams novērst?
Jā, pateicoties magnētiskajai stimulācijai tiek atjaunota smadzeņu aktivitāte bojātajā apvidū, tāpēc šī metode ir efektīva gan pie traumām, gan pēcinsulta rehabilitācijā. Katru gadu Latvijā tiek konstatēti ap 5000 insulta gadījumu. Ļoti liela daļa pacientu ir ar kustību un runas traucējumiem, kuriem būtu iespēja palīdzēt atlabt daudz ātrāk. Magnētiskās stimulācijas laikā vai nu tiek stimulēta zona, kura ir mazāk aktīva, vai arī mazināta aktivitāte aktīvajā zonā, lai līdzsvarotu abu smadzeņu pusložu darbību.
Kādu problēmu gadījumos vēl var izmantot smadzeņu magnētisko stimulāciju?
Ir novērojami labi rezultāti pie džingstēšanas ausīs. Citviet pasaulē šī metode tiek pētīta un pielitota bērnu cerebrālās triekas un uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma ārstēšanā. Latvijā gan ar bērniem vēl netiek strādāts. Bērniem galvas samadzeņu aktivitāte dažādos vecumposmos mēdz ļoti atšķirties, tāpēc, cenšoties mainīt smadzeņu aktivitāti, ir jābūt ļoti uzmanīgiem.
Vai ir gadījumi, kad magnētiskā stimulācija nav ieteicama?
Šī metode nav ieteicama epilepsijas gadījumos, kā arī situācijās, ja pacientiem smadzenēs ir metāliski priekšmeti, elektokardiostimulators vai kohleārais implants ausī. Citos gadījumos tai praktiski nav kontrindikāciju.
