Atmiņai ir nozīmīga loma ikviena cilvēka ikdienā, bez tās nav iespējams dzīvot pilnvērtīgi, un pat ikdienišķas darbības var sagādāt milzu grūtības. Atmiņas sarežģītos procesus būtiski ietekmē smadzeņu darbība, un tāpēc tā tiešā veidā atkarīga no mūsu dzīvesveida. Kā iespējams uzlabot atmiņu un kādi vitamīni un minerālvielas nepieciešami smadzeņu darbībai, skaidro farmaceite.

Ak, vai – līdz ar aktīvāku rosību nereti atgriežas arī vecā kaite – netīkamā tirpoņa rokā. Kāpēc tā rodas, un ko darīt, stāsta neiroloģe. 

Kratītā bērna sindroms ietver sevī smagus veselības traucējumus, ko izraisījusi spēcīga, vardarbīga kratīšana. Parasti stāsts sākas ar nerimstošu bērna raudāšanu, kas sadusmo aprūpētāju. Bieži vien šo bērnu vecāki jau pirms postošā notikuma sūdzējušies kādam no ārstiem par bērna pārmērīgu raudāšanu.

Viens no vismazāk patīkamajiem aspektiem, dodoties jūras izbraucienā, ir iespēja iedzīvoties jūras slimībā. Katra cilvēka jutība pret to ir ļoti individuāla, tomēr, ja kādreiz tev ir kļuvis slikti transportlīdzekļa kustības dēļ, dodoties braucienā ar automašīnu, lidmašīnu vai atrakciju parkā, arī atrodoties uz kuģa, tu, iespējams, esi pakļauts riskam piedzīvot arī jūras slimību.

Tureta sindroms ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, ko sauc par motoriskajiem tikiem, vai neapzināti izdvestas skaņas, vārdi vai frāzes – vokālajiem tikiem. Tie ir, piemēram, nekontrolēta un atkārtota acu mirkšķināšana, plecu raustīšana, neparastu skaņu vai aizskarošu vārdu izgrūšana.

Vienu mirkli vesels un priecīgs, otru – praktiski paralizēts. Tā iespējams raksturot migrēnas pacientu. Migrēna ir otrās biežākās galvassāpes pasaulē – ar to sirgst piektā daļa cilvēces. Tomēr tās nav tikai vienkāršas galvassāpes. 

Hantingtona slimība ir reta, progresējoša ģenētiskā slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu un izraisa pakāpenisku smadzeņu nervu šūnu sabrukumu (deģenerāciju). Hantingtona slimība plaši ietekmē cilvēka funkcionālās spējas un izraisa kustību, domāšanas (kognitīvos) un psihiskos traucējumus.

Fibromialģija ir traucējumi, kam raksturīgas plašas muskuļu un skeleta sistēmas sāpes, ko papildina nogurums, miegs, atmiņas traucējumi un garastāvokļa maiņas. Pētnieki uzskata, ka fibromialģija pastiprina sāpju izjūtas, ietekmējot veidu, kādā smadzenes apstrādā sāpju signālus. Simptomi dažkārt parādās pēc fiziskas traumas, operācijas, infekcijas vai smaga psiholoģiska stresa. 

Pieaugušajam miegā jāpavada vidēji septiņas līdz deviņas stundas, bet, aprunājoties ar saviem tuviniekiem, būsi pārsteigti, cik daudzi sūdzas par miega grūtībām. Par bezmiegu var runāt vien tad, ja miega traucējumu epizodes atkārtojas vismaz trīs naktis nedēļā vienu līdz trīs mēnešus ilgā laika periodā. 

Kompulsīvā pārēšanās ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ārpus kontroles esošus ēšanas paradumus. Kompulsīva pārēšanās ietver gan ēšanu naktī, gan ēšanu pēc sāta sajūtas iestāšanās, tāpat arī impulsīvo ēšanu un citus kompulsīvus ieradumus saistībā ar ēdienu, piemēram, ēdiena slēpšanu vai pat atkritumos izmesta ēdiena ēšanu.