Kreicfelda-Jakoba slimība ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa demenci un galu galā arī nāvi. Šīs slimības simptomi var būt līdzīgi citiem smadzeņu traucējumiem, piemēram, Alcheimera slimībai, tomēr Kreicfelda-Jakoba slimība parasti progresē daudz straujāk. Visā pasaulē katru gadu uz miljonu cilvēku tiek diagnosticēti viens līdz divi KJS gadījumi.

Migrēnas var ievērojami ietekmēt pacientu ikdienas dzīvi. Sāpju gadījumā mēdzam meklēt ātru glābiņu, lietojot zāles, taču ir svarīgi, lai tās būtu piemeklētas pareizi un būtu izvēlēts atbilstošs lietošanas režīms. Kā veiksmīgāk sadzīvot ar migrēnu un neiekļūt medikamentu atkarīgu galvassāpju slazdā, konsultē neiroloģe-algoloģe.

Nav jābūt nopietni slimam, lai sajustu reiboni – to var radīt arī kāds īslaicīgs organisma stāvoklis. Tomēr svarīgi zināt, kā sev palīdzēt un kad nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta. Skaidro neiroloģe.

Reta sindroms, kas tiek dēvēts arī par Kluso eņģeļu slimību, ir reta ģenētiska neiroloģiska slimība, kas saistīta ar pelēkās vielas attīstības traucējumiem, izraisot pakāpenisku sīkās motorikas prasmju un runas zudumu. Šis traucējums galvenokārt skar meitenes. Lielākā daļa zīdaiņu ar Reta sindromu attīstās normāli pirmos sešus līdz 18 mēnešus, taču pēc tam zaudē gūtās iemaņas, piemēram, spēju rāpot, staigāt, runāt vai izmantot rokas.

Ja kaut kādu iemeslu dēļ ir izjaukta skeleta muskuļu saskaņotā darbība, rodas sāpes sprandā, mugurā vai citās ķermeņa daļās, no kurām atbrīvoties nemaz nav tik viegli. Taču ārstu rīcībā ir vēl viena sāpju novēršanas metode – miofasciālo palaidējpunktu adatošana.

Gada nogale un jauna gada sākums tradicionāli ir laiks, kad prātā pārcilājam atmiņas un kaļam jaunus plānus. Taču vai ikdienā aizdomājamies, kas ietekmē to, kā veidojas mūsu atmiņas? Kas ietekmē mūsu atmiņas spējas un kā varam paši tās uzlabot ar vienkāršām ikdienas aktivitātēm?

Karpālā kanāla sindromu jeb nerva saspiedumu var izraisīt pārpūle, vienveidīgas un ilgstošas kustības, slimības, kā arī traumas. Daudzos gadījumos tas ir tipiskas ikdienas darbības rezultāts, piemēram, mūzikas instrumentu spēle vai rokdarbi. Šo sindromu var izraisīt arī ilgstoša rakstīšana ar datoru. Tas var ietekmēt tikai vienu vai abas rokas, izsaukt nejutīgumu vai tirpšanu pirkstos, īpaši rādītājpirkstos un īkšķos.

Amiotrofā laterālā skleroze (ALS) ir strauji progresējoša nervu sistēmas slimība, kas ietekmē smadzeņu un muguras smadzeņu nervu šūnas, izraisot muskuļu kontroles zudumu. Tā tiek dēvēta arī par Lū Gēriga slimību, kas nosaukta beisbola spēlētāja vārdā, kuram tā tika diagnosticēta. ALS bieži sākas ar muskuļu raustīšanos un vājumu ekstremitātēs vai neskaidru runu. Nav zināms, kāpēc rodas amiotrofālā laterālā skleroze, un tā diemžēl vienmēr ir letāla.

Serotonīns ir ķīmiska viela, ko izstrādā cilvēka ķermenis un kas nepieciešama nervu šūnu un smadzeņu normālai darbībai. Bet pārāk daudz serotonīna var izraisīt simptomus, kas var būt no viegliem (drebuļi un caureja) līdz pat smagiem (muskuļu stīvums, drudzis un krampji). Serotonīna sindroms rodas, ja tiek lietoti medikamenti, kuru dēļ ķermenī uzkrājas pārāk daudz ķīmiskā serotonīna.

Mielīts ir muguras smadzeņu iekaisums. Tā pati par sevi nav slimība, bet gan dažādu apstākļu simptoms, tāpēc mielīta diagnoze var būt sarežģīts process. Biežāk iekaist muguras smadzenes krūšu un jostas daļa. lekaisuma perēklis var būt viens un izraisīt muguras smadzeņu šķērsbojājumu, bet var būt arī vairāki izkaisīti perēkļi. Mielīts var skart jebkura vecuma cilvēkus.