Viens no vismazāk patīkamajiem aspektiem, dodoties jūras izbraucienā, ir iespēja iedzīvoties jūras slimībā. Katra cilvēka jutība pret to ir ļoti individuāla, tomēr, ja kādreiz tev ir kļuvis slikti transportlīdzekļa kustības dēļ, dodoties braucienā ar automašīnu, lidmašīnu vai atrakciju parkā, arī atrodoties uz kuģa, tu, iespējams, esi pakļauts riskam piedzīvot arī jūras slimību.

Tureta sindroms ir iedzimta nervu sistēmas slimība, kam raksturīgas atkārtotas, pēkšņas un no gribas neatkarīgas kustības, ko sauc par motoriskajiem tikiem, vai neapzināti izdvestas skaņas, vārdi vai frāzes – vokālajiem tikiem. Tie ir, piemēram, nekontrolēta un atkārtota acu mirkšķināšana, plecu raustīšana, neparastu skaņu vai aizskarošu vārdu izgrūšana.

Vienu mirkli vesels un priecīgs, otru – praktiski paralizēts. Tā iespējams raksturot migrēnas pacientu. Migrēna ir otrās biežākās galvassāpes pasaulē – ar to sirgst piektā daļa cilvēces. Tomēr tās nav tikai vienkāršas galvassāpes. 

Hantingtona slimība ir reta, progresējoša ģenētiskā slimība, kas skar centrālo nervu sistēmu un izraisa pakāpenisku smadzeņu nervu šūnu sabrukumu (deģenerāciju). Hantingtona slimība plaši ietekmē cilvēka funkcionālās spējas un izraisa kustību, domāšanas (kognitīvos) un psihiskos traucējumus.

Fibromialģija ir traucējumi, kam raksturīgas plašas muskuļu un skeleta sistēmas sāpes, ko papildina nogurums, miegs, atmiņas traucējumi un garastāvokļa maiņas. Pētnieki uzskata, ka fibromialģija pastiprina sāpju izjūtas, ietekmējot veidu, kādā smadzenes apstrādā sāpju signālus. Simptomi dažkārt parādās pēc fiziskas traumas, operācijas, infekcijas vai smaga psiholoģiska stresa. 

Pieaugušajam miegā jāpavada vidēji septiņas līdz deviņas stundas, bet, aprunājoties ar saviem tuviniekiem, būsi pārsteigti, cik daudzi sūdzas par miega grūtībām. Par bezmiegu var runāt vien tad, ja miega traucējumu epizodes atkārtojas vismaz trīs naktis nedēļā vienu līdz trīs mēnešus ilgā laika periodā. 

Kompulsīvā pārēšanās ir termins, ko lieto, lai aprakstītu ārpus kontroles esošus ēšanas paradumus. Kompulsīva pārēšanās ietver gan ēšanu naktī, gan ēšanu pēc sāta sajūtas iestāšanās, tāpat arī impulsīvo ēšanu un citus kompulsīvus ieradumus saistībā ar ēdienu, piemēram, ēdiena slēpšanu vai pat atkritumos izmesta ēdiena ēšanu.

Labs miegs ir viens no kvalitatīvas dzīves rādītājiem. Cilvēkam, kļūstot vecākam, arvien biežāk var parādīties miega traucējumi un bezmiegs. Naktsmieru var ietekmēt visdažādākie faktori, turklāt pat vairāki vienlaikus. Miegainība dienas vidū, trausls miegs, grozīšanās naktī un bezmiegs – šie ir tikai daži aspekti, kas var norādīt, ka ciešat no kvalitatīva miega trūkuma. 

Išiass – zināms arī kā sēžas nerva iekaisums; tas izraisa dedzinošas vai plēsošas sāpes sēžas nerva tīklojumā (augšstilba aizmugurējā virsmā vai apakšstilba ārpusē), kas no muguras lejasdaļas stiepjas caur gurniem un sēžamvietu, un lejup uz katru kāju. Išiasa pazīmes var būt gan tirpšana, gan salšanas sajūta vai – gluži pretēji – svīšana. Vairumā gadījumu tas ietekmē tikai vienu ķermeņa pusi. Išiass visbiežāk rodas, kad tiek nospiesta daļa no nerva, kas, savukārt, izraisa iekaisumu, sāpes un dažkārt arī nejutīgumu skartajā kājā.

Disleksija ir neirobioloģiskas izcelsmes mācību traucējumi, kuru galvenā izpausme ir grūtības lasīt un uztvert tekstu. Disleksijas pamatā visbiežāk ir iedzimts fonoloģisko prasmju (spējas nošķirt valodas skaņas) trūkums, taču tā var attīstīties arī pēc insulta vai citām neiroloģiskām saslimšanām.